Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks var tikt iecelts par Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra amatu – pirmajā konkursa kārtā viņš ir saņēmis visvairāk balsu. Amata ieņemšanas gadījumā Muižnieks cer paveikt daudz. Intervijā BNN viņš atzīst, ka nepilsoņu bērnu problēmas risināšana ir viens no veicamajiem darbiem.
«Cilvēktiesību komisārs ir augsta līmeņa amats, kas prasa plašas zināšanas par cilvēktiesībām, spējas veidot dialogu ar dalībvalstu valdībām, spējas būt neatkarīgam. Darbs ir ļoti intensīvs, tas ir bāzēts Strasbūrā un turpināsies sešus gadus. Būs daudz jāceļo, veicinot cilvēktiesību ievērošanu visās ES dalībvalstīs,» savu iespējamo darba vietu raksturo Muižnieks, uzsverot, ka viņu tas ļoti interesē.
EP Cilvēktiesību komisāru no trim atlasītajiem kandidātiem konkursa otrajā kārtā izvēlēs Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2012.gada janvāra sesijā.
Savu pieredzi cilvēktiesību jomā Muižnieks raksturo kā ļoti plašu un unikālu. Viņš pastāsta, ka ir vadījis cilvēktiesību nevalstisku organizāciju (Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs), ir bijis integrācijas ministrs valdībā, darbojies akadēmiskajā vidē, ka arī sešus gadus strādājis Eiropas Komisijas struktūrās.
«Man šobrīd ir divi konkurenti, viens no viņiem ir bijušais Nīderlandes valdības ministrs, kas ir cieši saistīts ar sociālistu grupu un Beļģijas bijušais ombudsmens, kuram tāpat kā man nav politiskās piederības. Es uzskatu, ka varu ļoti labi veikt to darbu,» ir pārliecināts Muižnieks.
Runājot par veicamajiem darbiem, amata ieņemšanas gadījumā, viņš teica, ka komisāram ir ļoti plašs mandāts. «Vispirms būtu jāstiprina sadarbība ar ES dalībvalstu ombudsmeņu birojiem – it īpaši cilvēktiesību izglītības jomā. Manuprāt, sakarā ar krīzi nākamos gados ļoti aktuālas būs sociālekonomiskās tiesības. Tāpat būtiska ir diskriminācijas novēršana, rasisms, neiecietība, imigrantu integrācija Eiropā, dzimumu līdztiesības jautājumi, cilvēktirdzniecības upuru problēmas, vardarbība ģimenēs. Aizejošais komisārs sāka diskusiju par vecu cilvēku tiesībām, kas arī ir ļoti aktuāls jautājums, ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju novecošanās.»
Taču visvairāk Muižnieks sarunā ar BNN ir pieminējis problēmas, kuras ir saistītas ar bērnu tiesībām: «Bērnu tiesības ir joma, kurā pagaidām nav Eiropas Komisijas uzraudzības mehānisma – tas nozīmē, ka nākamajam komisāram būs ar to ļoti nopietni jāstrādā. Īpaši ar migrantu un patvēruma meklētāju bērnu tiesībām. Būtu jāpievēršas to bērnu tiesību aizsardzībai, kuri ir institucionalizēti bērnu namos, ir invalīdi, jāseko līdzi romu bērnu piekļuvei izglītībai daudzās ES valstīs, kā arī bezvalstnieku bērnu tiesību ievērošanai, kas ir problēma ne tikai Latvijā un Igaunijā, bet arī bijušajā Čehoslovākijā, Dienvidslāvijā».
Atbildot uz jautājumu, vai, iegūstot šo amatu, viņš nedomā, risināt arī Latvijas nepilsoņu problēmas, Muižnieks norādīja, ka līdzīgā situācijā ir vairāku valstu nepilsoņi. «Es nevaru pievērsties Latvijai īpaši draudzīgā vai nedraudzīgā veidā, jo man ir jābūt pilnīgi neatkarīgam un ir jānodarbojās ar cilvēktiesību aizstāvēšanu pilnīgi visās ES dalībvalstīs. Būtu nepieciešams risināt jautājumu par valstu nepilsoņu bērnu tiesībām, jo pilnīgi visiem bērniem ir tiesības iegūt pilsonību kopš piedzimšanas brīža,» tā Muižnieks.
Ref: 104.000.103.200