Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija likumdevēju atbalsts tam, lai vēlēšanās pandēmijas laikā ārzemēs dzīvojoši lietuvieši vēlēšanās varētu balsot elektroniski. Citi būtiski notikumi bija vieglo alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana pludmalēs un valsts komercbankas idejas apspriešana starp iestādēm.
Atrod pretendentu ekonomikas ministram
Lietuvas valdība ilgāku laiku ir bijusi bez ekonomikas un inovāciju lietu ministra, un Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) pirmdien, 29.jūnijā, amatam nominējis Seima deputātu, bijušo satiksmes ministru Rimantu Sinkeviču (Rimantas Sinkevičius).
Lasiet arī:
Seims aizliedz pludmali vēsturiskā Viļņas parkā
Lietuvas likumdevēji lēmuši aizliegt mākslīgi veidotu pludmali Viļņas centra laukumā pie kādreizējās Padomju Valsts Drošības komitejas (VDK) ēkas. Deputātiem galvaspilsētas iniciatīva šķitusi tik nepieņemama, ka tie nobalsojuši par Viļņas Domes lēmuma atcelšanu.
Lietuvas galvaspilsētas centrālajā daļā atrodas Lukišķu laukums, kas ir aptuveni četrus hektārus liels un ir lielākais laukums Viļņā. No 1953. līdz 1991.gadam laukuma centrālais objekts bija Ļeņina piemineklis. Laukuma malā atrodas bijusī VDK galvenā ēka, kur Padomju laikā ilgstoši turēti, spīdzināti un nonāvēti Lietuvas iedzīvotāji. Pagājušajā nedēļā Viļņas pašvaldība laukumā izbēra 300 kubikmetrus smilšu, kas atvestas no Baltijas jūras krasta, izvietoja saulessargus un sauļošanās krēslus, kā arī zīmes ar uzrakstu «Sargies – haizivis!».
Šāda rīcība bija nepieņemama Lietuvas Zemnieku un zaļo savienībai, kas nekavējās rosināt atcelt pašvaldības lēmumu. Pirmdien, 29.jūnijā, Seims ar lielu balsu vairākumu pieņēma tiesību aktu, kas noteic, ka vēsturiskā laukuma izmantojumam ir jāatspoguļo Lietuvas brīvības cīņu un dažādos gadsimtos nonāvētu brīvības cīnītāju piemiņa. Seima lēmums gan neietekmēs pludmales darbību šovasar. Vairāk lasiet šeit.
Lietuvas poļi prezidenta vēlēšanās atbalsta Tšakovski
Polijas prezidenta vēlēšanās, kas notika iepriekšējā nedēļas nogalē, Viļņā dzīvojošo Polijas pilsoņu vairākums balsojuši par kandidātu, Varšavas mēru Rafaļu Tšakovski (Rafał Trzaskowski). Liels atbalsts bijis arī pašreizējam Polijas prezidentam Andžejam Dudam (Andrej Duda). Polijas Vēstniecībā Viļņā vēlēšanu biļetenu nodevis 231 cilvēks.
Seims atļauj ārzemju lietuviešiem pandēmijas laikā balsot internetā
Lietuvas Seims otrdien, 30.jūnijā, atļāva ārzemēs dzīvojošiem pilsoņiem vēlēšanās COVID-19 pandēmijas laikā balsot internetā. Attiecīgie grozījumi Vēlēšanu likumā pieņemti ar 71 deputāta atbalstu.
Likumdevēji ļauj pludmalēs tirgot vieglo alkoholu
Lietuvas Seims aizvadītajā nedēļā atbalstīja priekšlikumu atļaut pludmalēs tirgot vieglos alkoholiskos dzērienus. No 2020.gada 15.augusta sezonāla rakstura ēdināšanas iestādēs pludmalēs drīkstēs tirgot dzērienus ar alkohola saturu no 0 līdz 15%. Ierosinātos grozījumus Alkohola aprites likumā atbalstīja 68 deputāti, bet «pret» balsoja divi. Lēmums liecina par Seima viedokļa izmaiņām, jo šobrīd spēkā esošais aizliegums Lietuvas pludmalēs tirgot alkoholu tika pieņemts 2017.gadā un stājās spēkā šogad, proti, 2020.gada janvārī.
Lasiet arī: BNN PĒTA | Lietuvas ekonomikas gada prognozi ceļ augšup no –16% uz –7%. Vai analītiķi tikpat optimistiski?
