Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija ārlietu ministra Lina Linkeviča (Linas Linkevičius) izvirzīšana Lietuvas Sociāldemokrātiskās darba partijas (LSDDP) vēlēšanu saraksta galvgalī, valdības plāni atcelt masu pasākumu ierobežojumus un dzelzceļa uzņēmuma vilcienu iepirkuma plāns par 200 miljoniem eiro.
LSDDP «lokomotīve» būs ilggadējais ārlietu ministrs
Lins Linkevičs, kurš savulaik bijis Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs, bet pēdējos astoņus gadus pilda ārlietu ministra pienākumus, oktobrī gaidāmās Lietuvas Seima vēlēšanās būs koalīcijas partijas LSDDP vadošais kandidāts, tā ceturtdien, 16.jūlijā, nolēma partijas valde. Otro un trešo vietu vēlēšanu sarakstā ieņems LSDDP priekšsēdētājs Ģedimis Kirkils (Gediminas Kirkilas) un bijušais eiroparlamentārietis Zigmans Balčīts (Zigmantas Balčytis). Partija līdz šim ir apstiprinājusi 65 kandidātus vēlēšanu viena kandidāta apgabaliem. Lietuva nākamo parlamenta sastāvu ievēlēs 11.oktobrī.
Septembrī atcels vairumu COVID-19 ierobežojumu
Lietuvā no septembra tiks atcelti apmeklētāju skaita ierobežojumi iekštelpu un brīvdabas kultūras un sporta pasākumiem, taču tiks ieviestas obligātas epidemioloģiskās drošības prasības, tā ceturtdien, 16.jūlijā, lēma valdība. Patlaban valstī no 17.jūlija atļauts rīkot iekštelpu pasākumus ar ne vairāk kā 400 apmeklētājiem. 1.augustā ierobežojums tiks mīkstināts līdz 500 un 16.augustā — līdz 600 apmeklētājiem. Brīvdabas pasākumi Lietuvā līdz vasaras beigām ir atļauti ar ne vairāk kā 1 000 apmeklētājiem.
Lietuva Rail Baltica būvēšanai saņems daudz mazāk papildu naudas
Visdrīzāk, Lietuva kā papildu finansējumu Eiropas sliežu ceļa Rail Baltica būvniecībai no Kauņas līdz Latvijas robežai nesaņems prasītos 236 miljonus eiro, bet gan 30 miljonus eiro, tā ceturtdien norādīja Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Gitis Mažeika (Gytis Mažeika). Trīs Baltijas valstis vēlējās kopā no ES fonda Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta saņemt papildu finansējumu 781,4 miljonu eiro vērtībā, taču fonds, visticamāk, piešķirs vien 186 miljonus eiro.
Nausēda apsveic Polijas Dudu ar pārvēlēšanu amatā
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) pirmdien, 13.jūlijā, ir apsveicis Polijas prezidentu Andžeju Dudu (Andrzej Duda) ar uzvaru prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā. Lietuvas prezidents apsveikuma uzsvēris abu kaimiņvalstu divpusējās sadarbības nozīmību aizsardzības un infrastruktūras projektos. Pēc saspīlējuma posma Lietuvas-Polijas attiecības pēdējos divos gados atkal ir kļuvušas ciešas un intensīvas, ko 2019.gadā apliecināja Nausēdas lēmums doties uz Poliju savā pirmajā ārvalstu vizītē pēc stāšanās amatā.
Seima spīkers iestājas pret e-balsojumu oktobra vēlēšanās
Lietuvas Seims priekšsēdētājs Viktors Pranckiets (Viktoras Pranckietis) otrdien, 14.jūlijā, norādīja, ka izslēdz iespēju, ka ārvalstīs mītošie vēlētāji oktobra parlamenta vēlēšanās varēs balsot internetā, kaut arī parlaments 30.jūnijā ar šādu nolūku grozīja Seima vēlēšanu likumu. Grozījumi paredz atļaut pandēmijas laikā ārzemēs dzīvojošiem Lietuvas pilsoņiem un Lietuvā dzīvojošiem valsts pilsoņiem, kuri ir spiesti uzturēties pašizolācijā, balsot ar interneta starpniecību. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā, ja būs COVID-19 pandēmijas otrais vilnis un valstī tiks izsludināts jauns ārkārtas stāvoklis.
