Aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija valdības lēmums grozīt valsts budžetu kontekstā ar Ukrainas kara ietekmi, valstī notiekošā diskusija par Padomju Savienības armijas pieminekļu nākotni un Seima priekšsēdētājas priekšlikums veidot Varšavā kopīgu fondu Ukrainas atbalstam.
Viļņa nesteigsies ar Padomju Savienības mantojuma demontēšanu kapsētās
Viļņas pilsētas pašvaldība nesteigsies kapsētās nojaukt piemiņas vietas Padomju Savienības armijai, pirmdien, 11.aprīlī, pavēstījis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius). Tā kā Lietuvas ostas pilsētas Klaipēdas pašvaldība vēlas demontēt vietējo padomju karavīru piemiņas memoriālu, tad Viļņā sabiedrības uzmanība pievērsta memoriālam Antakalna kapos. Katru gadu 9.maijā memoriālu Viļņā apmeklē Krievijas diplomāti un daļa Lietuvas krievvalodīgās kopienas pārstāvju, lai atcerētos Padomju Savienības uzvaru pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Šimašus norādījis, ka kapsēta Viļņā tāpat kā jebkurā civilizētā Rietumu valstī paliks neaizskarama. Lietuvas kultūras ministrs Simons Kairis savukārt pavēstījis, ka drīzumā izskatīšanai Seimā tiks nodots tā dēvētais «desovjetizācijas likums», ar ko iecerēts ieviest pašvaldībām pienākumu pārskatīt savu padomju mantojumu un pieņemt nepieciešamos lēmumus.
Pasaules demokrātijas indeksā Lietuvai pēdējā vieta Baltijā
Lietuva ir pakāpusies par divām vietām britu laikraksta The Economist ikgadējā Pasaules demokrātijas indeksā, bet joprojām ierindota zemāk par pārējām Baltijas valstīm. 2021.gada indeksā Lietuva ieņēma 40.vietu ar punktu skaitu 7, 18 no 10, vēl pirms gada – 42.pozīciju. Vēlēšanu process un plurālisms Lietuvā novērtēts ar 9,58 punktiem, valdības darbība – ar 7,86, politiskā līdzdalība – ar 6,67, politiskā kultūra – ar 6,88 un pilsoniskās brīvības – ar 8,24 punktiem. Kā aizvadītajā pirmdienā paziņoja uzņēmums, kas izdod The Economist, Igaunija ieguvusi augstāko punktu skaitu starp Baltijas valstīm un ieņem 27.vietu. Latvijai piešķirta 38.pozīcija, bet Polijai – 51.
Seima priekšsēdētāja rosina veidot starpvalstu fondu Ukrainai
Ukraiņi cīnās ne tikai par savu nākotni, bet arī par kādreizējās Polijas-Lietuvas Ūnijas mantojuma saglabāšanu, tādēļ ir nepieciešams pastiprināt valstij sniegto atbalstu, pirmdien Varšavā sacījusi Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nīlsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen). Parlamenta spīkere ierosinājusi izveidot īpašu atbalsta fondu Ukrainai. Varšavā Čmilīte-Nīlsena tikās ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu (Andrzej Duda), Polijas Seima maršali Elzbietu Viteku (Elzbieta Witek) un Senāta maršalu Tomašu Grodzki (Tomasz Grodzki). Polijas-Lietuvas Ūnija bija federatīva valsts no 1569. līdz 1795.gadam. Tā teritorijā ietilpa arī daļa tagadējās Ukrainas teritorijas.
Premjerministre viesojas Ukrainā
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) aizvadītajā pirmdienā apmeklējusi Ukrainu, kas turpina cīņu ar Krievijas iebrucējiem. Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals, kurš arī mikroemuāru vietnē Twitter paziņojis par tikšanos ar Lietuvas kolēģi, raksturojis Krievijas karaspēka rīcību kā genocīdu un pateicās Lietuvai par tās ieguldījumu kara noziegumu izmeklēšanā.
