Apritot trīs mēnešiem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, frontē patlaban var novērot stagnāciju, kas nenāk par labu Ukrainas pusei, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa teikto intervijā Latvijas Radio citē lsm.
«Šī brīža situāciju var apzīmēt ar vienu vārdu – stagnācija. No vienas puses ir milzīgs gribasspēks un pārliecība, bet mazāks ieroču daudzums ukraiņu pusē. No otras puses ir daudz lielāks ieroču daudzums [Krievijai], bet absolūti nepārliecība un negribēšana vest intensīvu karadarbību. Un tas noved pie stagnācijas,» skaidroja Kalniņš.
Šāda stagnācija draud ar ilgstošu karadarbību, un tas nenāk par labu Ukrainas pusei, kas vēlas iespējami ātrāk atgūt savas teritorijas un izbeigt karu.
Tāpēc ļoti aktuāli ir citu valstu lēmumi par palīdzību un atbalstu Ukrainai, norādīja Kalniņš.
Viņš arī pauda pārliecību, ka Ukraina ilgtermiņā cīnīsies par Krievijas okupētajām teritorijām, pat ja īstermiņā tiktu panākta kāda cita veida vienošanās.
BNN jau vēstīja, ka sīvākās kaujas turpinās Donbasa frontē pie Luhanskas apgabala Severodonetskas un Popasnas pilsētām, kā arī uz dienvidiem no Harkivas apgabala Izjumas, ko kontrolē Krievijas okupācijas spēki.
Pēc amerikāņu militāro pētījumu institūta The Study of War apkopotās informācijas, Ukrainas ziemeļaustrumos tās karaspēks turpina pretuzbrukumu uz austrumiem no Harkivas, lai apdraudētu iebrucēju apgādes ķēdes, kas baro Krievijas ofensīvu Donbasā.
Lai arī Ukrainas Bruņotie spēki konsekventi neziņo par saviem karā kritušajiem un ievainotajiem, Ukrainas prezidents nedēļas nogalē norādījis preses konferencē, ka kaujas Donbasā ukraiņu pusei maksā starp 50 un 100 dzīvībām dienā.
Precīzu savu kritušo skaitu neatklāj arī Krievija. Par to varam spriest pēc Ukrainas Bruņoto spēku un Rietumvalstu apkopotiem datiem. Ukrainas Bruņotie spēki apgalvojuši, ka no iebrukuma sākuma līdz 23.maijam Ukrainā krituši ap 29 200 Krievijas karavīru.