Aizvadītajā nedēļā zīmīgākie notikumi Lietuvas ziņās bija lēmums nojaukt Viļņas lidostas galveno ēku, ierosinājums pazemināt Seima deputātu kandidātu vecumu un 400 darbinieku nosūtīšana dikstāvē no minerālmēslu rūpnīcas.
Lietuvas uzņēmumi ziņo par grūtībām tirdzniecības sakaros ar Ķīnu
Pēdējā laikā saimnieciskās darbības grūtības piedzīvojuši vismaz 20 Lietuvas uzņēmumi, kuriem ir tirdzniecības sakari ar Ķīnu, tā pirmdien, 20. septembrī, pavēstīja Lietuvas Rūpniecības konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs (Vidmantas Janulevičius). Rūpnieku pārstāvja komentārs izskanēja pēc tam, kad Lietuvas Ārlietu ministrija pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka astoņi uzņēmumi, kas tirgojas ar Ķīnas uzņēmumiem, jau ir vērsušies ministrijā pēc palīdzības.
Muitas pārvalde vienojas ar Ķīnas Nuctech par skeneriem uz robežas
Lietuvas Muitas pārvalde pirmdien, 20.septembrī, pavēstīja, ka ir parakstījusi līgumu ar Ķīnas uzņēmuma Nuctech Varšavas filiāli par retgenstaru aprīkojuma uzstādīšanu Kenas Muitas punktā, kas atrodas uz valsts robežas ar Baltkrieviju. Starptautiskie mediji 2020.gada jūnijā ziņoja, ka ASV iestādes ir uzsākušas kampaņu pret Nuctech darbību Eiropā. Lietuvas varasiestādes tomēr skaidrojušas, ka darījums apstiprināts, ņemot vērā sarežģīto situāciju uz valstu robežas. Līgumam gan pievienots plašs nosacījumu un priekšnosacījumu saraksts attiecībā uz termiņiem, programmatūru, interneta savienojumiem un daudzām citām niansēm.
Demontēs Viļņas lidostas ēku
Viļņas lidostas galvenā pasažieru ēka ir celta pirms 70 gadiem, tāpēc ir laiks to nojaukt un celt jaunu, aizvadītajā pirmdienā paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marijs Skuods (Marius Skuodis). Pēc viņa teiktā, vecās ēkas modernizācija varētu izmaksāt divas reizes vairāk nekā jaunas celtniecība. Ministrs darīja zināmu, ka lidosta 2020.gadā apkalpojusi vairāk nekā miljonu pasažieru. Ministrs uzsvēris, ka pirms pandēmijas šis skaits bijis aptuveni pieci miljoni, lai gan lidosta gadā spēj kvalitatīvi apkalpot 3,5 miljonus pasažieru.
Lietuvā izmeklēs Eiropas Cilvēktiesību tiesas minēto afgāņu iekļūšanu valstī
Lietuva sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par to, kā valstī iekļuvuši pieci Afganistānas pilsoņi, kuri minēti nesenā Eiropas Cilvēktiesību tiesas dokumentā, otrdien, 21. novembrī, informēja Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta priekšnieka vietnieks Antans Montvids (Antanas Montvydas).
Baltkrievijai jāatrisina Astravjecas Atomelektrostacijas drošības problēmas, tā Lietuva
Lietuvas Valsts kodolenerģijas drošības inspekcija (VATESI) otrdien, 21. septembrī, aicināja Baltkrieviju ātri atrisināt Astravjecas Atomelektrostacijas drošības problēmas. Iestāde norādīja, ka lielākā daļa iepriekš konstatēto drošības nepilnību līdz šim nav novērstas. Inspekcija nosūtījusi vēstuli Baltkrievijas Ārkārtas situāciju ministrijai, kas Baltkrievijā darbojas arī kā kodoldrošības uzraugs. VATESI vēstulē uzsvēra nepieciešamību apturēt Astravjecas Atomelektrostacijas pirmā bloka darbību un arī otrā bloka būvniecību.