Lasiet arī: Sārts: Krievija īstenojusi «gļēvuļu karu»
Pašvaldības lūdz atcelt padomju piemiņas vietu aizsardzību
Četras Lietuvas pašvaldības, ieskaitot Palangas un Marjampoles pilsētas, lūgušas Lietuvas Kultūras mantojuma pārvaldi izvērtēt iespējas atcelt juridisko aizsardzību padomju karavīru memoriāliem, kas pavērtu ceļu pieminekļu likvidēšanai, informējis iestādes direktors Vidmants Bezars (Vidmantas Bezaras). Interesi par līdzīga iesnieguma sagatavošanu izrādījusi vēl viena pašvaldība. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un valstī konstatētajām civiliedzīvotāju masveida slepkavībām Lietuvā atsākušās diskusijas par padomju pieminekļu demontāžu, tomēr Bezars uzsvēris, ka pirms pašvaldību lūgumu izskatīšanas valstī nepieciešams grozīt atsevišķus tiesību aktus, kur noteikti aizsargājamo objektu kritēriji.
Seims rosina atzīt Krievijas rīcību Ukrainā par genocīdu
Lietuvas Seims rosina atzīt Krievijas militāro agresiju Ukrainā par genocīdu pret ukraiņu tautu un aicina starptautisko sabiedrību turpināt piegādāt Kijevai plašu ieroču klāstu, teikts Lietuvas parlamenta vienbalsīgi ar 134 balsīm pieņemtā rezolūcijā. Dokuments pieņemts otrdien, 12.aprīlī, pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska attālinātas uzrunas Lietuvas Seimā.
Izlūkdienests brīdina par ceļošanu uz Krieviju un Baltkrieviju
Lietuvas Valsts drošības pārvalde trešdien, 13.aprīlī, izplatījusi brīdinājumu par pieaugošiem riskiem personām, kuras ceļo uz Krieviju un Baltkrieviju saistībā ar pieaugošo spriedzi saistībā ar Krievijas karu Ukrainā. Abu kaimiņvalstu izlūkdienesti ir pastiprinājuši centienus savervēt Lietuvas pilsoņus, paziņojusi iestāde. Valsts drošības pārvalde arī brīdinājusi, ka galvenie vervēšanas mērķi ir cilvēki, kuriem ir iespēja regulāri apmeklēt Krieviju vai Baltkrieviju, kā arī norādījusi, ka naidīgo valstu izlūkdienestus interesē ne tikai personas, kurām ir piekļuve klasificētai informācijai, vai augsta līmeņa amatpersonas.
Valdība atbalsta budžeta grozījumus
Lietuvas valdība trešdien, 13.aprīlī, apstiprinājusi ierosinātos grozījumus šā gada valsts budžetā. Tā kā Krievijas karš Ukrainā izraisījis krasu energoresursu cenu kāpumu, valdība ierosinājusi atvēlēt 570 miljonus eiro valsts mājsaimniecību gāzes un elektrības tēriņu daļējai kompensācijai. Lietuvas Ministru kabinets arī ierosinājis piešķirt 103 miljonus eiro neapliekamā ienākuma palielināšanai par 80 eiro līdz 540 eiro un 67,7 miljonus eiro vecuma pensiju celšanai par 5%. Tāpat energoresursu cenu kāpuma skarto komersantu atbalstam plānots atvēlēt 120 miljonus eiro, bet vēl 9,3 miljoni eiro tiktu piešķirti lauksaimniecības nozarei. Valsts dzelzceļa uzņēmumam Lietuvos Geležinkeliai (Lietuvas dzelzceļš, LTG) tiktu piešķirts papildu finansējums 155 miljonu eiro apmērā, jo uzņēmums zaudē ienākumus esošo starptautisko sankciju dēļ, skaidrojusi finanšu ministre Gintate Skaiste (Gintarė Skaistė). Lietuvas Finanšu ministrija arī rosinājusi piešķirt 370 miljonus eiro kara bēgļiem.