Aizvadītajā nedēļā zīmīgākie notikumi Lietuvā bija būtiska krantīnas ierobežojumu mīkstināšana, jaunā centrālās bankas prezidenta mērķis modernizēt iestādi, tiesas lēmums likt Klaipēdas Ostai maksāt latviešu būvniekiem BMGS 175 600 eiro, kā arī potēšanas neuzsākšana ar ražotāja Johnson & Johnson Covid-19 vakcīnu.
Vadošs mobilo sakaru operators veic tīklu atjaunošanu
Viens no valstī vadošajiem mobilo sakaru uzņēmumiem Telia Lietuva aizvadītajā pirmdienā, 12.aprīlī, pavēstījis, ka sācis visā Lietuvā uzstādīt zviedru ražotāja Ericsson jaunākās paaudzes mobilo sakaru bāzes stacijas. Attiecīgi tiks nomainītas ķīniešu ražotāja Huawei sakaru iekārtas. Telia Lietuva nākamajos trīs gados plāno uzstādīt aptuveni 2 000 bāzes staciju. Uzņēmums savulaik bijis pirmais, kurš Lietuvā izveidoja līdzšinējo paaudžu 2G, 3G un 4G tīklus, un 2020.gada beigās tas noslēdza stratēģiskās partnerības līgumu ar Ericsson.
Jaunais centrālās bankas prezidents vēlas modernizēt iestādi
Ģedimins Šimkus (Gediminas Šimkus), jaunais centrālās bankas Lietuvos Bankas valdes priekšsēdētājs, pirmdien paziņoja, ka par prioritāti savam piecu gadu amata termiņam uzskata iestādes modernizāciju. Tā sevī ietvertu jaunāko tehnoloģiju risinājumu ieviešanu centrālās bankas darbībā un finanšu tirgus regulatoru dalībnieku nastas samazināšanu. Šimkus 7.aprīlī stājās amatā, nomainot iepriekšējo Lietuvos Bankas prezidentu Vitu Vasiļausku (Vitas Vasiliauskas).
Naftas pārstrādes rūpnīcu atjaunos par 220 miljoniem eiro
Polijas naftas un degvielas uzņēmumu grupa Orlen aizvadītajā otrdienā, 13.aprīlī, paziņoja, ka gatavojas ieguldīt vairāk nekā vienu miljardu poļu zlotu (aptuveni 220 miljonus eiro) tai piederošās Lietuvas naftas pārstrādes rūpnīcas atjaunošanā un uzlabošanā. Lai vairotu Mažeiķos strādājošās rūpnīcas darba ražīgumu, proti, produkcijas apjomu, kāds tiek iegūts no viena barela jēlnaftas, iecerēts izmantot nozares jaunākās tehnoloģijas. 2020.gada decembrī Orlen nāca klajā ar visas uzņēmumu grupas pārstrukturēšanas plānu nākamās desmitgades garumā. Plānā paredzēti arī lieli ieguldījumi.
Lasiet arī: Baltijas ārlietu ministri dodas solidaritātes vizītē uz Ukrainu
Klaipēdas Ostai būs jāmaksā latviešu būvniekiem BMGS 175 600 eiro
Tiesa Lietuvā aizvadītajā otrdienā lēma, ka Klaipēdas Ostas pārvaldei ir jāmaksā 175 600 eiro zaudējumos un papildus astoņi procenti par katru zaudējumu gadu Latvijas būvuzņēmumam BMGS par ostas piestātņu atjaunošanas darbu līguma daļēju laušanu. Lietuvas Apelācijas tiesa piesprieda zaudējumu segšanu, pilnībā atbalstot Latvijas uzņēmuma prasību. BMGS iesūdzēja Klaipēdas Ostas pārvaldi tiesā saistībā ar 14,95 miljonus eiro vērtu līgumu, kas parakstīts 2016.gadā. Uzņēmuma atjaunotās ostas piestātnes izmanto Bega, kas ir viena no ostas lielākajām stividoru kompānijām.
Lietuva atliek vakcināciju ar Johnson & Johnson poti
Lietuva pagaidām atliks potēšanas sākšanu ar amerikāņu uzņēmuma Johnson & Johnson Covid-19 vakcīnu, tā trešdien, 14.aprīlī, paziņoja veselības ministrs Arūns Dulks (Arūnas Dulkys). Lietuvas pirmā krava ar 4 800 šīs vakcīnas devām tika saņemta iepriekšējā dienā. Lietuvas lēmums sekoja ASV atbildīgo iestāžu paziņojumam, ka tās iesaka uz laiku apturēt šīs vakcīnas injicēšanu ASV pilsoņiem, kamēr tiek izskatīta iespējama saikne starp Johnson & Johnson Covid-19 vakcīnu un asins sabiezējumu veidošanos vienā gadījumā no aptuveni miljona šīs vakcīnas injekciju, kas līdz šim veiktas ASV. Uzņēmums paziņoja, ka lūdz atlikt vakcinācijas sākumu visā Eiropā.
