Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija tiesas spriedums, kur secināts, ka valdība ir pārkāpusi žurnālistu tiesības, slēpjot informāciju, kā arī vēža pacientu organizācijas vadītāja aizturēšana iepirkumu lietā un valsts jaunās parādsaistības 1,75 miljardu eiro apmērā.
Augusi Klaipēdas gāzes termināļa noslodze
Uzņēmums Klaipėdos Nafta AB, kas pārvalda Klaipēdā pietauvoto sašķidrinātās dabasgāzes termināli, pirmdien, 20.jūlijā, paziņoja, ka 2020.gada pirmajā pusē termināļa noslodze, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, augusi par pieciem procentpunktiem, sasniedzot 48%. Attiecīgi, peldošās gāzes krātuves lietderība ir augusi otro gadu pēc kārtas. Šogad, no janvāra līdz jūnijam termināli apmeklēja 35 sašķidrinātās dabasgāzes kuģi, kas ir lielākais piebraukušo kuģu skaits, kopš termināļa darbības sākuma 2014.gadā, pavēstīja Klaipėdos Nafta AB.
Loteriju rīkotājs dividendēs izmaksās septiņus miljonus eiro
Lietuvas lielākais izložu rīkošanas uzņēmums Olifėja otrdien, 21.jūlijā, paziņoja, ka grasās 2020.gadā izmaksāt akcionāriem septiņus miljonus eiro, jo 2019.gadā tā neto peļņa augusi par 26%. Pērn uzņēmuma neto peļņa sasniegusi 6,76 miljonus eiro pēc tam, kad 2018.gadā neto peļņa bijusi 5,37 miljoni eiro, liecina Olifėja finanšu rādītāji, kas iesniegti Lietuvas Reģistru centrā. Krīzes ietekmes dēļ uzņēmums gan paredz, ka 2020.gadā tā ienākumi saruks par 15%.
Pandēmijas iepirkuma lietā aiztur vēža pacientu organizācijas vadītāju
Lietuvas Vēža pacientu apvienības (POLA) priekšsēdētājam Šarūnam Narbutam (Šarūnas Narbutas) izmeklēšanā par COVID-19 analīžu reaģentu iepirkumu par sešiem miljoniem eiro izvirzīta apsūdzība par tirgošanos ar ietekmi, un otrdien viņš ticis aizturēts, tā norādīja Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Narbuts darbojies kā neformāls starpnieks starp kādu ārzemju uzņēmumu un Lietuvas iestādēm, kuras pandēmijas karstākajā laikā, martā meklēja iespējas iegādāties lielu skaitu reaģentu, teikts dienesta paziņojumā presei.
Lietusgāzē «nobrūk» Reģistru centra informācijas sistēmas
Pirmdien lietusgāžu dēļ pilnībā apstājusies Lietuvas Reģistru centra informācijas sistēmu darbība. Incidents paralizējis notāru darbu un lietotāji nav varējuši piekļūt informācijas sistēmām lielāko daļu no darba nedēļas, pavēstīja Lietuvas Notāru padome. Tehniskie bojājumi apturējuši arī veselības aprūpei nozīmīgās valsts e-veselības sistēmas E. Sveikata darbību.
Zems ūdens līmenis aptur elektrības ražošanu
Nedēļu ilga karstuma viļņa dēļ Nemunas upē būtiski pazeminājies ūdens līmenis, liekot Kauņas Hidroelektrostacijas inženieriem apturēt elektroenerģijas ražošanu. Kopš piektdienas, 17.jūlija, Kauņas Ūdenskrātuvē ieplūduši vidēji vien 112 kubikmetri ūdens sekundē, tādēļ elektrostaciju agregāti darbināti uz daļēju slodzi.
Lietuva aizņemas 1,75 miljardus eiro
Lietuva otrdien paziņoja, ka starptautiskos kapitāla tirgos aizņēmusies 1,75 miljardus eiro, uz 30 gadiem izdodot 0,5% obligācijas. Aizņemtos līdzekļus plānots izmanot vispārīgiem izdevumiem, kā arī lai 2021.gadā segtu 1,35 miljardu ASV dolāru obligāciju izpirkšanu. Obligācijas izdotas ar 0,637% ienesīgumu. Obligāciju izpirkšana notiks 2020.gada 28.jūlijā, un to termiņš beigsies 2050.gada 28.jūlijā
Valdošā partija apsver vicepremjeru pozīciju izveidi
Valdošā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība apsver divu vicepremjeru amata vietu izveidi valdībā, lai ieviestu skaidrību par to, kuriem valdības locekļiem ir jāaizstāj premjerministrs, viņa prombūtnes laikā, tā trešdien, 22.jūlijā, paziņoja partijas priekšsēdētājs Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis). Politiķis arī noraidījis kā nepamatotu oponentu pausto kritiku par veselības ministra Aurēlija Verīgas (Aurelijus Veryga) piecas nedēļas ilgo atvaļinājumu un lēmumu par savu aizstājēju atstāt satiksmes ministru Jaroslavu Narkeviču (Jaroslav Narkevič).
Skvernelis gandarīts par pārticības kāpumu
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) trešdien, 22.jūlijā, novērtējis kā iedvesmojošus jaunākos Lietuvas Statistikas pārvaldes datus, saskaņā ar kuriem 2019.gadā valstī sarucis to cilvēku skaits, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Lietuvā pērn statistiski absolūtajā nabadzībā dzīvojuši aptuveni 215 000 cilvēki. Proti, viņi iztikuši ar ikmēneša ienākumiem, kas nepārsniedz 251 eiro uz vienu pieaugušo vai nepārsniedz 527 eiro uz vienu ģimeni ar diviem bērniem, kuri vecumā līdz četrpadsmit gadiem. Vienlaikus aptuveni 576 000 lietuviešu dzīvojuši uz nabadzības sliekšņa, un tie bijuši 20,6% no valsts iedzīvotājiem – par 2,3% mazāk nekā 2018.gadā.
Prezidents paredz ES atjaunošanas fonda apstiprināšanu rudenī
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), kurš pārstāvēja Lietuvu ES galotņu sanāksmē par bloka daudzgadu budžetu un ES ekonomikas atjaunošanas fonda izveidi, trešdien norādīja, ka paredzams, ka bloka kopējais ekonomikas atjaunošanas plāns tiks parakstīts rudenī. Lietuvas panāktais sīvajās sarunās aizvadītajā nedēļā atzinīgi novērtēts vairumā politisko partiju, un Lietuvas parlaments savu piekrišanu ES dokumentiem plāno dot rudens sesijā.
Valdība pārkāpusi žurnālistu tiesības
Lietuvas Augstākā Administratīvā tiesa ceturtdien, 23.jūlijā, nosprieda, ka Lietuvas Valdības kanceleja ir pārkāpusi žurnālistu tiesības, atsakoties tiem izsniegt un pēcāk izdzēšot kādas valdības sēdes audio ierakstu. Minētā sēde, par kuru ieinteresējušies žurnālisti, notikusi 2018.gada oktobrī.
Banku peļņa pirmajā ceturksnī sarūk par 25,8%
Lietuvā reģistrētās bankas novērojušas, ka 2020.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, to kopējā neto peļņa sarukusi par 25,8%, tā piektdien, 24.jūlijā, paziņoja Lietuvas Banka. Centrālās bankas speciālistu vērtējumā jaunā koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme jau gada pirmajā ceturksnī sākusi iespaidot arī banku finanšu rādītājus, tostarp peļņu.