Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot Latvijas Universitātei, kas it kā nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, vēstīts portāla procesilatvija.lv
«Kā persona, kas bijusi iesaistīti Latvijas Policijas Akadēmijas likvidācijas procesā, pēc būtības izprotu augstākās izglītības saturiskās un organizatoriskās problēmas, kas nav risināmas administratīvām metodēm, Latvijas Policijas Akadēmijas kā augstākās mācību iestādes likvidācija ir novedusi pie kvalificētu nozares speciālistu trūkuma un esošo speciālistu, kas tiek gatavoti pirmā līmeņa augstākajā mācību iestādē (koledžā) nepietiekamas profesionalitātes,» raksta RSU Juridiskās fakultātes lektore, Latvijas Juristu apvienības locekle Barba Girgensone.
Viņa skaidro, ka specializētas mācību iestādes, kas vērsta uz padziļinātas profesionālās nevis akadēmiskās augstākās izglītības iegūšanu, un apvieno nozares speciālistus gan kā mācību spēkus, gan kā studentus, kas paaugstina savu kvalifikāciju, trūkums rada vispārēju sociālu spriedzi, nozares struktūru nekompetenci, kas izsauc visaptverošu bezspēcību un nevēlēšanos risināt nozarei aktuālas problēmas.
«Latvijas kā nelielas valsts specifika rada pieprasījumu pēc specializētām nelielām augstākajām mācību iestādēm, kas nodrošina profesionālā bakalaura un maģistra programmu apguvi, kā arī iespēju celt profesionālo kvalifikāciju īstenojot mūžizglītības programmas. Šādu augstskolu piedāvātās programmas ir elastīgas un konkurētspējīgas globalizācijas apstākļos, tās izstrādājuši un realizē praktizējoši nozares speciālisti, tās atbilst Boloņas procesa pamatnostādnēm. Nevar piekrist IZM apgalvojumam, ka augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse, kuras mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju,» skaidro Girgensone.
Girgensone ziņo, ka šāds apgalvojums ir pamatots attiecībā uz akadēmiskām mācību iestādēm, kas pamatā nodarbojas ar zinātnisko pētniecību, bet nozarei, kā to pierāda RPIVA sekmīgā darbība no 1994.gada, ir vajadzīgi profesijā sagatavoti praktiķi.
«Nenoliedzot Latvijas Universitātes Pedagoģiskās fakultātes kā augstu standartu akadēmiskas augstskolas nozīmi pedagoģiskās izglītības kvalitatīvā sniegšanā, gribu vērst uzmanību uz akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības specifiku un nozīmi attiecīgajā nozarē. Šajā sakarā ar profesionālo augstāko izglītību jāsaprot nevis augstskolu piedāvātās programmas, bet to realizācijas iespējas specializētā nelielā augstskolā, kuras docētāji ir profesionāļi, kas savu akadēmisko darbību savieno ar praktisko darbību izglītības iestādēs.Tāpēc, ņemot vērā minēto, nepieciešams kategoriski uzstāt uz jautājuma aktualizāciju, iesaistot nevalstiskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī izvērtēšanu nozares, pašvaldību un valdības līmenī,» skaidro Girgensone.
Pirmdien, 16.janvārī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pauda, ka patlaban Latvijā ir ap 900 augstākās izglītības studiju programmu, taču to skaitu vajadzētu konsolidēt līdz 600.
Jautāts, pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts, kuras studiju programmas likvidēt vai pievienot citām, ministrs apgalvoja, ka kritēriji būs gan zinātniskie rādītāji, gan pašu programmu kvalitāte, gan arī dati par studiju programmu absolventiem – kas ar šiem cilvēkiem notiek tālāk, kur viņi strādā, cik pelna un kādus nodokļus maksā. «Šobrīd, kad mums ir studējošo un absolventu reģistrs, paveras lieliskas iespējas to darīt,» skaidroja Šadurskis.
Argumentējot nepieciešamību reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), ministrs uzsvēra, ka šī augstskola piecos gados bija radījusi vien deviņas zinātniskās publikācijas, kamēr Latvijas Universitāte – 1 700. «Nu, ir zināma atšķirība,» noteica Šadurskis.
Uz jautājumu, par cik un kādu studiju programmu kvalitāti un nepieciešamību patlaban ir šaubas, ministrs atbildēja, ka pašreizējais mehānisms paredz studiju programmas akreditēt uz nepilnu laiku jeb diviem gadiem vai pilnu laiku jeb sešiem gadiem, un «būtībā tās programmas, kas ir ieguvušas nepilnu akreditāciju, tās ir zināmā mērā riska zonā».
Šadurskis atkārtoti uzsvēra, ka RPIVA ir vienīgā valsts augstskola, kuru plānots slēgt. Pēc tam augstskolu skaits vairs netikšot samazināts, iecerēts tikai novērst izglītības programmu dublēšanos.
Ir jau ziņots, ka IZM ir nolēmusi ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. Kā apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.
Ref:224.000.103.178
Girgensone 2017.gada 16.janvārī jau vairākus gadus kā nebija RSU lektore.