Šajā Saeimas sasaukumā paveiktais, lai veicinātu sadarbību ar Baltkrieviju, ir vien neskaidri plāni. Pat Saeimas deputātu grupas vadītāji atzīst – pašlaik viņu darbā ir klusais periods. Tikmēr transporta un loģistikas nozare politiķu kritikai skarbus vārdus netaupa.
Jaunākā Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu izveidojās šī gada 10.janvārī, tomēr, aizbildinoties ar to, ka «drīz», proti, 17.novembrī Baltkrievijā vēlēs jaunu parlamentu, grupa ar 31 deputātu tajā pie īsta darba tā arī nav ķērusies. Tātad – dīkstāve vismaz līdz novembra vidum.
Bez taustāmiem darbiem
Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) izpilddirektors un valdes loceklis Ivars Landmanis savā vērtējumā par grupas darbu ir skarbs.
«Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu šos gadus reāli nav parādījusi nevienu taustāmu darbu,»
komentē eksperts, uzmanību vēršot ne vien uz 13.Saeimas sasaukumu, bet arī iepriekšējiem parlamentiem.
Viņš uzsver, ka Baltkrievija ir nozīmīga Latvijas kaimiņvalsts, ārējās tirdzniecības partneris, īpaši tranzīta un loģistikas jomā. Potenciāls ir liels, līdz ar to ir nepieciešams paplašināt sadarbību, strādāt pie abpusēji izdevīgiem piedāvājumiem, tādējādi palielinot pārvadājamo kravu apjomu un klāstu. Šādu viedokli nozare paudusi gan publiski, gan sarunās ar Satiksmes ministriju, informē BATL pārstāvis.
Nav statistikas par paveikto
Izsekot, cik Saeimas deputātu sadarbības grupu dalībnieki čakli kūrē attiecības ar citām valstīm, gan nav sevišķi viegli. Piemēram, Saeimas Preses dienests BNN informē, ka parlaments neapkopo informāciju par sadarbības grupu paveikto to darbības periodā.
Ārlietu ministrija BNN norāda – oficiālie dati liecina, ka pēdējās Saeimas deputātu sadarbības grupas brauciens uz Baltkrieviju noticis 2016.gadā, savukārt baltkrievu deputāti oficiālā vizītē Latvijā bijuši 2014.gadā.
Kas attiecas uz atsevišķu Saeimas deputātu vizītēm, tad tādas notikušas Baltkrievijā šī gada martā. Vizītēs devušies Artūrs Rubiks (Saskaņa), Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) un Jānis Dūklavs (ZZS).
Pēcāk maijā uz kaimiņvalsti braucis Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa), Gundars Daudze (ZZS) un Inese Ikstena (AP). Viņi tikušies ar Baltkrievijas Nacionālās sapulces Republikas padomes priekšsēdētāja vietnieci Mariannu Ščotkinu, kā arī Nacionālās sapulces Pārstāvju palātas deputātiem.
No šiem deputātiem, kas nesen viesojušies Baltkrievijā, tikai Ikstena nav grupā, kas sadarbojas ar Baltkrievijas parlamentu.
Kopumā Ārlietu ministrija norāda, ka par Saeimas deputātu sadarbības grupu aktivitātēm ir atbildīgi paši deputāti.
Nozari ignorē
Landmanis stāsta, ka līdz šim BATL neesot sastrādājusies ar attiecīgo Saeimas deputātu grupu, kam būtu jārūpējas par attiecību veicināšanu starp Latvijas ar Baltkrievijas parlamentu. Par spīt BATL pieredzei Saeimas deputāti viņus nav aicinājuši dot savu skatījumu par sastrādāšanos ar Baltkrieviju, dot priekšlikumus vai piedalīties kopējās vizītēs kaimiņvalstī.
Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu tradicionāli ir Saskaņas lauciņš – tā vai tās sākotnējie veidojumi lielākoties bijuši pie šīs grupas vadības stūres.
Piemēram, 13.Saeimā šajā komandā saskrējuši teju visi Saskaņas frakcijas deputāti, izņemot Jāni Urbanoviču un Borisu Cileviču.
Tiesa, grupa nav pilnīgi viendabīga – ir pieci Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji, četri Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti un pa vienam no KPV LV un Jaunās Vienotības.
