Nodokļu reformas rezultātā budžeta ieņēmumi neaug pietiekami strauji, tāpēc Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) ieskatā nodokļu ieņēmumu palielināšana ir viens no svarīgākajiem kritērijiem nodokļu sistēmas uzlabošanai, pirmdien, 17.februārī, preses konferencē sacīja FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Pēc FDP vērtējuma 2018.gada nodokļu reformas rezultātā budžetā netika iekasēti 245 miljoni eiro 2018.gadā un gandrīz 400 miljoni eiro 2019.gadā, kas ir attiecīgi 0,8% un 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpmāk, pēc FDP ieskatiem, būtu jāsasniedz nodokļu sloga mērens pieaugums.
Lai pilnveidotu nodokļu sistēmu, FDP piedāvā četrus pamatkritērijus, kurus valdībai būtu jāņem vērā – sasniegt kopējo nodokļu ieņēmumu pieaugumu pret IKP, samazināt nodokļu slogu darbaspēkam un īpaši zemāko ienākumu grupām, atcelt neefektīvus nodokļu atvieglojumus, kā arī nodrošināt uzņēmumu vidē godīgu konkurenci, vienlīdzību nodokļu nomaksas prasībās un vienādu darbinieku sociālo aizsardzību.
FDP secinājusi, ka nodokļu sistēmas īstermiņa mērķis varētu būt palielināt Latvijas nodokļu slogu līdz 33–35% no IKP.
Vidējā termiņa mērķis varētu būt tuvināt un noturēt nodokļu slogu zem vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja, kas 2018.gadā bija 40,3% pret IKP.
Tiesa, lai nepasliktinātu nodokļu klimatu un konkurētspēju, Latvijai nav jācenšas sasniegt šos 40%, piebilda Šteinbuka.
Patlaban nodokļu slogs Latvijā ir 31,4% no IKP pēc Eurostat datiem, bet pēc Finanšu ministrijas novērtējuma tas ir ap 28–29%, informēja Šteinbuka.
Tāpat FDP ierosina, veidojot nodokļu sistēmu, to koordinēt ar Lietuvu un Igauniju, lai neveidotos nodokļu arbitrāžas iespējas.
Šteinbuka norādīja, ka FDP ieskatā būtu jāturpina samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, to pārnesot uz kapitālu, patēriņu un vides nodokļiem, tādējādi turpinot nevienlīdzības mazināšanas un konkurētspējas palielināšanas politiku.
Tāpat FDP uzskata, ka būtu rūpīgi jāizvērtē nodokļu atvieglojumu lietderība un turpmākajā nodokļu politikas veidošanā jācenšas izvairīties no jaunu atvieglojumu un izņēmumu ieviešanas.
FDP arī iesaka turpināt pasākumus mikrouzņēmumos nodarbināto skaita samazināšanai, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, taisnīgu nodokļu nomaksu un nodrošinātu sociālo aizsardzību darbiniekiem.
Šteinbuka stāstīja, ka FDP pētījumā par 2018.gadā veikto nodokļu reformu ir secināts, ka reformai bijuši pozitīvi aspekti – nemainīgas nodokļu likmes pēdējos trīs gados, vienādotas nodokļu likmes kapitālam un kapitāla pieaugumam, samazinājusies nodokļu plaisa zemo algu saņēmējiem, ievērojami uzlabojusies uzņēmumu peļņa, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa ir samazinājusies līdz 10% no IKP.
Lasiet arī:Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī bijusi vājāka IKP izaugsme nekā ES vidēji
Tomēr reformai ir arī negatīvi aspekti – nodokļu ieņēmumi pret IKP ir samazinājušies, nodokļu plaisa zemākajām algām joprojām ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā (nodokļu plaisas rādītājs zemo algu saņēmējiem Latvijā 2019.gadā bija 39,7%, bet Lietuvā un Igaunijā tas bija 34,5%), nav piepildījušās cerības par straujāku ekonomisko izaugsmi, joprojām ir augsta ēnu ekonomikas daļa – ap 20%.
Šteinburga arī norādīja, ka Reformas rezultātā nodokļu slogs ir nedaudz pārcelts no kapitāla uz patēriņu, lai gan reformas mērķis bija pārnest slogu no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu.
Viņa gan akcentēja, ka Latvijas nodokļu reforma pozitīvi novērtēta prestižajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu nodokļu sistēmu salīdzinošajā pētījumā, Latvijas nodokļu sistēmu ierindojot augstajā 3.vietā.