Militārā alianse NATO un ASV ir rakstiski noraidījušas ģeopolitiski militārās prasības, ko tām bija izvirzījusi Krievija kontekstā ar sava karaspēka sapulcināšanu pie Ukrainas robežas.
Kā trešdien, 26.janvārī, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg), alianses vadība ir paudusi Krievijai aicinājumu tūlītēji mazināt situācijas saasinājumu, risināt spriedzi un domstarpības attiecībās dialoga un diplomātiskā ceļā, kā arī nosūtījusi Krievijas valdībai priekšlikumus, par jomām, kurās ir iespējama NATO un Krievijas sadarbības uzlabošana. Šīs jomas, norādījis ģenerālsekretārs, ir abu pušu attiecības, drošība Eiropā, ieskaitot situāciju Ukrainā un ap to, risku samazināšana, caurskatāmība un bruņojuma kontrole.
Attiecībā uz Maskavas izvirzītajām prasībām Stoltenbergs norādījis, ka NATO neies uz kompromisiem tajos pamata principos, kuros balstās eiroatlantiskā drošība.
Lasiet arī: Austrija izbeigs mājsēdi nevakcinētajiem sarūkošas slimnīcu slodzes dēļ
Kā vēsta amerikāņu ziņu aģentūra AP, ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Antony Blinken) savukārt norādījis, ka Krievija izvirzījusi prasības jomās, kuras nav apspriežamas.
ASV un NATO sniegtās atbildes nav negaidītas un atspoguļojušas to, ko ASV un NATO augstākās amatpersonas ir teikušas nedēļām ilgi. No Krievijas puses nav bijis tūlītējas atbildes, taču Krievijas amatpersonas iepriekš brīdinājušas, ka Maskava ātri veiktu «atbildes reakcijas pasākumus», ja ASV un to sabiedrotie noraidīs prasības.
Pēc NATO izplatītās informācijas, Krievija turpina pulcināt bruņotos spēkus Ukrainā un ap to. Pozīcijās atrodas vairāk nekā 100 000 militārpersonu, un ceļā uz pozīcijām ir papildu spēki, tostarp ir veikta būtiska spēku izvietošana Baltkrievijā. Maskava šādā situācijā centusies panākt solījumus no NATO un ASV, ka Ukraina un Gruzija nekad nekļūs par alianses dalībvalstīm un ka alianses esošajās dalībvalstīs Austrumeiropas un Baltijas jūras reģionā tiktu samazināta NATO militārā klātbūtne.
interesanti, kas būs tālāk