Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Oktobra vidū aprit 100 dienas, kopš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) stājies amatā. Gan viņa atbalstītāji, gan kritiski analītiķi piekrīt – prezidentam kāja līdz šim nav paslīdējusi, tomēr būtiski uzlabojumi arī nav redzami.
Krietni pieejamāks par priekšteci
Kauņas Magnusa universitātes profesors Laurs Bielins (Lauras Bielinis) atzīst, ka sniegt vērtējumu par Nausēdas pirmajām 100 dienām nav tas vieglākais darbs.
«Kas man noteikti patīk jaunajā prezidentā, ir tas, ka no komunikācijas viedokļa viņš ir ļoti pieejams un runā ar ikvienu. Tas nebija raksturīgs viņa priekštecei (Daļai Grībauskaitei (Dalia Grybauskaitė) – L.J.), kura bija diezgan izvēlīga par to, ar ko runāt,» Bielins komentēja BNN. Viņš arī nevarēja nosaukt kļūdas, ko Nausēda līdz šim būtu pieļāvis.
«Šķiet, ka Nausēda grib satuvināties ar visiem, pirms viņš kļūst asāks, it īpaši pirms jaunā budžeta apspriešanas,» pieļauj Bielins, norādot, ka Nausēda pagaidām nav sabojājis attiecības ar Seimu un valdību, lai gan daži no šajā jautājumā no prezidenta gaidījuši stingrāku nostāju.
Vājuma pazīmes?
Laikraksta Lietuvos Rytas žurnālists Vitauts Brūveris (Vytautas Bruveris) Nausēdu pagaidām vērtē kā paredzamu.
«Pāreja bija mierīga, un viņš izvairījās no jebkādiem starpgadījumiem, naidīguma un konfliktiem,» BNN komentēja Brūveris. Žurnālists arī uzsver, ka Nausēdas prezidentūra pierāda to, par ko viņš brīdināja vēlēšanu laikā – tik tālu Nausēda šķiet vājš.
«Ja tuvāko mēnešu laikā nekas nemainīsies, mēs pieredzēsim vienu no līdz šim vājākajiem Lietuvas prezidentiem. Šādi viņa prezidentūra var būt vēl vājāka nekā Valda Adamkus (Valdas Adamkus) otrais termiņš, ko iezīmēja darbības trūkums un nespēja realizēt pārmaiņas,» vērtē Brūveris.
«Pirmās simts dienas šo pārliecību tikai stiprinājušas. Tāpat kā viņa priekšgājēja Grībauskaite, viņš palika pie tām pašām amatpersonām, kas bijušas jau no sākta gala. Paskatieties, valdībā, tiesu sistēmā un likumsargos nav veiktas nekādas nopietnas izmaiņas!» uzsver Brūveris.
Prezidentam labpatīk vienmērīga kuģošana
Pēc Brūvera domām, Nausēda laidis garām lielisku iespēju parādīt spēcīgu raksturu un apņēmību ieviest pārmaiņas. Pat nelielas izmaiņas valdības sastāvā to būtu ļāvušas pierādīt, tomēr jaunais prezidents no tā atturējies, dodot priekšroku stabilitātei.
«No vienas puses, šāda konformitāte ir saprotama, jo jebkādas nopietnas izmaiņas valdības sastāvā varētu novest pie haosa un trača pirms parlamenta vēlēšanām nākamā gada rudenī. Bet, no otras puses, tas norāda uz apņēmības trūkumu pievērsties vairākiem jautājumiem,» uzskata Brūveris.
Pēc Brūvera domām, iespējams, līdz šim skaļākais Nausēdas izteikums bijis mudinājums veidot labklājības valsti. Tomēr žurnālists to uzskata par vairāk deklaratīvu paziņojumu bez skaidra plāna.
Brūveris atzīst, ka starptautiskajā arēnā viņu pārsteiguši Nausēdas centieni «atkausēt» Lietuvas attiecības ar Baltkrieviju, kuru pats prezidents nosaucis par Krievijas diktatūras sabiedroto.
