Plaši pazīstamais britu fizikas teorētiķis un kosmoloģijas pētnieks Stīvens Hokings (Stephen Hawking) otrdien, 13.martā, nomiris, būdams 76 gadus vecs.
Kā ziņo britu raidsabiedrība BBC, zinātniekam jau 22 gadu vecumā ārsti paredzējuši vien pāris gadus dzīves, kad viņam atklāta retas formas kustību neironu slimība. Tā dēļ viņš lielāko dzīves daļu atradies ratiņkrēslā un spējis runāt, gandrīz tikai izmantojot balss sintizatoru.
Amerikāņu tehnoloģiju ziņu vietne Cnet vēsta, ka Hokings savā darbā visvairāk pētījis visuma melnos caurumus, kas ir mirstošas zvaigznes, kuras izveido tik blīvu kodolu ar tik stipru gravitāciju, ka no tā nekas nespēj izkļūt, pat gaisma ne.
Fiziķis daudz darba veltījis tam, lai populārzinātniskā veidā skaidrotu visuma izcelsmi un izplešanos. Vispazīstamākais viņa darbs ir 1888.gadā pirmoreiz izdotā «Īsa laika vēsture», kas kopumā pārdota vairāk nekā 10 miljonos eksemplāru un ir tulkota 35 pasaules valodās.
Ref: 111.111.111.5789