Aizvadītās nedēļas būtiskākie notikumi Lietuvā bija strauja COVID-19 izplatība un jauni ierobežojumi, premjerministra Sauļus Skverneļa (Saulius Skvernelis) aicinājums atturēties no sabiedriskās dzīves, vēlēšanu rezultātu apstiprināšana un iecere izveidot valsts lidsabiedrību.
Lietuvas prezidents apspriež projektus Trīs jūru reģiona sanāksmē
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) pirmdien, 19.oktobrī, piedalījās attālinātas norises Trīs jūru reģiona valstu galotņu sanāksmē. Tajā tika apspriesti infrastruktūras projekti Baltijas, Melnās un Adrijas jūras reģionos. Nausēda sarunās norādījis, ka Lietuva veiksmīgi īsteno energoresursu dažādošanas projektus. Trīs jūru iniciatīva, kas aizsākta pirms pieciem gadiem, īpašā sadarbības formā apvienojusi 12 ES dalībvalstis, kuras atrodas bloka austrumu daļā.
Apstiprina vēlēšanu pirmās kārtas iznākumu
Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija pirmdien ir apstiprinājusi Seima vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus no visiem 71 viena kandidāta vēlēšanu apgabala. Pirmajā balsošanas kārtā 11.oktobrī pārliecinošu uzvaru savos vēlēšanu apgabalos izcīnīja tikai trīs deputātu kandidāti. Vēlēšanu otrajā kārtā, 25.oktobrī, par deputātu vietām sacentīsies divi vadošie kandidāti pārējos 68 vēlēšanu apgabalos. Pirmajā kārtā vairāku kandidātu vēlēšanu apgabalos, no kuriem varēja ievēlēt 70 deputātus, uzvarēja opozīcijā strādājošā Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti (TS–LKD), iegūstot 24,8% balsu.
Deputātu aizskar salīdzinājums ar Kolorado vaboli
Lietuvas eiroparlamentārietis Valdemārs Tomaševskis (Valdemar Tomaševski), kurš ir arī Lietuvas valdībā pārstāvētās Lietuvas Poļu vēlēšanu akcijas–Kristīgo ģimeņu savienības (LPVA–KĢS) priekšsēdētājs, pirmdien paziņoja, ka grasās vērsties tiesībsargājošās iestādēs saistībā ar bijušā Seima priekšsēdētāja Arūna Valinska (Arūnas Valinskas) izteikumiem. Tomaševska paustais ir saistīts ar to, ko iepriekšējā nedēļā vēstīja ziņu portāls Delfi.lt, proti, ka Valinsks, komentējot vēlēšanu rezultātus, apgalvojis, ka tādus politiķus kā Tomaševskis vajadzētu nošaut. «Tomaševskis ir absolūta Kolorado vabole,» sacījis bijušais Seima spīkers, izdarot atsauci uz Tomaševska prokrieviskiem uzskatiem. Vēlēšanu pirmajā kārtā LPVA–KĢS saņēma 4,8% balsu, un attiecīgi nesasniedza vajadzīgo atbalsta slieksni, lai iekļūtu Seimā.
Premjerministrs aicina uz divu nedēļu pauzi sabiedriskajā dzīvē
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis otrdien, 20.oktobrī, aicināja iedzīvotājus nākamās divas nedēļas atturēties no sabiedriskās dzīves. Valdības vadītājs arī norādījis, ka valdība plāno pagarināt nākamajā nedēļā gaidāmās skolas brīvdienas, lūdzis izvairīties no pulcēšanās un apzinīgi ievērot piesardzības pasākumus. «Mums vēl ir unikāla iespēja to paveikt un izmantot [nākamās] divas nedēļas šādai pauzei,» Skvernelis sacījis žurnālistiem.
Eksprezidente nopeļ valdības rīcību koronavīrusa krīzē
Bijusī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaite) otrdien kritizēja valdības rīcību COVID-19 krīzes laikā, norādot, ka šoruden būtu vajadzējis ieviest stingrākus ierobežojošos pasākumus. Grībauskaite uzskata, ka iemesls, kādēļ valdība atlika stingrāku lēmumu pieņemšanu, ir parlamenta vēlēšanas.
