Nākamgad valsts dzēsīs uzņēmumu debitoru parādsaistības 1,2 miljonu eiro apmērā

Nākamgad valsts finanšu ministra personā varēs dzēst 32 uzņēmumu debitoru parādsaistības 1 207 683 eiro apmērā, teikts Saeimā iesniegtajā likumprojektā par valsts budžetu 2020.gadam.

Nākamajā gadā dzēšamo debitoru parādsaistību sarakstā ir iekļauti 32 uzņēmumi. Lielākās dzēšamās parādsaistības ir AS Dzintars – 295 900 eiro apmērā, zemnieku saimniecībai Jaunaglona – 266 337 eiro apmērā, Handžanova ražošanas komercfirmai – 85 300 eiro, Kanidova komercfirmai Narciss – 80 200 eiro un Vinogradova individuālajam uzņēmumam Lords – 60 488 eiro.

Dzēšamās parādsaistības uzņēmumiem izveidojušās par 1990.–1994.gadā no tobrīd VAS Latvijas krājbanka un VAS Latvijas universālā banka (šobrīd SEB banka) ņemtajiem aizdevumiem, kuri atzīti par sliktajiem kredītiem, un kuru piedziņa atzīta par neiespējamu.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis skaidroja, ka gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās tiesības dzēst Dzintara saistības, kas izriet no 1991.gada aizdevuma līguma, tiks izmantotas tikai un vienīgi gadījumā, ja SEB banka, kas pilnvarota veikt piedziņas darbības, iesniegs dokumentus, kas atbilstoši normatīviem pierāda piedziņas neiespējamību no Dzintara.

Katru gadu gadskārtējā likumā par valsts budžetu tiek noteikts attiecīgajā gadā pieļaujamais likvidēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai komercsabiedrību norakstāmo parādsaistību apmērs, kuru aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij un kuru piedziņa vairs nav iespējama. Šajā gadījumā likvidēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) parādsaistību norakstīšana tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 15.jūlija noteikumiem par kārtību, kādā finanšu ministrs dzēš valsts aizdevumus.

Lasiet arī: Kariņš: Nākamā gada budžets būs lielākais Latvijas vēsturē

Pamatojoties uz Ministru kabineta 1994.gada 22.marta protokollēmumu par tobrīd valstij piederošās Latvijas universālās bankas un valstij piederošās Latvijas krājbankas rehabilitācijas programmām un 1994.gada 12.maija līgumu par Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa parādzīmju izlaišanu un izvietošanu, kas noslēgts starp valsti, Latvijas krājbanku un Latvijas universālo banku, tika emitētas valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa parādzīmes, kuras aizstāja Latvijas krājbankas un Latvijas universālās bankas izsniegtos un par sliktiem atzītos kredītus, nododot tos valstij, un kuri attiecīgi tika uzskaitīti valsts bilancē kā pārņemtie aizdevumi (valsts aizdevumi).

Vienlaikus 1994.gada 12.maijā un 1994.gada 15.aprīlī starp Finanšu ministriju, Latvijas krājbanku un Latvijas universālo banku tika noslēgti pilnvarojuma līgumi, saskaņā ar kuriem Finanšu ministrija pilnvaroja Latvijas krājbanku un Latvijas universālo banku veikt kredītu,

kuri saskaņā ar šo līgumu tika atzīti par sliktajiem kredītiem, piedziņu.

Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi nosaka, lai dzēstu valsts aizdevumu, Valsts kasei ir jāiesniedz Finanšu ministrijā vairāki dokumenti, tostarp arī Uzņēmumu reģistra izziņa par uzņēmuma izslēgšanu no komercreģistra un informācija par darbībām, kas veiktas likvidētā uzņēmuma parādsaistību piedziņas procesā.

Ņemot vērā to, ka ir debitori, kuri nav subjekti šo Ministru kabineta noteikumu izpratnē, 2020.gadā dzēšamo debitoru parādsaistību sarakstā iekļauta informācija par debitoru parādsaistībām, par kuriem nav pieejama pilna informācija (juridiskais statuss ir individuālais uzņēmums vai zemnieku saimniecība).

Valsts kases rīcībā ir individuālo uzņēmumu, zemnieku saimniecību kredītlietas, kurām lielākā daļa kredītu ir izsniegti no 1990.gada līdz 1994.gadam un saskaņā ar noslēgtajiem pilnvarojuma līgumiem bija nodoti apkalpošanā un piedziņas darbību veikšanai kredītiestādēm.

Divas no minētajām kredītlietām Valsts kase ir pārņēmusi no kredītiestādēm 2014.gadā (pārējās kredītlietas plānots dzēst līdz 2020.gada beigām), un, tā kā atbilstoši kredītlietās esošiem dokumentiem šo debitoru parādsaistību piedziņa faktiski nav iespējama un ir iestājies noilgums, šie subjekti arī ir iekļauti 2020.gadā dzēšamo debitoru parādsaistību sarakstā.

Līdz ar to, lai nodrošinātu šo uzņēmumu faktiski neatgūstamo aizdevumu dzēšanu, nepiemērojot vispārējo valsts aizdevumu dzēšanas kārtību, likumprojektā par valsts budžetu 2020.gadam iekļauts pants par šo debitoru 2020.gadā norakstāmo parādsaistību kopējo maksimālo apmēru 1 207 683 eiro.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas