NATO Čikāgas samitā pieņemts lēmums par patrulēšanas nodrošināšanu NATO gaisa telpā virs Baltijas arī pēc 2014.gada.
«Man ir patiess prieks, ka kopā ar igauņiem un lietuviešiem esam panākuši arī turpmāku sabiedroto atbalstu šim projektam,» paudis gandarījumu aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš norādīja, ka Baltijas valstis ir apņēmušās gaisa patrulēšanas nodrošināšanai atvēlēt vairāk līdzekļu nekā līdz šim. Taču uzsvēra, ka «tas joprojām būs daudz lētāk un efektīvāk, nekā tad, ja šis uzdevums būtu jāveic mums pašiem».
Ministrs skaidroja, ka ir panākts ilgtermiņa risinājums, kas paredz, ka ik pēc četriem gadiem tiks pārskatīti tehniskie un praktiskie jautājumi par to, kā patrulēšana tiek nodrošināta. Tas ļaus Latvijai daudz racionālāk un skaidrāk plānot Nacionālo bruņoto spēku attīstību nākotnē un vairāk naudas ieguldīt citu spēju attīstīšanai.
Pabriks pozitīvi vērtē, ka interesi par iesaistīšanos patrulēšanas nodrošināšanā NATO gaisa telpā virs Baltijas izteikušas vēl divas valstis – Itālija un Ungārija. Viņaprāt, tas apliecina, ka šis projekts tiek vērtēts kā perspektīvs.
Turklāt Čikāgas samitā tika apstiprināta jauna NATO iniciatīva «gudrā aizsardzība» (smart defence). Alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens norādīja, ka šī stratēģija ļaus «maksimāli efektīvi izmantot aizsardzības potenciālu stingrās taupības ietvaros», kas spiež ASV un Eiropas valstis samazināt izdevumus šajā jomā. «Gudrā aizsardzība» paredz valstu apvienošanos un kopīgu ieroču un tehnikas iegādi un izmantošanu, ko tās nevar atļauties pirkt un izmantot patstāvīgi.
Ref: 104.000.102.1622