Iekšlietu ministrija (IeM) rosinās valdību lemt par atalgojuma palielināšanu iekšlietu resora un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar dienesta pakāpēm.
IeM sagatavojusi informatīvā ziņojuma projektu valdībai, kurā norādīts, ka policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm konkurētspējīgas atlīdzības nodrošināšana ir viens no svarīgākajiem jautājumiem stabilam un ilgtspējīgam dienestam.
Īpaši būtiski tas ir pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā saistībā ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem.
Vienlaikus jāņem vērā tādi būtiski faktori kā augsts korupcijas risks, noteiktie ierobežojumi dienesta laikā, pastāvīga psihoemocionālā spriedze, paaugstinātas prasības veselībai un fiziskajai sagatavotībai.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš ir norādījis, ka zems atalgojums ir korupcijas risku paaugstinošs faktors, un IeM sistēmas iestādēs ir liels īpatsvars amatu, kas pakļauti korupcijas riskam. Saskaņā ar KNAB novērtējumu korupcijas riskam, piemēram, Valsts policijā apmēram 15% amatpersonu ir pakļauti augstam korupcijas riskam, bet 45% – vidējam korupcijas riskam.
Korupcijas risku novēršanai KNAB rekomendē pārskatīt atalgojuma politikas principus tiesībsargājošajās institūcijās, nodrošinot, ka no korupcijas viedokļa sensitīvajos amatos strādājošie saņem uzticētajai atbildībai un rīcības brīvībai atbilstošu atalgojumu.
Arī Pretkorupcijas valstu grupa (GRECO) rosinājusi nodrošināt pēc iespējas pienācīgāku un cilvēka cienīgu atalgojumu policijas un robežsardzes darbiniekiem, kas pats par sevi varētu būt spēcīgs korupcijas apkarošanas līdzeklis.
Nepieciešamību risināt atlīdzības jautājumu nosaka arī negatīvā tendence amatpersonu vakanto amatu skaitā, kuru īpatsvars dienestos ik gadu palielinās.
Izņēmums ir Iekšējās drošības birojs (IDB), kurā atlīdzība salīdzinoši ar citiem dienestiem ir ievērojami augstāka, ievērojot tā funkcijas un amatpersonu kvalifikācijas prasības.
Valsts policijā, piemēram, pērn vidējā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas bija 1137 eiro, Valsts robežsardzē – 964 eiro, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā – 922 eiro. Nepieciešamību risināt atlīdzības jautājumu nosaka arī negatīvā tendence amatpersonu vakanto amatu skaitā, kuru īpatsvars dienestos ik gadu palielinās.
Izņēmums ir jau pieminētais IDB, kurā atlīdzība salīdzinoši ar citiem dienestiem ir ievērojami augstāka, ievērojot tā funkcijas un amatpersonu kvalifikācijas prasības.
IeM sadarbībā ar Tieslietu ministriju (Ieslodzījuma vietu pārvaldi) izstrādājusi priekšlikumus amatpersonu atlīdzības palielinājumam 2023. – 2025.gadam, ievērojot to, ka vidējais mēnešalgas palielinājums būtu 10% katru gadu, salīdzinot ar bāzes izdevumiem mēnešalgām 2022.gadā, kas aprēķināts atbilstoši 2021.gada vidējam aizpildīto amata vietu skaitam.
Ja papildu finansējuma piešķiršana tiks atbalstīta, IeM virzīs grozījumus valdības noteikumos, kas regulē amatpersonu mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību, kā arī mēnešalgu grupām noteiktos minimālos un maksimālos apmērus, atbilstoši precizējot mēnešalgu skalu.
Grozījumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā tiks ietverti detalizēti aprēķini par mēnešalgu pieaugumu sadalījumā pa mēnešalgu grupām, kā arī aprēķini par citu atlīdzības veidu pieaugumu.
Ņemot vērā minēto, IeM rosina valdībai līdz ar ziņojuma izskatīšanu atbalstīt priekšlikumu par atlīdzības palielināšanu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. IeM tādā gadījumā 2023.gadā nepieciešami 23 990 399 eiro, Tieslietu ministrijai (Ieslodzījuma vietu pārvaldei) – 3 537 936 eiro.
Tāpat IeM rosinās atbalstīt priekšlikumu par atlīdzības palielināšanu un papildu četru amata vietu izveidi IeM Informācijas centrā personāla resursu kapacitātes stiprināšanai kiberdrošības jomā par 634 129 eiro.
Kopējā summa 2023.gadā atalgojumam un papildus amata vietu izveidošanai ir 28 162 464 eiro. 2024.gadā atalgojuma palielināšanai nepieciešami vēl 27 528 335 eiro, veidojot kopumā 55 690 799 eiro, bet 2025.gadā papildus vajag 27 528 335 eiro, kopumā veidojot summu 83 219 134 eiro apmērā.
Lai nodrošinātu abām ministrijām papildus nepieciešamo finansējumu attiecīgajiem pasākumiem 2023., 2024. un 2025. gadā, IeM rosinās valdībai lemt par finansējuma palielināšanu nākamo gadu budžeta likumprojektos.
Valdības lēmuma projekts pagājušajā nedēļā nosūtīts saskaņošanai atbildīgajām ministrijām un Valsts kancelejai.