Ministru kabineta (MK) komitejas sēdē Ministru prezidents Māris Kučinskis, uzklausot Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aicinājumu, uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vienoties ar LPS par veicamajiem darbiem un to izpildes termiņu, lai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu un aktualizētu informāciju par jūras piekrastes joslu.
LPS aicināja valdību ilgāk nevilcināties un jau līdz 2018.gada 1. eptembrim izstrādāt kārtību, kādā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastrs) tiks aktualizētas valstij piederošā jūras liedaga robežas gadījumos, kad jūras augstākās bangas ir noskalojušas krasta līniju, vēsta LPS.
Šāda prasība ietverta LPS atzinumā par Ministru kabineta noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi, kas tika skatīti Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien, 12. ebruārī.
Ar Zemes pārvaldības likumu (13.panta pirmās daļas 5.punkts un Pārejas noteikumu 5. punkts) valdībai šādus noteikumus tika uzdots par pienākumu izdot jau līdz 2016.gada 31.decembrim, tomēr šādas kārtības joprojām nav, uzsver LPS.
Zemes pārvaldības likuma 1. pants nosaka:
Jūras piekrastes josla – teritorija, kurā ietilpst jūras piekrastes ūdeņi un jūras piekrastes sauszemes daļa. Jūras piekrastes sauszemes daļa – teritorija starp jūras krasta līniju un vietu, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.»
Savukārt Civillikuma 1104. pants kopš tā pieņemšanas pirmskara Latvijā nosaka: «Jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.»
«Civillikuma autori normu izstrādājuši, lai nepieļautu ne liedaga, ne pašas jūras nonākšanu privātā īpašumā. Savukārt Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta līdzšinējā rīcība jautājuma risināšanā rada bažas par vēlmi ignorēt likumu, jo Kadastra kartē vairāku privātu īpašumu robežās atrodas ne tikai liedags, bet pat arī jūra. Šodienas Ministru kabineta komitejas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve pat norādīja, ka it kā Civillikuma normu par valsts īpašuma tiesībām uz jūras malu ierobežojot Zemes pārvaldības likuma normas. Bažas rada arī Tieslietu ministrijas pārstāves teiktais, ka atsevišķās vietās gan jūra, gan liedags vairs neesot valsts īpašumā,» skaidro savienībā.
LPS kategoriski nepiekrīt Tieslietu ministrijas argumentācijai, jo piesauktais Zemes pārvaldības likuma 15. pants nenosaka īpašuma tiesības, bet nosaka tikai jūras piekrastes joslas pārvaldību, sadalot atbildību jūras malas apsaimniekošanā starp ministrijām un pašvaldībām. Pienākumu sadale nemaina būtību – jūras mala pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.
«Ņemot vērā, ka piekrastes erozijas procesi turpināsies, ir svarīgi regulāri aktualizēt valsts īpašumā esošo teritoriju, nepieļaujot ne teritoriālo jūras ūdeņu, ne daļas liedaga «nonākšanu» atsevišķu privātu personu īpašumā, kas apdraud ikviena Latvijas iedzīvotāja brīvu piekļuvi jūrai. Gadījumā, ja tiks pieļauta iespējamība teritoriālos jūras ūdeņus «interpretēt» kā privātīpašumu, tad šobrīd uzmanības lokā esošā problēma ar «kuģi – māju» salīdzinājumā ar šādas rīcības sekām šķitīs pavisam maznozīmīga,» skaidro LPS.
Tāpat savienībā uzskata: «Civillikuma autori ir bijuši ļoti tālredzīgi, nosakot, ka visa jūras piekraste līdz tai vietai, kuru sasniedz vai nākotnē sasniegs jūras augstākās bangas, ir visu Latvijas iedzīvotāju, nevis atsevišķu indivīdu īpašums, tādējādi nodrošinot brīvu piekļuvi jūrai un liedagam jebkuram Latvijas iedzīvotājam.»
Ref:224.000.103.3765