Kiberdrošība: Daži Ķīnas viedtālruņi rada drošības apdraudējumu un pieļauj cenzūru
Lietuvā padziļināti pētīti trīs Ķīnas uzņēmumu Huawei, Xiaomi un OnePlus ražoti viedtālruņi. Tajos atklāti būtiski kiberdrošības un arī vārda brīvības apdraudējumi, otrdien, 21. septembrī, ziņojis Nacionālais kiberdrošības centrs. Divi apdraudējumi ir saistīti ar ražotāju uzstādītām lietojumprogrammām un vēl divi – ar iespējamu personas datu nopludināšanu un vārda brīvības ierobežošanu, paziņojuši centra pārstāvji. Trīs problēmas konstatētas Xiaomi ierīcē, bet viena – Huawei viedtālrunī. Vienlaikus kiberspeciālisti nav atklājuši nedrošus aspektus OnePlus viedtālrunī.
Achema dīkstāvē nosūta 400 darbinieku
Lietuvas slāpekļa mēslojuma ražotājs Achema, kas ir arī Baltijā lielākais dabasgāzes patērētājs, trešdien, 22.septembrī, pavēstīja, ka nosūtījis dīkstāvē vienu trešdaļu savu darbinieku, jo dabasgāzes un citu energoresursu cenu kāpums padarījis uzņēmuma darbību nerentablu. Uzņēmums arī norādījis, ka ir apturējis trīs ražošanas līnijas, ieskaitot amonjaka ražošanas līniju.
Lasiet arī: BNN PĒTA | Lietuviešu viesstrādnieki atgriežas vēl nebijušā skaitā. Kādēļ tieši pandēmijas laikā?
Tiesa: Viļņā nebūs Maskavas nama
Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa aizvadītajā trešdienā noraidīja Maskavas Kultūras un biznesa centra – Maskavas nams apelācijas sūdzību par varas iestāžu atteikšanos izsniegt būvatļauju šādas ēkas būvniecībai Lietuvas galvaspilsētā, paziņoja Viļņas pašvaldība. Tiesas spriedums, kas ir galīgs un nav pārsūdzams, ir noslēdzis domstarpību cilku starp pašvaldību un projekta virzītājiem, sacījis Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius). Iecere būvēt Viļņā Maskavas namu aizsākās 2004.gadā, kad toreizējais Krievijas galvaspilsētas mērs Jurijs Lužkovs apmeklēja karaļa Lietuvas Mindauga kronēšanas 750.gadadienas svinības.
Pirmo slieksni pārvar Seima deputātu kandidātu vecuma pazemināšanas priekšlikums
Ceturtdien, 23. septembrī, Seimā notika pirmais balsojums par Konstitūcijas grozījumu projektu, ar ko tiktu pazemināts vecuma slieksnis kandidēšanai Lietuvas parlamenta vēlēšanās līdz 21 gadam. Šobrīd balotēties vēlēšanās var no 25 gadu vecuma. Priekšlikumu atbalstīja 95 Seima deputāti. Par Konstitūcijas grozījumu projektu Seimam jābalso divas reizes ar vismaz trīs mēnešu intervālu starp balsojumiem, un pamatlikuma grozīšanai ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums jeb vismaz 94 balsis.
Rosina lielās iestādēs iekārtot bērnu istabas
Lietuvas likumdevēji izskatīs priekšlikumu noteikt prasību valsts un pašvaldību iestādēs ar vairāk nekā 100 darbiniekiem izveidot pagaidu bērnu aprūpes telpas. Aizvadītajā ceturtdienā deputāti deva savu pirmo piekrišanu Seima spīkeres Viktorijas Čmilītes-Nīlsenas (Viktorija Čmilytė-Nielsen) virzītai iniciatīvai ar 110 balsīm. Tiesību akta projekts nu nonāks izskatīšanā parlamenta komisijās.
Pašvaldībām ir jāizveido piemiņas vietas visās ebreju iznīcināšanas vietās
Seima deputāti aizvadītajā ceturtdienā nāca klajā ar aicinājumu pašvaldībām veidot piemiņas vietas visās ebreju iznīcināšanas vietās un sakopt ebreju kapsētas, jo Lietuva atzīmē 80.gadadienu kopš Holokausta sākuma tolaik nacistiskās Vācijas okupētajā Lietuvā. Aicinājumā arī norādīts, ka publiskās vietās ir jādemontē visi pieminekļi un piemiņas zīmes cilvēkiem, kuri sadarbojās ar nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības okupācijas režīmiem, turklāt no izglītības programmām aicināts izdzēst viņu piemiņas saturu. Lietuvā Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti aptuveni 195 000 ebreji.