Landmanis uzsver, ka deputātu grupai sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu jāuztur parlamentārās attiecības un jārisina sadarbības jautājumi politiskajā līmenī, bet kā tos var atrisināt, ja šajā deputātu grupā vēsturiski bijis opozīcijas partijas vairākums, turklāt kārtējo sasaukumu tai ir viens un tas pats vadītājs – «saskaņietis» Rubiks?
«Opozīcijas partijām ir apgrūtinoši risināt dažādus jautājumus, līdz ar to, ja vēlamies nopietnāku sadarbību ar Baltkrieviju, būtu nepieciešama lielāka ieinteresētība no Saeimas pozīcijas deputātu puses un nopietna iesaiste Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu darbā,» komentē Landmanis.
Politiskais dialogs pa mierīgo
Deputātu grupas priekšsēdētāja vietniece Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) BNN stāsta, ka vizītē martā politiķi ar baltkrievu kolēģiem esot runājuši par augstskolu sadarbību, lauksaimniecību, tranzītu un pašvaldību darbu.
Grupas priekšsēdētājs Rubiks BNN informē, ka viņi un baltkrievu parlamenta pārstāvji toreiz vienojušies par lielajiem jautājumiem, par ko kopīgi jārunā – ekonomiskā sadarbība un hokeja čempionāts, kas 2021.gadā notiks Minskā. Deputāts arī izteica cerību, ka rudenī baltkrievu kolēģi apciemos Latviju.
Tiesa, abi politiķi atzīst – pašlaik deputātu grupa sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu aktīvi nestrādā, jo tiek gaidīts jaunais Nacionālās sapulces sasaukums. Baltkrievi parlamentu vēl šī gada 17.novembrī.
Rubiks BNN skaidroja, ka pēdējās sarunās izcelti svarīgākie jautājumi, bet tikpat labi jaunā sasaukuma deputāti varētu ierosināt vēl kādus tematus, pie kuriem strādāt.
Kursīte-Pakule gan uz sadarbības grupām vairāk skatās kā uz politiskā dialoga uzturētājiem.
«Svarīgi parādīt apliecinājumu, ka mēs netaisāmies varmācīgi neko mācīt baltkrieviem, kā dzīvot, un parlamentam, kādus likumus pieņemt, bet parlamentam parādīt, ko mēs darām un saņemt informāciju, ko viņi dara,»
BNN klāsta politiķe un uzsver – galveno darbību starpvalstu attiecībās uztur vēstniecības un valdība. Parlamenti tā brīvi nevar pieņemt starpvalstu likumprojektus.
Vairākus sasaukumus strādājot grupā sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu, viņa secinājusi, ka, runājot par mērķu noteikšanu abu parlamentāro grupu sadarbībā, «šis nav gadījums, kad var kaut ko konkrēti nolikt».
Jāpiebilst, ka Saeimas deputāti par darbu sadarbības grupās atalgojumu nesaņem. Baltkrievu braucienus uz Latviju gan sedz Saeimas budžets, taču Latvijas parlamentāriešu vizītes Baltkrievijā apmaksā viņu parlaments.
Bet darbi gaida
Tiesa, pēdējo nedēļu ziņu temati neliek domāt, ka ar pasīvu skatīšanos, kā lietas kārto pie kaimiņiem, būs gana.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tiekoties ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, guvis apliecinājumu tam, ka baltkrievi varētu palielināt naftas tranzītu caur Latviju. Politiskā griba ir, bet uz darba galda tad gaidīs jautājums par tarifiem.
Tāpat runāts par Astravjecas atomelektrostaciju un tās drošību. Lietuviešus šis jautājums darījis nemierīgus jau izsenis, un nevarētu teikt, ka tas, ka Rīga no jaunās atomelektrostacijas ir aptuveni trīssimt kilometru tālāk nekā Viļņa, ļautu mums viegli uzelpot.
Arī jaunākie Autotransporta direkcijas dati, ka latviešu autopārvadātāju vidū vispieprasītākās atļaujas starptautiskajiem pārvadājumiem ir uz Baltkrieviju, tikai norāda uz to, ka abām valstīm jārunā ne tikai par kultūras bagātībām.
Turklāt darbaspēka robu lāpīšanai Latvijai vilinoši šķiet ne vien ukraiņi, bet arī baltkrievi. Par to šī gada martā publiskajā telpā ieminējusies Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece.
Īsāk sakot, tematu karstām sarunām netrūkst, bet, kur ir runātāji?
