No pirmdienas, 9.maija, sāksies metalurģijas uzņēmumam KVV Liepājas metalurgs piederošu vairāku nekustamo īpašumu elektroniskā labprātīgā izsole, liecina Kurzemes apgabaltiesas iecirkņa zvērinātas tiesu izpildītājas Ivettas Kaluginas paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Izsolēs kopējā nekustamo īpašumu sākumcena noteikta 2,156 miljoni eiro. Izsoļu sākuma datums ir 9.maijs, bet izsoles noslēguma datums – 8.jūnijs plkst.13. Izsole notiek bankas Citadele labā.
Izsolē pārdos arī nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94C, Liepājā, kas sastāv no zemesgabala ar kopējo platību 362 173 kvadrātmetri un uz zemesgabala esošām 20 būvēm. Izsoles sākumcena ir 713 000 eiro.
Tāpat izsolē plānots pārdot īpašumu Brīvības ielā 92D, kas sastāv no zemesgabala ar kopējo platību 108 234 kvadrātmetri un uz zemesgabala esošām 17 būvēm. Īpašuma sākumcena noteikta 550 000 eiro.
Tiks izsolīts arī īpašums Brīvības ielā 142A. Tas sastāv no zemesgabala ar kopējo platību 24 029 kvadrātmetri un uz zemesgabala esošām trim nedzīvojamām ēkām. Izsoles sākumcena ir 455 800 eiro.
Izsolīt plānots arī īpašumu Brīvības ielā 97A, kas sastāv no zemesgabala ar kopējo platību 10 149 kvadrātmetri un uz zemesgabala esošas būves. Izsoles sākumcena ir 381 900 eiro.
Tāpat izsolē piedāvās iegādāties KVV Liepājas metalurgam piederošu īpašumu Brīvības ielā 94D, kas sastāv no zemesgabala ar kopējo platību 20 865 kvadrātmetri un uz zemesgabala esošām piecām būvēm. Izsoles sākumcena ir 55 100 eiro.
Valsts kase un Privatizācijas aģentūras (PA) meitasuzņēmums SIA FeLM noslēdza cesijas līgumu par valsts prasījuma pret AS KVV Liepājas metalurgs cedēšanu.
Prasījuma cedēšanas līgums tika noslēgts atbilstoši Ministru kabineta (MK) lēmumam, kas atļāva PA dibināt sabiedrību, kuras vienīgais darbības mērķis būs prasījuma pret KVV Liepājas metalurga pārvaldīšana.
Šā gada 22.martā MK nolēma atļaut PA dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret KVV Liepājas metalurgu. Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret KVV Liepājas metalurgu ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA Deloitte Latvia ieteikumu.
Cesijas līgums paredz, ka FeLM pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā.
PA līdz 1.jūnijam ir jāpiedāvā risinājums, kā rīkoties ar KVV Liepājas metalurgam izsniegto valsts kredītu, lai valsts naudu atgūtu pārskatāmā nākotnē.
Jau vēstīts, ka Ukrainas investori KVV Group ir pieņēmuši lēmumu par AS KVV Liepājas metalurga rūpnīcas konservāciju. Šādu lēmumu KVV Group vadība pieņēmusi, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai – «pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei».
Iekonservējot rūpnīcu, KVV Liepājas metalurgs plāno atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 darbiniekus paturēs tā sauktajā dežūrrežīmā.
Ref: 102.000.102.12624
Kur tad mūsu cienijamās L.Straujumas ļoti uzticamais investors…pārbaudīts .Kā jums nav kauna melot ,cik tad var laist Tautas naudu vējā ,sirds sāp…viņa jau ir slima Paldies Ērglim,ka Stradiņos nodoķļu maksātājiem stentus ieliek,”tipa” velc,elpo,cik vari,kamēr “atrausies”Tādā nu mēs dzīvojam “MUĻ
ku zemē
riebjas lasīt , vairāk kā 100 gadus Sarkanais metalurgs strādājis , , kas tā pat valsts iekārtu , visas rūpnīcas iznīcinātas , tas nav aptverams – galvā vienam otram ir tukšumi tikai nauda, nauda fui !!!