Dzelzceļa uzņēmums lūkos iepirkt vilcienus par 200 miljoniem eiro
Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos Geležinkeliai pasažieru pārvadājumu daļa LG Keleiviams sākusi tirgus izpēti saistībā ar ieceri iegādāties jaunus pasažieru vilcienus par vairāk nekā 200 miljoniem eiro. Uzņēmuma vadība prognozē, ka līgumu par jaunu dzelzceļu iegādi varēs noslēgt 2021.gada beigās. Naudu dārgajam pirkumam LG Keleiviams plāno ņemt no saviem līdzekļiem un vēl piesaistīt ES finansējumu.
Prezidents: 2021.gada budžetam jābūt labklājības valsts budžetam
Lietuvas 2021.gada valsts budžetam ir jāatspoguļo labklājības valsts ideja un jauns ekonomikas modelis, tā otrdien, 14.jūlijā, norādīja prezidents Gitans Nausēda. Prezidents ar paziņojumu nācis klajā pēc tam, kad tikšanās reizē ar premjerministru Sauļu Skverneli (Saulius Skvernelis) bija apspriedis nākamā gada valsts budžeta prioritātes. Nausēda aicinājis valdību turpināt indeksēt pensijas, palielināt ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu un, atgūstoties ekonomikai, ieguldīt izglītības kvalitātes celšanā, pēc tikšanās pavēstīja Prezidenta kancelejas preses dienests.
Grunvaldes kaujas gadadienā Lietuvu pārstāv Nausēda
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien, 15.jūlijā, apmeklēja Poliju, lai piedalītos Viduslaiku vēsturiskā militārā notikuma Grunvaldes kaujas 610.gadadienas atzīmēšanā. Lietuvas prezidents vizītes laikā arī tikās ar Polijas jaunievēlēto prezidentu Andžeju Dudu. Nausēda nolika vainagu Grunvaldes pieminekļa pakājē, lai pieminētu kauju, kurā 1410.gadā Lietuvas un Polijas apvienotie spēki sakāva Vācu ordeņa spēkus. Kaujā piedalījās vairāk nekā 25 000 karotāju un krita vairāk nekā 10 000.
Lietuvas bagātākais likumdevējs — Karbausks
Lietuvas valdošās partijas Zemnieku un zaļo savienības līderis Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis) ir bagātākais Seima deputāts. Izpētot 141 Seima deputāta nodokļu deklarācijas, kas iesniegtas Lietuvas Nodokļu inspekcijai, Lietuvas sabiedriskā medija LRT žurnālisti noskaidrojuši, ka Karbauska mājsaimniecības rīcībā esošā manta deklarēta 24,3 miljonu eiro vērtībā. Otrais turīgākais Seimā ir deputāts Broņus Bradausks (Bronius Bradauskas) no Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas. Viņa mājsaimniecības rīcībā esošā manta norādīta 9,9 miljonu eiro vērtībā.
Parlamenta lielākā opozīcijas partija ir Tēvzemes savienība — Lietuvas Kristīgie demokrāti. Tās līderis ir Gabrieliuss Landsberģis (Gabrielius Landsbergis), kurš nodokļu deklarācijā savus personīgos līdzekļus norādījis 1,5 miljonu eiro vērtībā.
Valsts Drošības padome spriež par Baltkrievijas atomelektrostaciju
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ceturtdien sasauca Valsts Drošības padomes sanāksmi, jo tuvojas laiks, kad Baltkrievija plāno iedarbināt savu pirmo Astravjecas atomelektrostaciju, kas atrodas Lietuvas pierobežā, aptuveni 50 kilometru attālumā no Viļņas. Nausēda aicinājis izvērtēt, vai Lietuva ir gatava aizsargāt iedzīvotājus un vidi no apdraudējuma, kādu rada Krievijas uzņēmumu celtā spēkstacija, kā arī vai Lietuvas varasiestādes būtu gatavas šādam apdraudējuma pārvarēšanai.