«Jebkāds flirts ar jebkādu autokrātiju ir bīstams,» komentē Brūveris.
«Viņa stāstījums, ka Lietuvai vajag palīdzēt Baltkrievijai, lai tā pašreizējos apstākļos paliek, cik vien iespējams, neatkarīgas no Krievijas, man izklausās naivi un bīstami. Jebkāds flirts ar jebkādu autokrātiju ir bīstams,» pārliecināts žurnālists.
Prezidenta flirts ar galēji labējiem
Brūveris uzskata, ka Nausēdas vājumu pierādījis arī tas, ka prezidents nav ieņēmis skaidru un stingru nostāju jautājumā par Lietuvas armijas virsnieka Jonu Noreiku (Jonas Noreika), zināma arī kā Ģenerāļa Vētras, memoriālās plāksnes noņemšanu Viļņā.
«Tā vietā, lai šajā veidojumā izveidotu politiku, tā vietā, lai pateiktu, vai šajā jautājumā gala vārds ir valstij vai pašvaldībai, Nausēda iesaistījās asā vārdu apmaiņā ar Viļņas mēru Remigiju Šimašu (Remigijus Šimašius) un flirtēja ar galēji labējo ekstrēmistu grupām,» komentē Lietuvos Rytas žurnālists.
Šimašus teica, ka lēmums par plāksnes noņemšanu pieņemts, ņemot vērā, ka attieksme pret piemiņas zīmēm, kas saistītas ar totalitāriem režīmiem, ir vienāda, vai tās būtu padomju režīma statujas uz Zaļā tilta vai Noreikas plāksne.
Lasiet arī: Nausēda pauž nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt Astravjecas AES elektroenerģiju
Lietuvas ebreju kopiena Noreikas plāksnes noņemšanu pieprasīja gadiem ilgi, jo Lietuvas armijas virsnieks bija palīdzēja realizēt pret ebrejiem vērstās represijas nacistu okupācijas laikā. Viņam veltīto piemiņas plāksni šī gada aprīlī ar sašķaidīja Staņislovs Tomas (Stanislovas Tomas), kurš bez panākumiem kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vēlāk to atjaunoja un novietoja atpakaļ, bet pašvaldība solīja šo jautājumu pārrunāt ar vēsturniekiem.
«Starptautiski Lietuva saņēma sitienu – visas ārzemju vēstniecības, it sevišķi Izraēlas, ļoti uzmanīgi vēroja notiekošo,» teic Brūveris. «Tajā vismaz daļēji vainojams Nausēda.»
Ne kļūdu, ne panākumu
Tirgus izpētes un sabiedrības aptauju kompānijas Vilmorus vadītājs Vlads Gaidīs (Vladas Gaidys) BNN norāda, ka pašlaik Nausēda bauda 65% atbalstu, kas līdzinās Adamkus atbalstam viņa pirmajā prezidentūras termiņā. Tomēr Grībauskaites atbalsts viņas prezidentūras pirmajās 100 dienās bija 90%. Prezidentu Rolandu Paksu (Rolandas Paksas) šajā laikā atbalstīja 50% sabiedrības.
Arvīds Juozaitis (Arvydas Juozaitis), kurš arī piedalījās prezidenta vēlēšanās šogad, BNN pauda viedokli, ka, viņaprāt, Nausēda nav kļūdies, taču neko nav arī uzlabojis.
«Savas prezidentūras pirmajās simts dienās viņš darbojās kā labs sabalansējošais spēks, izvairoties no kašķiem un veltīgas politizēšanas,» spriež Juozaitis.
«Tomēr esmu vīlies, ka viņš pat nepārmeta Skandināvijas bankām pēc tam, kad Swedbank un SEB izlēma savās filiālēs, sākot ar šī gada decembri, pārtraukt skaidras naudas operācijas ar ārzemju valutām,» atzīst Juozaitis. «Turklāt esmu apbēdināts, ka Nausēda neatbalstīja ideju paaugstināt nodokļus bankām, lai iegūtu vairāk naudas valsts sociālajām vajadzībām.»
Tikai viens sakāmais: “Not great, not terrible.”