Nacionālā apvienība (NA) izteikusi asu nosodījumu Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības ministru pieņemtajam lēmumam uzņemt Latvijā 250 bēgļus no Ziemeļāfrikas.
Valdības vairākuma pieņemtais lēmums paredz bezierunu kapitulāciju un valsts nacionālo interešu ignorēšanu, uzskata NA.
«Latvija pagājušā gadsimta laikā pret savu gribu ir uzņēmusi proporcionāli vairāk imigrantu nekā ikviena cita Eiropas Savienības valsts. Tā ir Latvijas īpašā situācija, kas jaunu cittautiešu imigrāciju mūsu valstī padara sevišķi bīstamu, un tādēļ ir pilnīgi nepieļaujama,» problēmu akcentē NA frakcijas vadītājs Raivis Dzintars. Viņš arī norāda, ka «Latvijai, līdzīgi kā Bulgārijai un Ungārijai, sarunās ar Eiropas Komisiju jāpastāv uz īpašiem nosacījumiem.»
Lai arī premjerministre Laimdota Straujuma uzsver lēmuma ārkārtējo raksturu, tomēr šāda piekāpšanās var kalpot par pamatu jaunu «bēgļu kvotu» uzspiešanai nākotnē, uzskata NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Tādēļ NA frakcija aicina koalīcijas partnerus vienoties par daudz stingrāku kārtību, kādā līdzīgos gadījumos lēmumi būtu pieņemami nākotnē.
Dzintars norāda, ka frakcija strādās pie grozījumiem normatīvos aktos, lai turpmāk lēmumu pieņemšana patvēruma piešķiršanas jautājumos būtu iespējama tikai ar Saeimas balsojumu.
BNN jau vēstīja, ka valdība pirmdien, 6.jūlijā, atbalstījusi Iekšlietu ministrijas iesniegto nacionālās pozīcijas projektu, paredzot, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros uzņems 250 bēgļus.
Kā zināms, Eiropas Savienības valstu un valdības vadītāju sanāksmē 25. un 26.jūnijā tika nolemts, ka visām dalībvalstīm jāpiedalās patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos gan Eiropas Savienības iekšienē, gan arī no trešajām valstīm.
Ņemot vērā Eiropadomes jūnijā dotos uzdevumus un nepieciešamību visām dalībvalstīm solidāri iesaistīties aizsardzības sniegšanā tām personām, kurām tā patiesi ir nepieciešama, un atbalsta sniegšanā tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar personu nesamērīgu un ārkārtas pieplūdumu, Latvija piekrīt vienreizējam ieguldījumam, ievērojot Latvijas ekonomisko situāciju un iedzīvotāju skaitu. Plānots, ka ES pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros starptautiskās aizsardzības iespējas koordinēti tiks nodrošinātas 60 000 personām.
«Patiesa solidaritāte var pastāvēt tikai tad, ja visas Eiropas dalībvalstis savu iespēju robežās piedalās bēgļu jautājuma risināšanā. Līdz ar to, Latvija līdz ar citām ES dalībvalstīm ir gatava iesaistīties šajā vienreizējā krīzes risinājuma solidaritātes pasākumā, divu gadu laikā uzņemot 250 patvēruma meklētājus, kamēr tiek īstenotas citas aktivitātes, kas atrisina situāciju Vidusjūras reģionā ilgtermiņā,» uzsvēris iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
Šobrīd precīzu ietekmi uz budžetu nav iespējams prognozēt. Vienlaikus jārēķinās ar papildu izdevumiem administratīvās kapacitātes stiprināšanai, kas saistīta ar īsā laika periodā relatīvi liela papildus personu skaita pieteikumu apstrādi. Pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešams finansējums uzturēšanās pabalstam. Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Patvēruma un migrācijas fonda ietvaros saņemtā vienreizējā maksājuma 6 000 eiro par katru pārvietoto personu, tāpat no šī finansējuma varēs segt izdevumus šo personu integrācijai sabiedrībā (valodas, izglītības un citi jautājumi), gan atbalstam šo personu dzīvesvietas nodrošināšanai, kā arī šo personu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas apmaksai.
No 1998.gada līdz 2014.gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1 440 patvēruma meklētāji (2014.gadā – 364, kas ir visu gadu lielākais skaits). 2015.gadā saņemts kopumā 91 patvēruma pieteikums (89 pirmreizējie iesniegumi un divi atkārtotie iesniegumi. Šogad alternatīvais statuss piešķirts sešām personām. Nav piešķirts neviens bēgļa statuss.
Bēgļa statuss ir piešķirts kopumā 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 127 personām. Patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis 2014.gadā – Gruzija (166), Ukraina (75), Sīrija (34), Irāka (21). Saistībā ar konfliktu Ukrainā ir strauji pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Ukrainas – 2014.gadā un 2015.gadā – 75 un 28 personas.
Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.
Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.
Ref: 102.000.102.10239