Kultūras namā Ziemeļblāzma aprīlī notika augsta līmeņa NATO virsnieku sanāksme, kuras laikā drošības pasākumi bija grandiozi – slēdza pat tuvējās ielas. Tomēr par spīti tiem virs kultūras nama pēkšņi parādījās aizdomīgs drons.
NATO sanāksme Allied Reach 2016 pulcēja 250 dalībniekus – NATO komandstruktūru militāros līderus, drošības ekspertus, tostarp 63 NATO ģenerāļus. Viņu vidū bija NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Petrs Pavels, NATO Transformācijas pavēlniecības komandieris ģenerālis Deniss Mersjē, NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Salvatore Farina. Tāds seminārs noris reizi divos gados katrreiz citā NATO valstī. Vietējos iedzīvotājus klubam Ziemeļblāzma tuvumā nelaida. Tādēļ vēl jo lielāks bija Militāro policistu izbrīns, kad virs Ziemeļblāzmas pacēlās drons, kas sanāksmi filmēja. Armija izsauca Drošības policiju, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
«Tad, kad notika šis NATO pasākums kultūras pilī Ziemeļblāzma, manuprāt, 12.aprīlī, mēs saņēmām informāciju no Militārās policijas, ka ir identificēta viena persona, kura veic, iespējams, nesankcionētu filmēšanu un fotografēšanu, izmantojot bezpilota lidaparātu Ziemeļblāzmas apkārtnē. Un lūdza mūsu atbalstu informācijas pārbaudē. Mēs pieslēdzāmies, noskaidrojām šo personu, pārbaudījām šīs personas uzņemto materiālu un faktiski konstatējām, ka nav pamata uzsākt kriminālprocesu. Kriminālprocess tur nav uzsākts, izmeklēšana krimināllietā netiek veikta,» komentē Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis.
Nacionālajos bruņotajos spēkos Nekā personīga uzzināja, ka šis ir tikai viens no daudziem pēdējā laika incidentiem virs armijas objektiem. Jūras spēku mācību laikā drons ar filmēšanas aparatūru pārlidojis Latvijas armijas karakuģim Liepājā. Droni manīti arī virs Latvijas armijas bāzēm.
Svešie droni armijai rada galvassāpes divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, likums liedz tos notriekt pat virs militāriem objektiem. Otrkārt, līdzīgi kā gadījumā virs Ziemeļblāzmas, aizturot drona īpašnieku, ir grūti pierādīt, ka cilvēks spiego. Ja apgalvo, ka palaist dronus virs militārajiem objektiem ir viņa vaļasprieks, tad armijai nav pamata neticēt.
Šobrīd Aizsardzības ministrija Saeimā iesniegusi grozījumus Aviācijas likumā, kas paredz ļaut tai notriekt lidojošus objektus virs militārajām bāzēm, to apkārtnē, virs karakuģiem, gaisa telpas aizliegtajās zonās, īslaicīgi norobežotajās zonās, kā arī ja bezpilota lidaparāts rada draudus personām, kuras apsargā bruņotie spēki. Grozījumus atbalsta arī dronu īpašnieku organizācija.
Ukrainas pieredze liecina, ka Krievija dronus ukraiņu pozīciju izlūkošanai izmanto ikdienā. Pie Mariopoles ukraiņi ir vairākkārt notriekuši bezpilota lidaparātus, kas no gaisa filmējuši Ukrainas teritoriju. Saeimas Nacionālās Drošības komisijas vadītājas biedrs Kārlis Seržants uzskata, ka pienācis laiks stingrāk ierobežot dronu lietošanu.
«Ir jāierobežo frekvences, kurās droni darbojas. jo ir tā, ka daļēji šīs frekvences var pārklāties gan ar civiliem, gan militāriem dažādiem pasākumiem. Otrkārt, tiks ierobežotas to palaišanas un nosēšanās vietas, tas attiecas arī uz kritiskās infrastruktūras objektiem, jo burtiski pēdējā gada laikā ir bijuši trīs – četri gadījumi, kad droni ir reāli izraisījuši tuvu avārijas situācijai stāvokli, kas ir lidostā. pat bijis tā, ka četrām lidmašīnām bijis jākoriģē nosēšanās tajā situācijā,» stāsta Saeimas Nacionālās Drošības komisijas priekšsēdētājas biedrs Kārlis Seržants.
Ref: 102.000.102.12703