Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņas bija Ķelmes rajona pašvaldības vadītāja atstādināšana kukuļošanas lietā, valdības pieteiktais ekonomikas atveseļošanas plāns un prezidenta atbalsts izmeklēšanai par satiksmes ministra mājas remonta finansējumu.
Lietuva noteic 90 dienu termiņu koronavīrusa izjauku ceļojumu kompensēšanai
Ceļojumu aģentūrām būs 90 dienas, nevis divas nedēļas, lai atdotu naudu tiem klientiem, kuru ceļojumu plānus ir izjaukusi jaunā koronavīrusa krīze. Šāds atvieglojums būs piemērojams tikai karantīnas, karadarbības, ārkārtas situācijas vai mobilizācijas gadījumā, vai ja Lietuvas pilsoņiem ir liegts izbraukt no valsts un ārvalstniekiem ir liegts iebraukt Lietuvā. Ceturtdien, 21.maijā, grozījumu ar šādu saturu pieņēma Lietuvas Seima deputāti.
Seims noraida priekšlikumu par izlūkdienestu tiesībsarga amata izveidi
Lietuvas Seims ceturtdien noraidīja opozīcijas deputātu iesniegtu priekšlikumu par izlūkdienestu tiesībsarga biroja izveidi – tas nesaņēma pietiekamu deputātu atbalstu. Balsojumā atturējās koalīcijas partijas ar valdošo Lietuvas Zemnieku un zaļo savienību priekšgalā. Tās pārstāvis, Seima Nacionālās Drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Daiņus Gaižausks (Dainius Gaižauskas) sacīja, ka izlūkdienestu tiesībsargs būtu nepieciešams, tomēr viņš aicināja kolēģus balsot pret opozīcijas priekšlikumu.
Prezidents izsakās par strīdīgo situāciju ap satiksmes ministra mājas remontu
Lietuvas tiesībsargājošām iestādēm būtu jāvērtē Lietuvas satiksmes ministra Jaroslava Narkeviča (Jaroslav Narkevič) iespējamā atbildība par apstākļiem, kas radušies saistībā ar viņa mājas remontu, tā aizvadītājā nedēļā norādīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda). Prezidents arī apliecināja, ka pilnībā uzticas savam padomniekam Darjum Kuliešum (Darius Kuliešius), kurš ir vērsies tiesībsargājošās iestādēs par uzņēmēja Aleksandra Ribņikova darbību. Minētais uzņēmējs savukārt sniedzis prezidenta padomniekam informāciju, kas vēlāk parādījusies plašsaziņas līdzekļos un saskaņā ar kuru Ribņikovs pirms desmit gadiem izremontējis tagadējā ministra Narkeviča māju apmaiņā pret viņa atbalstu, lai uzvarētu publiskā iepirkuma konkursā Traķu rajonā. Narkevičs pārstāv partiju Lietuvas Poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība. Valdošā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība savukārt ir vērsusies Lietuvas Valsts Drošības departamentā ar lūgumu noskaidrot, vai Ribņikovs nav iesaistīts nomelnošanas kampaņā ar mērķi diskreditēt valdību un ministru.
Liek lauzt nacionālā stadiona celtniecības līgumu
Lietuvas Sabiedrisko iepirkumu dienests aizvadītajā nedēļā licis Viļņas pašvaldībai lauzt līgumu 156 miljonu eiro vērtībā par nacionālā stadiona būvniecību un darbību Lietuvas galvaspilsētā.
Dienests norādījis, ka koncesijas līgumā būtu bijis jānodala valsts un Viļņas pašvaldības riski, taču pēc projekta finansēšanas modeļa maiņas viss risks pārgājis pašvaldības pusē. Attiecīgi, Lietuvas Sabiedrisko iepirkumu dienesta ieskatā, līgumu, ko Viļņas pašvaldība grasījās parakstīt ar Icor grupas uzņēmumu Axis Industries nevar uzskatīt par koncesijas līgumu. Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) uz to atbildējis, ka dienesta lēmumus tiks pārsūdzēts.
Centieni uzcelt starptautiskiem standartiem atbilstošu sporta stadionu Viļņā nerimst jau kopš 1987.gada.
Ķelmes mēru atstādina no amata
Tiesa Lietuvas ziemeļos ceturtdien atcēlusi no amata Ķelmes rajona mēru, sociāldemokrātu Vaclovu Andruli (Vaclovas Andrulis) no amata uz sešiem mēnešiem, kamēr notiek izmeklēšana par iespējamu kukuļošanu. Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests norādījis, ka mērs tiek turēts aizdomās par 10 000 eiro liela kukuļa prasīšanu apmaiņā pret labvēlīgu attieksmi pašvaldības īstenotā projektā par sabiedrisku vietu apsaimniekošanu. Otrdien, 19.maijā, Andrulis tika aizturēts, kad viņš, iespējams, pieņēmis pusi no minētā kukuļa.
EK ieteikumi investīciju jomā
ES Eiropas Komisija (EK) trešdien, 20.maijā, nāca klajā ar ieteikumu Lietuvai koncentrēt valsts ieguldījumus tā, lai īstenotu ekonomiskā kursa maiņu uz videi draudzīgu ekonomiku un digitālo pakalpojumu ekonomiku. EK pārstāvniecības Lietuvā vadītājs Arnolds Pranckevičs (Arnoldas Pranckevičius) norādīja, ka EK sagatavojusi savus ieteikumus Lietuvai trijās jomās: koronavīrusa pandēmija, sociālais nodrošinājums un ieguldījumi. Saskaņā ar EK prognozēm Lietuvas ekonomika 2020.gadā saruks par 7,4% un nākamajā gadā tikpat strauji agūsies.
Prezidents tiekas ar kultūras darbiniekiem
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ceturtdien tikās ar Lietuvas kultūras darbinieku pārstāvjiem, lai apspriestu situāciju nozarē koronavīrusa karantīnas laikā. Diskusijas tematu vidū bija papildu finansējums nozarei, ko apstiprinājusi valdība, karantīnas ierobežojumi pasākumu rīkošanai, algu jautājumi, kā arī kultūrpolitikas likums, kas ir nonācis Seimā. Maija sākumā valdība apstiprināja papildu 16,7 miljonu eiro piešķiršanu, lai kompensētu kultūras jomas zaudējumus. Šī summa apstiprināta papildus tiem 8,3 miljoniem eiro, kas jau piešķirti aprīlī.
Nākamajā rudenī atļaus mājmācību
No nākamā septembra Lietuvā ģimenēm būs iespēja bērniem nodrošināt skolas mācību satura mājmācību. Valdība trešdien apstiprināja mājapmācības noteikumus. Lietuvas Izglītības ministrija aplēsusi, ka šobrīd aptuveni 200 bērnu vecāki būtu ieinteresēti savas atvases izglītot mājmācības ceļā.
Skvernelis: Karantīnu varētu pagarināt
Marta vidū Lietuvā tika ieviesta valsts mēroga karantīna COVID-19 izplatības iegrožošanai. Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) trešdien sacīja, ka karantīnas periods, visdrīzāk, tiks pagarināts pēc 31.maija, taču spēkā paliks tikai minimāls skaits ierobežojumu. Tie būs saistīti ar pasākumiem un iepirkšanās centriem, kur būs jāregulē cilvēku skaits un plūsma, tā sacījis premjers.
Lietuva piešķir atbalstu ASV mediķiem
Lietuvas valdība trešdien piešķīra 100 000 eiro no valsts rezervēm ASV Pensilvānijas štatam, lai palīdzētu ASV medicīnas darbiniekiem, kuri cīnās ar jaunā koronavīrusa pandēmiju. Naudu paredzēts izmantot, lai iepirktu aizsargaprīkojumu, ko ražo Lietuvas uzņēmumi. Pandēmijas laikā Lietuva jau ir sniegusi humāno palīdzību Itālijai, Spānijai, Ukrainai, Moldovai un Ķīnai (caur Starptautisko Sarkano Krustu).
Ekonomikas atveseļošanas plāns saņem gan uzslavas, gan kritiku
Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā paziņoja par plānu nākamajos 18 mēnešos ieguldīt ekonomikā, izglītībā un pētniecībā 6,3 miljardus eiro. Uzņēmēji un ekonomisti vērtē, ka iecere ir laba. Vienlaikus valdībai veltīta kritika par to, ka ministri nav apsprieduši ieceri aizņēmumu un neapsprieda konkrēto plānu ar uzņēmējiem. Investīciju programmas prioritārie virzieni ir cilvēkresursi, digitālā ekonomika un uzņēmējdarbība, inovācijas un pētniecība, ekonomiskā infrastruktūra, kā arī cīņa pret klimata pārmaiņām un enerģētika.