Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.
Tos sniedzis bijušam partijas loceklim un bijušam Seima deputātam Šarūnam Gustainim (Sarunas Gustainis) piederošais Lietišķās politikas institūts.
Pats politiķis komentējis darba grupas secināto, norādot, ka viņš, lai arī ir institūta dibinātājs, nav nekādi saistīts ar šo organizāciju un konkrēto apmācību vai citu projektu finansēšanu.
Ja Centrālā Vēlēšanu komisija izlems atbalstīt darba grupas nostāju, Liberālā partija var zaudēt tās finansējumu no valsts turpat 300 000 eiro apmērā.
Ko lietuvieši vēlētos redzēt kā nākamo prezidentu
Sabiedriskās domas aptaujā, ko veicis socioloģisko pētījumu centrs RAIT, lietuvieši atzinuši, ka pēc 2019.gada prezidenta vēlēšanām valsts galvas amatā tie vislabprātāk gribētu redzēt pašreizējo valdības vadītāju Sauļu Skverneli (Saulius Skvernelis), ekonomistu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda) vai Kauņas mēru Visvaldi Matijošaiti (Visvaldas Matijošaitis).
Aptaujā vairāk nekā 1 000 Lietuvas iedzīvotājiem tika lūgts norādīt cilvēku, par kuru viņi balsotu, taču aptaujā netika piedāvāti iespējamie varianti.
Negodīgiem baņķieriem groza neklātienes tiesāšanas kārtību
Seims ceturtdien, 19.oktobrī, pieņēmis Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaitė) ierosinātus grozījumus, kas ļauj veikt kriminālvajāšanu pret tādiem iespējamiem finanšu noziegumu vaininiekiem, kuri ir izceļojuši ārpus valsts.
Grozījumi teorētiski ļautu tiesāt bijušos baņķierus Raimundu Baranausku (Raimundas Baranauskas), Vladimiru Antonovu (Vladimir Antonov) un Vladimiru Romanovu (Vladimir Romanov), kuri pašlaik slēpjas no Lietuvas tiesībsargājošām iestādēm.
Nav īstais brīdis sūtīt uz Ukrainu apvienotās brigādes karavīrus
Lietuvas amatpersonas aizvadītajā nedēļā vērtējušas, ka ir pāragri spriest, vai trīspusējās Lietuvas, Polijas un Ukrainas militārās brigādes spēkus varētu sūtīt uz iespējamu ANO operāciju Ukrainas austrumos.
Kijeva uzskata, ka miera uzturētāju misija valsts austrumos varētu rūpēties par drošību pie Ukrainas-Krievijas robežas, taču tajā nedrīkstot iesaistīt Krievijas militārpersonas.
Konkurences uzraugs piekrīt, ka Rimi pārņem Iki
Trešdien, 18.oktobrī, Lietuvas Konkurences padome devusi savu piekrišanu darījumam, ka no vācu uzņēmumu grupas Rewe Group un citiem akcionāriem tiek nopirkti 100% Iki lielveikalu uzņēmuma Palink akciju. Konkurences uzraugs arī noteicis Rimi Lietuva pienākumu pārdot trešajām pusēm 17 Rimi un Iki lielveikalus Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Paņevežā.
Ref: 111.111.103.5107