Valsts aizsardzības dienesta iedarbināšanai jāiegulda līdz 800 miljoniem eiro, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.
Apspriešana un diskusijas par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Latvijā notikušas jau no gada sākuma, tajās piedaloties arī NBS vadībai, atklāja Kalniņš. Viņš gan pieturas pie viedokļa, ka Latvijas bruņotie spēki jākomplektē uz brīvprātības principa, tomēr jaunās iniciatīvas mērķis ir visaptverošas valsts aizsardzības ietvaros iespējami plašāk apmācīt sabiedrības pilsonisko daļu, lai tā būtu sagatavota militārajā jomā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzskata, ka aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) paustais piedāvājums ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu ir interesants un inovatīvs, bet tam jāgūst plašs atbalsts un izpratne, turklāt kļūdas tā ieviešanā un izpildījumā var dārgi maksāt.
Rinkēvičs skaidro, ka daudziem atmiņā ir padomju vai atjaunotās neatkarības pirmie gadi, kad obligātais militārais dienests «slimoja ar tādām kaitēm» kā ārpusreglamenta attiecības, vājš instruktoru sastāvs, «zemē nomests gads» un tamlīdzīgi.
Tomēr viņš uzsver, ka kopš tā laika daudz kas ir kardināli mainījies un Latvijas bruņoto spēku profesionalitāte ir pavisam cita.
«Tāpēc ir būtiski, ka Valsts aizsardzības dienests ne tikai prasa no pilsoņa pienākuma izpildi, bet dod arī sajūtu, ka gads pavadīts jēgpilni gan valsts labā, gan savas izaugsmes veicināšanai. Motivācijai ir nozīme, te ir labi, ka pirmajos gados tiek domāts par pakāpenisku pieeju,» norāda politiķis.
Kalniņš piekrīt, ka šāda dienesta ieviešana ir ļoti dārga. Aprēķini liecinot, ka vienreizējs ieguldījums ir no 600 līdz 800 miljoniem eiro, un vēl katru gadu uzturēšanas izdevumiem būtu nepieciešami ap 120 miljoniem eiro.
«Šāds finansējums nepieciešams, ja ir vēlme sākt šo projektu, nodrošinot ekipējumu, infrastruktūru, munīciju, atlīdzību,» pauda NBS komandieris.
Kalniņš norādīja, ka, domājot par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Latvijā, pētīta dažādu valstu pieredze, no kā varētu kaut ko aizgūt, taču 100% apmērā nevienas valsts ieviestie principi Latvijā nav pārņemami.
Kalniņš arī sacīja, ka šogad krasi samazinājušies rekutēšanas tempi NBS. «Šogad rekrutēšanas tempi ir krasi samazinājušies. Šī gada laikā esam rekrutējuši 98 karavīrus, savukārt citos gados šajā periodā ir ap 300.»
NBS mēģina izprast iemeslus šādai situācijai. Rekrutēšanas zemie rādītāji varētu būt saistīti gan ar «demogrāfiskās bedres dziļumu», gan arī to, ka vecāki gausāk motivē savas atvases iestāties NBS. Būtisks iemesls zemai rekrutēšanas spējai esot arī salīdzinoši zemais karavīru atalgojums, kas nav konkurētspējīgs, salīdzinot ar civilajām nozarēm.
«Tagad karavīrs pirmajā gadā uz rokas saņem ap 1000–1050 eiro, kas veidojas no atalgojuma, pārtikas un dzīvošanas kompensācijas,» stāstīja NBS komandieris.
Kalniņš nešaubās, ka karavīru rekturēšana būs smags darbs, «naivi cerot», ka cilvēki brīvprātīgi pieteiksies dienestam.
Jau ziņots, ka, saskaņā ar Aizsardzības ministrijas (AM) plānu, valsts aizsardzības dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi.
Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1 000 cilvēku.
Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā – 1.janvārī un 1.jūlijā. Tāpat būs iespējams izvēlēties dienestu no četriem veidiem. Varēs iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt piecu gadu ilgu dienestu Zemessardzē (20 dienas gadā). Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais – Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas – dienests.
Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus.
Lai iestātos valsts aizsardzības dienestā, Latvijas pilsonim – vīrietim – jābūt vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes varēs pieteikties brīvprātīgi.
Paredzēts, ka iesauktajiem tiks maksāta kompensācija 400 eiro apmērā ikdienas izdevumiem. Valsts apmaksās ēdināšanas izdevumus un dzīvošanu kazarmās, kā arī iesauktajiem būs pieejama sporta infrastruktūra. Iesauktajām personām ir paredzēts arī viens brīvlaiks viena mēneša garumā, kā arī varētu būt paredzēta iespēja nedēļas nogalēs doties mājās.
Reformas īstenošanai AM tuvākajā laikā uz valdību virzīs normatīvo aktu grozījumus un speciālu likumprojektu. Gala lēmums par reformu būs jāpieņem Saeimai.