Tieslietu padomes sēdē pirmdien, 22.janvārī, nevaldīja vienprātība par izmeklēšanas komisijas izveidi maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtēšanai.
Tieslietu padomes sēde tika sasaukta pēc žurnālā Ir paustā fakta, ka septiņu gadu laikā kopš krīzes vairāk nekā 800 uzņēmumu neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības pieteikuma ir nomainījuši adresi, kas ir aptuveni 10% no visiem procesiem.
Vairāk nekā piecu stundu garajā sēdē tās dalībnieki nenonāca pie kopsaucēja, nolemjot līdz 5.februārim ar ekspertu palīdzību sagatavot precīzu plānu maksātnespējas procesu tiesvedības izvērtēšanai.
Augstākās tiesas (AT) Administratīvā departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa pauda, ka jautājums ir par to, vai šaubu ēna pār maksātnespējas procesu tiesvedībā ir pamatota. Taču viņa uzsvēra, ka būtu jāsper soļi, lai palīdzētu tiem tiesnešiem, pār kuriem šāda šaubu ēna krīt, lai viņiem būtu iespēja to noņemt. Krūmiņa arī aicināja savus kolēģus būt drosmīgiem redzēt un atzīt kļūdas, kā arī, ja nepieciešams, nodot informāciju tiesībsargājošajām iestādēm.
Savukārt AT Civillietu departamenta vadītāja Edīte Vernuša norādīja, ka AT nav viedokļu sadursmes jautājumā par komisijas izveidi, jo AT nespēj saskatīt šāda veida komisijas lietderību. Vēlāk žurnālistiem viņa norādīja, ka AT Civillietu departamenta tiesnešu dalība šāda veida komisijā varētu radīt šaubas par komisijas objektivitāti, ņemot vērā to, ka daļa no Civillietu departamenta tiesnešiem ir skatījuši maksātnespējas lietas.
Vērtējot pašreizējo situāciju maksātnespējas procesu tiesvedībās, AT Civillietu departamenta zinātniskais padomnieks Rihards Gulbis norādīja, ka kopš pērnā gada janvāra Maksātnespējas administrācijas likums ierobežo firmu ceļošanu, nosakot, ka maksātnespējīgās firmas lieta tiek skatīta tiesā, kuras jurisdikcijā firma bija reģistrēta trīs mēnešus pirms procesa uzsākšanas. Gulbis uzsvēra, ka neredz pamatu veidot speciālu komisiju. Viņaprāt, prakse rāda, ka var izmantot jau esošos resursus.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādīja, ka pēdējos gados ir būtiski samazinājies Ģenerālprokuratūrā saņemto protestu skaits par maksātnespējas tiesvedības lietām. Tāpat viņš uzsvēra, ka protesta saņemšana nav par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai, jo protests sākumā ir rūpīgi jāizskata, kā arī jāizvērtē tiesneša atbildība. Īpaši Kalnmeiers izcēla to, ka kriminālprocess pret tiesnesi ir kaut kas ārkārtējs.
Lielu klātesošo atbalstu guva Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājas Inetas Ziemeles paustais, ka ir nepieciešams veicināt atklātību izmeklēšanas laikā. Viņa aicināja Tieslietu padomi publicēt notikušās sēdēs saturu «cilvēkiem saprotamā valodā», lai veicinātu sabiedrības iesaisti un uzticību tiesu sistēmai. Viņa norādīja, ka ir nepieciešams piemērot motivējošos, nevis sodošos mehānismus.
AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs medijiem pauda, ka šāda veida situācija, kad jāpārbauda citu tiesnešu darbs, ir pirmo reizi Tieslietu padomes vēsturē, tādēļ nav izstrādāts precīzs rīcības plāns, ko darīt.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par iespējām atstādināt tiesnešus, kuri iesaistīti apšaubītajos maksātnespējas procesos, Bičkovičs norādīja, ka Latvijas Satversmē ir noteikts, ka tiesnesi var atstādināt no amata tika divos gadījumos – ja ir stājies spēkā notiesājošs spriedums krimināllietā, vai, ja tādu lēmumu pieņem Tiesnešu disciplinārkolēģija. Taču medijos izskanējušajos gadījumos neizpildās neviens no kritērijiem, tādēļ nav korekti runāt par šo tiesnešu atstādināšanu no amatiem, viņš uzsvēra.
Ref:224.000.103.3500