Eiropā mītošo latviešu bērnu un jauniešu vidū satraucoši strauji krītas dzimtās valodas prasmes – tas ir saistīts gan ar daudzvalodīgo apkārtējo vidi, gan faktu, ka vecāki neredz ieguvumus no latviešu valodas apgūšanas, tā, atklājot semināru ciklu Latviešu valoda pasaulē un manā ģimenē, norāda Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto.
Semināru cikls, kura mērķis ir atvieglot latviešu valodas apguvi diasporā un motivēt vecākus mācīt atvasēm dzimto valodu, tika aizsākts 2017.gada novembrī un turpināsies 2018.gadā. To organizē Luksemburgas Latviešu biedrība ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros.
«Mūsuprāt, valoda ir viens no mūsu valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem. Ja vēlamies, lai Latvija, latviešu nācija un valsts svin 200, 300 un vēl vairāk pastāvēšanas gadus, tad mums ir jārūpējas par savas valodas saglabāšanu. Un tas ir jādara ne tikai diasporai, bet arī tiem, kas ikdienā dzīvo Latvijā – politiskā, sociālā un ģimenes līmenī,» uzsver Pinto.
Eiropā darbojas 74 diasporas skoliņas, taču tajās ir iesaistījušies tikai 6% diasporā mītošo bērnu. ELA ieskatā ir būtiski parādīt valodas mācīšanās jēgu un ceļu uz šīm skoliņām arī citu bērnu vecākiem, tostarp no daudzvalodīgām ģimenēm.
Seminārā izkristalizējās vismaz pieci iemesli, kuru dēļ bērniem un jauniešiem ir svarīgi apgūt latviešu valodu arī tad, ja ģimene dzīvo ārpus Latvijas.
Austrālijā trimdas latviešu ģimenē dzimušo Valdu Liepiņu pēc atgriešanās Latvijā profesionālā karjera ir aizvedusi uz Luksemburgu, kur viņa šobrīd vada Eiropas Komisijas Tulkošanas dienesta nodaļu. «Es esmu laimīga par to, ka nonācu Luksemburgā. Bet tas tiešām ir pateicoties tam, ka latviešu valoda man bija kā otrā dzimtā valoda. Bez tās nebūtu varējusi startēt konkursā uz šo amatu,» stāsta Liepiņa.
Tikmēr Pinto, kuras daudzvalodīgajā ģimenē aug divi bērni, uzsver, ka latviešu valoda ir tā, kas var veidot un stiprināt bērnu un vecāku savstarpējo emocionālo saikni, turklāt ļoti īpašā veidā.
«Latviešu valoda ir tā sirdsstīga, īpašā saikne, kas veidojas ar mūsu bērniem un kas bērniem veidojas ar mūsu vecākiem – viņu vecvecākiem. Tas ir prieks un amizantas situācijas, kad bērns veido tādus vārdus, par kuriem pat neesi iedomājies. Tas ir prieks, ko bērns radīs, darbojoties kopā ar citiem foršiem latviešu bērniem,» stāsta Pinto.
Ref:224.000.103.3092