Visām ministrijām līdz 31.jūlijam jāiesniedz Krīzes vadības padomei (KVP) to kompetencē esošo nozaru iespējamo apdraudējumu novēršanas plānu projekti un riska izvērtējumi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), nolemts 9.aprīļa KVP sēdē.
Tikšanās ietvaros tika diskutēts par to, ka atsevišķas ministrijas, joprojām nav iesniegušas nepieciešamo informāciju saistībā ar riska izvērtējumiem VUGD, lai tas varētu izstrādāt Valsts civilās aizsardzības plāna projektu.
Ņemot vērā, ka arī trīs pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas nav apstiprinājušas un saskaņojušas nolikumus, kā arī nav noteikts komisiju sastāvs, pienākumi, tiesības un apziņošanas kārtībā, tika nolemts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šo informāciju pieprasīs no pašvaldībām, apkopos un iesniegs VUGD.
Līdztekus KVP uzdeva Zemkopības ministrijai un Aizsardzības ministrijai iesniegt VUGD katastrofu risku novērtējumu līdz šā gada 15.maijam.
Iepazīstoties ar pērnās vasaras plašākā ugunsgrēka Talsu novadā secinājumiem un informāciju par starptautiskās palīdzības pieprasīšanas un saņemšanas gaitu, tika nolemts, ka katastrofas pārvaldīšanas subjektiem jāapzina un līdz šā gada 10.maijam jānosūta KVP sekretariātam informācija par noslēgtajiem starpvalstu un starpresoru līgumiem starptautiskās palīdzības jomā un līgumu kopijas izmantošanai KVP darbam.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš kā KVP priekšsēdētājs sēdes noslēgumā norādīja: «Šobrīd valstij ir svarīgi ne tikai būt gatavai un spēt reaģēt uz paredzamām krīzēm. Mums jāpanāk, ka valsts ir maksimāli gatava un zina, kā reaģēt uz visa veida krīzēm un katastrofām. Svarīgi ir apzināt pastāvošos riskus un reaģēšanas iespējas, iekļaujot tās Valsts civilās aizsardzības plānā.» Klātesošie KVP locekļi sēdi noslēdza, diskutējot par operatīvo dienestu gatavību, kapacitāti un reaģēšanas iespēju potenciāli gaidāmajam šīs vasaras sausumam.
KVP ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. gadījumā KVP koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanai. KVP vada Ministru prezidents. KVP locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri.