Aizvadītās nedēļas galvenie notikumi Lietuvas ziņās bija Seima lēmums atstāt spēkā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi (UIN) atsevišķām bankām, Lietuvas atkārtota iekļaušana Ķīnas muitas sistēmā un prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) izteikumi par tiešu apdraudējumu no Krievijas.
Politiķu reitingā vadošo vietu saglabā Nausēda
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda joprojām ir politiķis ar salīdzinoši visaugstāko vērtējumu sabiedrībā, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra Vilmorus jaunākās aptaujas rezultāti. Novembrī par prezidentu pozitīvs vērtējums bijis 54,5% aptaujāto (oktobrī tas bijis 53,9%), bet negatīvi viņa darbību novērtājuši 25,2%. Otrajā vietā ierindojusies Seima opozīcijā strādājošās Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas līdere Vilija Blinkevičjūte (Vilija Blinkevičiūtė) ar 44,1% labvēlīga vērtējuma (oktobrī 47,2%). Pemjerministres Ingrīdas Šimonītes (Ingrida Šimonytė) popularitāte bijusi 33% līmenī, kas saglabājies nemainīga kopš oktobra. Aptaujā visaugstāko negatīvo vērtējumu saņēmusi Lietuvas ekonomikas ministre, liberālās Brīvības partijas līdere Aušrine Armonaite (Ausrinė Armonaitė), proti, negatīvs vērtējums no 63,5% aptaujāto. Respondenti īpaši kritiski bijuši arī pret ārlietu ministru, Tēvzemes savienības – Lietuvas Kristīgo demokrātu priekšsēdētāju Gabrieli Landsberģi (Gabrielius Landsbergis). Viņam dots nelabvēlīgs vērtējums 59,8% apmērā.
Izmēģina Lietuvas un Polijas elektrotīklu sinhronu darbību
Pirmdien, 6.decembrī, Lietuvas elektrotīklu uzņēmums Litgrid pavēstīja, ka valsts elektrotīkli iepriekšējā nedēļas nogalē pirmoreiz izmēģinājuma režīmā darbojušies saskaņoti ar Polijas elektrotīklu sinhronizēto reģionu, un caur to – arī ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Lietuva un Polija par šāda kopēja izmēģinājuma veikšanu vienojušās šoruden. Baltijas valstu mērķis ir pilnībā atslēgties no BRELL elektrotīklu sistēmas un sākt strādāt sinhroni ar kontinentālās Eiropas sistēmu līdz 2025.gada nogalei.
Atjauno Lietuvas pilsonību slavenam arhitektam
Lietuvas pilsonība atjaunota pasaules slavenajam lietuviešu izcelsmes arhitektam Masimilano Fuksam (Massimiliano Fuksas). Aizvadītajā pirmdienā Viļņas vēstniecībā Romā arhitekts saņēmis Lietuvas pasi. Fukss dzimis 1944. gadā Itālijas galvaspilsētā, ģimenē, ko izveidojis lietuviešu ārsts Raimonds Fukss (Raimondas Fuksas) un austriešu un franču izcelsmes māte. Šobrīd arhitekts kopā ar sievu vada starptautiski atzītu arhitektu biroju Studio Fuksas.
Klaipėdos nafta ienākumi 2021.gadā – lejup par ceturtdaļu
Lietuvas valsts naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļu operatora Klaipėdos nafta ieņēmumi no 2021.gada janvāra līdz novembrim salīdzinājumā ar finanšu rādītājiem 2020.gada pirmajos 11 mēnešos sarukuši par 24,9% līdz 53,4 miljoniem eiro. Mēneša ieņēmumi novembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, sarukuši par 20% līdz 4,8 miljoniem eiro, tā otrdien, 7.decembrī, pavēstījis uzņēmums. Klaipėdos nafta ieņēmumus ietekmējuši gan mazāki regazifikācijas apjomi, gan nodrošinājuma piemaksas proporcionālais samazinājums 2021.gadā.
