Militārā alianse NATO gatavojas 2022.gadā nomainīt tās ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg). Ziņu portāls Politico.eu vēsta, ka alianses mītnes pilsētā Briselē izskan aicinājumi amatā iecelt sieviešu dzimuma politiķi, kas pārstāvētu alianses austrumu spārnu. Šiem kritērijiem atbilstu bijusī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) un Igaunijas līdere Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid).
Militārās alianses vadošo civilo – ģenerālsekretāra – amatu kopš 2014.gada ieņēmis bijušais Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs. 30 NATO dalībvalstis ir vienojušās viņa amata pilnvaru termiņu paildzināt līdz 2022.gada septembrim, attiecīgi līdz viņa pēcteča apstiprināšanai amatā atlicinot mazliet vairāk nekā gadu.
Politico.eu zina vēstīt, ka Briselē un citu sabiedroto galvaspilsētās tiek spriests un meklēts, kuru likt nosvērtā un diplomātiskā norvēģa vietā. Vairāki ziņu portāla aptaujāti diplomāti, amatpersonas un analītiķi norādījuši, ka 72 gadus ilgajā alianses pastāvēšanas periodā ir pienācis laiks iecelt amatā pirmo sievieti. Citi savukārt izteikušies, ka turpinoties Krievijas atturēšanas politikai, alianse raidītu stingru signālu Maskavai, ja NATO vadības groži tiktu uzticēti līderim vai līderei no alianses austrumu flanga valstīm.
Lasiet arī: Nedēļa Lietuvā: Atteikšanās izdot Tihanovsku Baltkrievijai, Seims atļauj robežpārkāpējus aizturēt pusgadu
Saliekot kopā šos divus kritērijus, par potenciālām kandidātēm nosauktas:
bijusī Horvātijas prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča (Kolinda Grabar-Kitarović),
iepriekšējā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite
un pašreizējā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, kurai šogad beigsies pirmais termiņš prezidentes amatā.
Baltiešiem rēķināties reģiona pārstāvniecību šādā līmenī gan vēl nav pamata, jo valstu sarunas par nākamo NATO ģenerālsekretāru tikai sākas. Tās turpināsies vēl nepilnu gadu, jo Stoltenberga pēcteci plānots stādīt priekšā 2022.gada pavasarī vai vasaras sākumā, proti, NATO galotņu sanāksmē Madridē, vēsta Politico.eu.