Lietuva pieņem 507 baltkrievus humānu apsvērumu dēļ
Lietuvā līdz šim ar humānās palīdzības pamatojumu ir atļauts ieceļot 507 Baltkrievijas pilsoņiem, tā trešdien, 21.oktobrī, pavēstīja Lietuvas Iekšlietu ministrija. No šī kaimiņvalsts pilsoņu kopuma Lietuvā jau ieradušies 139, un 34 ir lūguši patvērumu.
Ignalinas AAS gatavojas turpināt aprīkojuma demontāžu
Lietuvas Ignalinas Atomelektrostacija (AAS), kuras ekspluatācija tika izbeigta pirms desmit gadiem, paziņoja, ka tā sāk gatavošanos daļējai otrā reaktora aprīkojuma demontāžai. Darbus pabeigt plānots 2028.gada maijā. Pašu reaktoru demontāžu iecerēts sākt vēlāk: pirmā reaktora demontāžu – 2027.gadā un otrā reaktora demontāžu – 2029.gadā.
Lietuva ieviesīs karantīnu 11 valsts rajonos
Lietuva, kur dienas jauno COVID-19 inficēto skaits ir pārsniedzis 400, valdība ir nolēmusi 11 valsts rajonos ieviest karantīnas ierobežojumus, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Lietuvas valdība pavasarī ieviesa valsts mēroga karantīnu vīrusa izplatības mazināšanai un tie bija stingrākie ierobežojumi Baltijas valstīs. COVID-19 otrajā vilnī, kas valstī aizsākās septembrī, ierobežojumi ir bijuši tieši pretēji – maigi –, ja ņem vērā, ka vīruss sabiedrībā izplatījies krietni plašāk nekā pavasarī un jauno inficēto skaits dienā nu jau ilgstoši pārsniedzis 200.
Karantīna, ko paredzēts ieviest no pirmdienas, 26.oktobra, attieksies uz 11 rajoniem un divām pilsētu pašvaldībām. Vairums no šīm teritorijām atrodas Lietuvas ziemeļrietumos, arī pie robežas ar Latviju. Tie ir Kretingas, Pluņges, Skodas, Klaipēdas, Jonišķu, Šauļu, Kelmes, Raseiņu, Jurbakas, Pasvales un Švenčoņu rajons, kā arī Elektrēnu un Marjampoles pašvaldība.
Ierobežojumi, kas sākotnēji būs spēkā līdz 9.novembrim, paredz:
– ierobežot pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā;
– liegt drūzmēties sabiedriskās vietās;
– prasīt cilvēkiem atrasties vismaz divu metru attālumā vienam no otra;
– uzņēmumiem pāriet uz attālinātu darbu un tirdzniecības vietās ierobežot telpās esošo cilvēku skaitu;
– visās sabiedriskās telpās prasīt obligāti nēsāt elpceļu maskas, izņemot brīžus, kad cilvēks ēd vai dzer.
Vēlas veidot nacionālo lidsabiedrību
Lietuvas Satiksmes ministrija apsver nacionālās lidsabiedrības izveidi sadarbībā ar investoru no privātā sektora, tā ceturtdien, 22.oktobrī, vēstīja raidsabiedrība LRT. Valdības izstrādātajā plānā Nākotnes ekonomikas DNS pausta iecere par aizņēmumu izveidot nacionālo lidsabiedrību. Aplēsts, ka šim mērķim būtu vajadzīgi 36 miljoni eiro.
Universitāte piešķir goda doktora grādu baltkrievu rakstniecei Aleksijevičai
Lietuvas Vītauta Lielā Universitātes senāts ceturtdien, 22.oktobrī, paziņoja, ka ir piešķīris goda doktora grādu baltkrievu rakstniecei, Nobela prēmijas literatūrā laureātei Svetlanai Aleksijevičai. Pagodinājums rakstniecei piešķirts par viņas devumu dokumentālās daiļliteratūras žanram, demokrātijai un cilvēktiesību stiprināšanai, kā arī par tautas vēsturiskās atmiņas un mutvārdu mantojuma saglabāšanu un par ievērojamiem centieniem brīvības un tiesiskuma aizstāvēšanā, tā lēmumu pamatoja universitātes rektors Jozs Augaits (Juozas Augutis).