Ārkārtas stāvoklim uz Polijas robežas trūkst atbalsta
Lietuvas parlaments vismaz pagaidām neapsvērs ārkārtas stāvokļa izsludināšanu uz valsts robežas ar Poliju un balsos tikai par īpaša juridiska režīma paturēšanu spēkā Baltkrievijas pierobežas zonā, aizvadītajā otrdienā pavēstījusi Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nīlsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen). Ārkārtas stāvoklis uz robežas ar Baltkrieviju tika izsludināts 10.novembrī. Šogad Lietuvā no Baltkrievijas nelikumīgi iekļuvuši gandrīz 4 200 migrantu, un vēl nepilniem 7 900 migrantiem robežsargi ir lieguši iekļūt valstī.
Lasiet arī: BNN PĒTA | Lietuvas valdību sašūpo Baltkrievijas lieluzņēmuma maksājums par dzelzceļu
Lietuva atkārtoti iekļauta Ķīnas muitas uzskaitē
Lietuva aizvadītajā otrdienā atkārtoti iekļauta Ķīnas muitas sistēmās, un vairākiem Lietuvas uzņēmumiem jau ir izdevies nosūtīt savas kravas uz Ķīnu, informējis Lietuvas Rūpniecības uzņēmumu konfederācijas priekšsēdētājs Vidmants Janulevičs (Vidmantas Janulevičius). Vienlaikus ir parādījušies jauni Ķīnas spiediena instrumenti pret Lietuvas uzņēmumiem, sacījis organizācijas vadītājs saistībā ar diplomātiskajām un ekonomiskajām nesaskaņām starp Lietuvu un Ķīnu.
Taivāna atver tirgu lietuviešu labībai
Taivāna trešdien, 8.decembrī, paziņoja, ka tā atvērusi savu tirgu daļai labības kultūru kravu no Lietuvas. Taivānas Dzīvnieku un augu nekaitīguma inspekcijas un karantīnas pārvalde aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka atļāvusi tās teritorijā ievest Lietuvas izcelsmes kviešus, miežus, auzas un zirņus, paziņojusi Lietuvas Zemkopības ministrija. Lai Taivānas tirgus tiktu atvērts arī Lietuvā audzētai tritikālei, rudziem, eļļas rapsim un pupiņām, nepieciešams Taivānas iestādei iesniegt papildu datus iespējamu kaitēkļu analīzei, norādījusi ministrija.
Lietuva atstās spēkā 20% UIN likmi daudz pelnošām bankām
Lietuvas parlaments aizvadītajā trešdienā nobalsoja par pastāvīgu 20% UIN likmes ieviešanu, kas atsevišķām pelnošām bankām tika ieviesta kā pagaidu pasākums 2020.gadā. Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli tika pieņemti, 103 deputātiem balsojot «pret» un 16 deputātiem atturoties. Standarta UIN likme Lietuvā ir 15%. Paaugstināta likme arī turpmāk attieksies uz bankām un krājaizdevu sabiedrībām, kas gūst peļņu vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Kopš 2020.gada spēkā esošā paaugstinātā nodokļa likme valsts kasē jau ir ienesusi papildu 35,2 miljonus eiro.
Lietuvā novembrī reģistrēta augstākā gada inflācija Baltijā
Lietuvā pagājušajā mēnesī bija augstākais gada inflācijas līmenis starp trim Baltijas valstīm, liecina valstu statistikas pārvalžu dati. Lietuvas patēriņa cenu līmenis gada laikā līdz novembrim audzis par 9,2%, kamēr Latvijā tas bijis 7,5% un Igaunijā – 8,8% līmenī.
Nausēda saskata tiešu Baltijas apdraudējumu no Krievijas
Baltijas valstis izjūt tiešus draudus no Krievijas un var sagaidīt militāru atbalstu no ASV, tā ceturtdien, 9.decembrī, pēc Baltijas valstu prezidentu sarunas ar ASV prezidentu Džo Baidenu (Joe Biden), pavēstījis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Sarunā Lietuvas prezidents no savas puses uzsvēris, ka militārās alianses NATO partneriem ir svarīgi būt vienotiem, saskaroties ar militāriem draudiem no Krievijas.