Apsver Pfizer vakcinēšanas paildzināšanu
Ja Lietuva par astoņām nedēļām atliktu vācu-amerikāņu ražotāju BioNTech/Pfizer vakcīnas otrās devas injicēšanu iedzīvotājiem, tad valsts līdz jūlijam spētu vakcinēt nepilnus 1,5 miljonus iedzīvotāju, tā aizvadītajā trešdienā norādīja veselības ministrs Dulks. Amatpersona ir paudis gatavību apsvērt šādu ieceri. Šobrīd Lietuva vadās pēc BioNTech/Pfizer norādēm un organizē šīs vakcīnas divu devu potēšanu ar trīs nedēļu atstatumu.
Divkāršos subsīdijas uzņēmumiem
Lietuvas valdība trešdien, 14.aprīlī, principiāli atbalstīja ieceri, kas ļaus divkāršot subsīdijas, ko var saņemt daļa no karantīnas ierobežojumu dēļ cietušiem uzņēmumiem valdības pirmās atbalsta programmas ietvaros. Saskaņā Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrijas pausto papildu subsīdija attieksies uz aptuveni 11 200 uzņēmumiem, un šim mērķim jau ir apstiprināts 28,9 miljonus eiro liels finansējums. Uzņēmumi, kas subsīdijām pieteiksies pirmoreiz, uzreiz saņems divkāršās subsīdijas. Valdība plāno gan atsevišķiem uzņēmumiem, gan meitas vai mātes uzņēmumiem izdalīt valsts atbalstu 100 miljonu eiro apmērā. Līdz šim Lietuvas uzņēmumiem subsīdijās ir izmaksāti 41,2 miljoni eiro.
Ministrs neapmierināts ar situāciju valsts pasta uzņēmumā
Valsts pasta uzņēmums Lietuvos Paštas nebija gatavs lielam paciņu sūtījumu pieaugumam, un par spīti neseniem uzlabojumiem, situācija uzņēmumā joprojām ir neapmierinoša, tā ceturtdien, 15.aprīlī, paziņoja Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Marijs Skods (Marius Skuodis). Uzņēmums ir pavēstījis, ka gada pirmajā ceturksnī ir pārsūtījis vairāk nekā 14 miljonus paciņu un vēstuļu, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, liecina par kāpumu 45% apmērā. Starptautisko paciņu sūtījumu apjoms Lietuvā vien audzis par 32%, no kurām aptuveni 70% nākušas no Ķīnas. Lietuvos Paštas norādījis, ka paciņu sūtījumi tiek organizēti raiti, bet kavēšanās ir atsevišķos gadījumos.
Lietuva piesakās uz Dānijas AstraZeneca vakcīnām
Lietuva ir lūgusi Dāniju sniegt Lietuvai britu-zviedru ražotāja AstraZeneca Covid-19 vakcīnas, no kurām Ziemeļvalsts ir atteikusies, aizvadītajā ceturtdienā paziņoja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė). Nedēļas sākumā Dānija kā vienīgā ES dalībvalsts nolēma pilnībā pārtraukt iedzīvotāju vakcināciju ar šo Covid-19 vakcīnu. Pagaidām nav zināms, cik vakcīnas devu varētu saņemt Lietuva, skaidrojusi premjerministre. Arī Latvija ir pavēstījusi, ka vēlas pieteikties uz Dānijas neizmantotajām AstraZeneca vakcīnām.
Atver teātrus, kafejnīcas un sporta zāles
Lietuvas valdība lēmusi nākamnedēļ atvērt kinoteātrus, teātrus, ārtelpu bārus, ēdināšanas iestādes, sporta zāles un atļaut pasākumus ar distancēšanās un epidemioloģisko prasību ievērošanu. Valsts vienlaikus atkal saskaras ar strauju Covid-19 izplatību, tādēļ daudz pūļu tiks ieguldīts, lai atvērtajos uzņēmumos uzraudzītu higiēnas un distancēšanās prasību ievērošanu.
Ceturtdien, 15.aprīlī, Lietuvas valdība vēl par mēnesi, līdz maija beigām, paildzinājusi karantīnu, kas visā valstī ir spēkā jau kopš novembra sākuma. Iedzīvotājiem no pirmdienas, 19.aprīļa, tiks atļauts apmeklēt iepirkšanās centrus. Kultūras nozarē liels atspaids būs iespēja atvērt kinoteātrus, teātrus un koncertzāles, kur uz drīkstēs pulcēties līdz 150 cilvēkiem, bet mazos iekštelpu un ārtelpu pasākumos – līdz 50 cilvēkiem.
No ceturtdienas, 22.aprīļa, valstī plānots atļaut atvērt āra kafejnīcas, bārus, kā arī pulcēties ekskursiju grupās līdz desmit cilvēkiem. Vēl aprīļa gaitā plānots atļaut atvērt sporta centrus, baseinus un pirtis naktsmītņu uzņēmumos. Pēršanās kopā būs atļauta vienas mājsaimniecības locekļiem. No 3.maija valsī tiks atļauts atvērt visus tirgus un tirdziņus.