«Vairāk kuģu Baltijas jūrā, vairāk lidmašīnu mūsu gaisa telpas patrulēšanai,» tā ceturtdien, 24.februārī, pavēstījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Soltenberg).
NATO ģenerālsekretārs uzstājies preses konferencē, paužot alianses gatavību militāri aizstāvēt NATO dalībvalstis, taču ne Ukrainu. Stoltenbergs norādījis uz konkrētiem soļiem alianses austrumu flanga aizsardzības pastiprināšanai, proti, uz papildu militāro kuģu nosūtīšanu uz Baltijas jūru, kā arī uz gaisa patrulēšanas vienību palielināšanu ar mērķi aizsargāt valstu gaisa telpas.
Lasiet arī: Arī Baltkrievija iebrūk Ukrainā
Paziņojumā presei NATO pārstāvji norādījuši, ka ceturtdien ir aizvadītas apspriedes uz Vašingtonas jeb Ziemeļatlantijas nolīguma 4.panta pamata. Šajā starptautiskajā tiesību normā minēts: «Puses kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras Puses uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras Puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.»
Organizācija paziņojumā presei apliecinājusi gatavību pildīt nolīguma 5.pantu, saskaņā ar kuru iespējams militārs uzbrukums vienai no dalībvalstīm uzskatāms par uzbrukumu visām NATO dalībvalstīm, un kas paredz attiecīgu individuālo un kolektīvo, bruņoto spēku iesaistīšanu uzbrukuma atvairīšanai.