Lietuva un Vācija piekrīt uz laiku ielaist otras valsts karaspēku savā teritorijā
Lietuva un Vācija otrdien parakstīja nolīgumu Par Lietuvas Republikas Bruņoto spēku un Vācijas Federālās Republikas Bruņoto spēku militārpersonu pagaidu uzturēšanos otras valsts teritorijā. Dokumentu Lietuvas Valdības vārdā parakstīja aizsardzības ministra vietnieks Vītauts Umbrass (Vytautas Umbrasas) un Vācijas federālās valdības vārdā – Vācijas vēstnieks Lietuvā Matiass P. Zons (Matthias P. Sonn).
Pieņem jaunu mobilizācijas un kara stāvokļa izsludināšanas kārtību
Lietuvas parlaments otrdien pieņēma jaunu mobilizācijas un kara stāvokļa izsludināšanas kārtību. Pieņemtajos tiesību aktos ir definēta jauna kārtība un juridisks pamatojums kara stāvokļa un mobilizācijas izsludināšanai un atcelšanai, kā arī Bruņoto spēku statuss un sastāvs. Jaunais tiesību aktu kopums stāsies spēkā janvārī.
Iestādes spriež par valsts attīstības bankas izveidi
Lietuvas valsts iestādes ir pavirzījušās tuvāk kompromisam par valsts attīstības bankas izveidi. Tajā tiktu apvienotas vairākas jau esošās valsts iestādes un netiktu sniegti mazumtirdzniecības banku pakalpojumi, tā ceturtdien, 2.jūlijā, pavēstīja Lietuvas finanšu ministrs Viļus Šapoka (Vilius Šapoka).
Kazahu uzņēmēji cels smērvielu rūpnīcu
Uzņēmēji no Kazahstānas plāno Klaipēdas rajonā, Lietuvā, celt smērvielu rūpnīcu ar vairāk nekā 100 miljonu eiro lieliem ieguldījumiem, tā piektdien, 3.jūlijā, vēstīja laikraksts Vakarų Ekspresas. Ražotnē plānots sākumā izveidot aptuveni 130 darbavietas un pēcāk darbavietu skaitu palielināt līdz aptuveni 300.
Lauksaimniecības uzņēmēji AUGA Group ieiet Austrālijas tirgū
Lietuvas uzņēmumu grupa AUGA Group, kas ir viens no lielākajiem lauksaimniecības nozares ieguldītājiem Baltijas valstīs, turpina apgūt jaunus eksporta tirgus un ir uzsācis darbību Austrālijas tirgū. Uzņēmumu grupas Organisko produktu attīstības un tirdzniecības daļas vadītājs Laurins Miškins (Laurynas Miškinis) trešdien, 1.jūlijā, pavēstīja, ka AUGA bioloģiski ražotie produkti šobrīd tiek eksportēti uz vairāk nekā 30 valstīm, ieskaitot Japānu, ASV, Kanādu, Apvienotos Arābu Emirātus un virkni ES dalībvalstu.
Gāzes sadales tīklu uzņēmums no EIB aizņemsies 65 miljonus eiro
Lietuvas gāzes sadales tīklu uzņēmums Amber Grid ir parakstījis līgumu ar Eiropas Investīciju Banku (EIB) par 65 miljonu eiro lielu aizņēmumu, lai apmaksātu plānotā Polijas-Lietuvas gāzes tīklu starpsavienojuma Lietuvas posma izbūvi.
Apsver Krievijas RT TV kanālu aizliegšanu
Mediju uzraudzības iestāde Lietuvas Radio un televīzijas komisija trešdien, 1.jūlijā, pavēstīja, ka apsver iespēju sekot Latvijas paraugam saistībā ar Krievijas valsts kontrolētās mediju organizācijas RT televīzijas kanālu translācijas aizliegšanu Lietuvā. Mediju uzrauga priekšsēdētājs Mants Martišjus (Mantas Martišius) norādījis, ka šādu lēmumu varēs pieņemt tikai pēc tam, kad Lietuvas Ārlietu ministrija publicēs savu atzinumu par ES sankciju piemērošanu.
Eirokomisārs rosina pieteikt reģionālu cīņu pret Baltijas jūras piesārņojumu
Lietuvas pārstāvis Eiropas Komisijā, Virginijs Sinkevičs (Virginijus Sinkevičius), kura atbildības jomas ir vides, okeānu un zivsaimniecības politika, aizvadītajā trešdienā nāca klajā ar ierosinājumu Baltijas reģiona valstīm pieņemt kopīgu deklarāciju par piesārņojuma mazināšanu Baltijas jūrā. Saskaņā ar komisāra pausto deklarāciju varētu parakstīt septembrī un starp tās dalībvalstīm varētu būt Lietuva, Latvija, Igaunija, Polija, Vācija, Dānija, Zviedrija un Somija. Baltijas jūra ir viena no pasaulē vispiesārņotākajām jūrām.