NA bēgļu jautājumā aicina pierādīt Latvijas specifisko situāciju

Latvija varētu uzņemt 250 līdz 251 bēgli, tā pirmdien, 6.jūlijā, pēc koalīcijas sanāksmes atzinusi Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Divas koalīcijas partijas piekrīt bēgļu uzņemšanai, bet nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) to neatbalsta.

Par šo jautājumu pirmdien vēl lems valdība.

Pamatojoties uz Latvijas specifisko situāciju, Nacionālā apvienība Visu Latvijai!- Tēvzemei un brīvībai/LNNK pauž noraidošu attieksmi pret Eiropas Komisijas izstrādāto bēgļu pārvietošanas plānu, aicinot Latvijas ministrus nepiekrist šī plāna realizācijai.

Atbilstoši plānam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm «brīvprātīgās» kvotu sistēmas ietvaros divu gadu laikā jāuzņem 60 tūkstošu bēgļu.

«Latvijas pamatnācijas iedzīvotāju skaits pēdējo 80 gadu laikā ir samazinājies par vairāk nekā 14 procentpunktiem, sasniedzot vien nedaudz vairāk kā 60 procentus no pašreizējā Latvijas iedzīvotāju skaita. Tas ir zemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Trešo valstu (ārpus Eiropas Savienības valstis) dzimušo pilsoņu īpatsvars pēc 2008.gada Eurostat datiem Latvijā un Igaunijā ir augstākais visā ES,» skaidro Nacionālā apvienība. Politiskais spēks uzskata, ka šādu un virknes citu objektīvu iemeslu dēļ, Latvija ir tiesīga kvalificēties kā dalībvalsts, uz ko attiecas «specifiskas situācijas» faktori.

Nacionālās apvienības (NA) frakcijas vadītājs Raivis Dzintars uzsver, ka Latvijas valdībai vajag pastāvēt uz stingru pozīciju migrantu pārvietošanas jautājumā, lai «brīvprātīgo kvotu» princips uz Latviju neattiektos, pieprasot «specifiskās situācijas» attiecināšanu arī uz Latviju, līdzīgi kā to ir plānots piemērot Bulgārijai un Ungārijai Eiropadomes pagaidām vēl neoficiālā nostājā.

«Latvijas starptautiskajai pozīcijai attiecībā uz Eiropas Komisijas piedāvātā bēgļu jautājuma politisko risinājumu jābūt argumentēti kritiskai. Tas apmierina dažu ES valstu valdību iekšpolitiskās ambīcijas, bet pēc būtības nerisina ne bēgļu, ne arī nelegāli ES iekļuvušo ekonomisko migrantu stāvokli,» savu redzējumu pauž NA valdes līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Latvijas valdošās koalīcijas politiskie spēki ir vienisprātis, ka obligātu bēgļu kvotu noteikšana Latvijai nav atbalstāma.

Tāpat jau vēstīts, ka arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) pārmet valdības pārstāvjiem virspusīgo atrunāšanos bēgļu jautājumā.

Pēc 12.Saeimas deputāta, Latvijas Reģionu apvienības Latgales vēlēšanu apgabala pārstāvja Jura Viļuma domām, var runāt par tukšumu informatīvajā vidē un valdības pārstāvju virspusīgo atrunāšanos par to, ka visa lēmumu pieņemšana vēl procesā, ka mums jāgatavojas izrādīt solidaritāti Eiropas dienvidiem. Masveida imigrantu pieplūdums Latvijā gan vēl nav gaidāms, tomēr nevar uzskatīt par apmierinošu informatīvo piedāvājumu nopietnas diskusijas uzsākšanai vai vismaz satrauktāko sabiedrības prātu nomierināšanai.

Otrkārt, pēc deputāta domām, jārunā par tukšumu normatīvajā vidē. Latvijā faktiski nav šādiem ieceļotājiem domātas integrācijas politikas, nav skaidrības par to, kas ar šiem cilvēkiem valstij un pašvaldībām būtu darāms pēc tam, kad viņiem ir piešķirts bēgļa statuss. To neslēpj arī paši valdības pārstāvji.

Pēc Viļuma domām, viens no galvenajiem ieteikumiem būtu izvairīties no vārda «kvotas» lietošanas: «Pirmkārt, grozi kā gribi, bet tas rada iespaidu par uzspiešanu. Otrkārt, runājam taču par cilvēkiem, bet terminoloģija tā pati, kas par piena tonnām stīvējoties. Vai tad mēs to visu ne humānisma vārdā?»

Ref: 102.000.102.10225

 

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas