Pagājušajā nedēļā Lietuvā zīmīgākie notikumi ziņās bija Covid-19 karantīnas ierobežojumu paildzināšana līdz aprīlim, Finanšu ministrijas vērtējums par spēkā esošām nodokļu atlaidēm un prokuroru atteikšanās izmeklēt Seima deputāta izteikumus par kolaboracionismu un Holokaustu.
Tiesa neizskatīs valstī neielaistā Krievijas dziedātāja pārsūdzību
Tiesa Viļņā ir atteikusies izskatīt sūdzību, ko iesniedzis Krievijas dziedātājs Filips Kirkorovs par Lietuvas Migrācijas pārvaldes lēmumu liegt viņam piecus gadus ieceļot Lietuvā. Viļņas Administratīvā apgabaltiesa nolēma nepieņemt lēmuma pārsūdzību izskatīšanai, norādot, ka sūdzība nebija pamatota, un tādēļ, ka vēl nebija aizritējis laiks, kas dots Migrācijas pārvaldei izskaidrot tās lēmumu par dziedātāja iekļaušanu valstij nevēlamo personu sarakstā.
Kirkorovam tikai aizliegts ieceļot valstī pēc Lietuvas Ārlietu ministrijas lūguma. Ministrija uzskata, ka dziedātājs ir vairākkārt apmeklējis anektēto Krimas pussalu, tā pārkāpjot Ukrainas teritorijas nedalāmību un suverenitāti, kā arī netieši attaisnojot Krievijas Federācijas agresīvo rīcību.
Neizmeklēs likumdevēja izteikumus par Holokaustu
Prokurori Viļņā pirmdien, 22.februārī, pavēstīja, ka trūkst pierādījumu par noziedzīgu nodarījumu vai pārkāpumu, lai uzsāktu pirmstiesas izmeklēšanu par Seima deputāta Valda Rakuta (Valdas Rakutis) pretrunīgi vērtētiem izteikumiem par Holokausta un kolaboracionisma tēmu. Rakuts, kurš pēc izglītības ir vēsturnieks, rakstā, kas pie lasītājiem nonācis starptautiskajā Holokausta piemiņas dienā, paudis, ka daži ebreji savulaik ir sadarbojušies ar Nacistisko režīmu un Padomju režīmu. Viņa izteikumi uztverti ar kritiku no valdošās partijas Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti puses, kā arī no ebreju kopienas un ārvalstu diplomātu puses.
Gaidāma 5G frekvenču izsole
Lietuva drīzumā paziņos par radioviļņu frekvenču izsoli 700 megahercu joslā piektās paaudzes komerciālo mobilo sakaru attīstīšanai, tā aizvadītajā pirmdienā paziņoja Lietuvas Sakaru regulatorā pārvalde (LSRP). Izsoles rīkošanu ir aizkavējušas sarunas ar Krieviju un Baltkrieviju par radioviļņu frekvencēm Lietuvas pierobežas teritorijās. LSRP iepriekš norādīja, ka Krievija jau ir pieņēmusi lēmumus izņemt televīzijas programmas no 700 megahercu joslas, taču sarunas par frekvencēm 3,5 gigahercu joslā līdz šim nav devušais gaidīto rezultātu. 2020.gada novembrī 5G mobilo sakaru tīkla izmēģināšanu Lietuvā sāka telekomunikāciju uzņēmums Telia.
Valdība pārskatīs nodokļu atlaides 790 miljonu eiro vērtībā
Esošo nodokļu atlaižu dēļ Lietuvas budžetam iet secen 2,2 miljardus eiro lieli ieņēmumi, taču valdībai nav tūlītēji plāni atcelt vairumu no tiem, tā otrdien, 23.februārī, norādīja Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė). Viņas vārdiem, diskusiju centrā būs nodokļu atlaides aptuveni 790 miljonu eiro vērtībā. Ministre arī sacīja, ka, lai domātu par pārmaiņām, ir vispirms jāizprot kopējais konteksts.
Uzņēmējdarbības atbalsta fonds 2021.gadā aizdos 200-300 miljonus eiro
Lietuvas Valsts investīciju pārvaldības aģentūra, kas vada Valsts uzņēmējdarbības atbalsta fondu trešdien, 24.februārī, pavēstīja, ka fonds prognozē, ka aizdos lieliem un vidējiem uzņēmumiem no 200 līdz 300 miljoniem eiro, lai palīdzētu tiem 2021.gadā mazināt Covid-29 karantīnas ietekmi uz to darbību.
Lietuva paildzina karantīnu līdz aprīlim
Lietuvas valdība ir lēmusi par mēnesi paildzināt visas valsts karantīnas ierobežojumus, nosakot tiem termiņu 31.martu. Nolemts mīkstināt vairākus ierobežojumus attiecībā uz elpceļu masku nēsāšanu un pārvietošanos.
Sākot no ceturtdienas, 25.februāra, Lietuvā vairs nav ārpus telpām obligāti jānēsā elpceļu maskas, ja iedzīvotāji attiecīgajā vietā savā starpā var ieturēt divu metru distanci. Elpceļu maskas lietuviešiem būs jāturpina nēsāt sabiedriskās telpās.
Mīkstināti arī stingrie pārvietošanās ierobežojumi, kas līdz šim neļāva izbraukt no dzīvesvietas pašvaldības teritorijas, ja iedzīvotājs nedodas uz darbu vai citās svarīgās darīšanās. Ir paplašināta teritorija, kādā iedzīvotājs var pārvietoties bez sevišķa iemesla. Proti, turpmāk būs atļauts brīvi pārvietoties sešu lielo pilsētu – Viļņas, Kauņas, Klaipēdas, Šauļu, Paņevežas un Alītas – un to ieskaujošo rajonu teritorijās, bet, lai izbrauktu no attiecīgā lielo pilsētu rajona būs vajadzīgs svarīgs iemesls.
Lietuvas policija izmeklē randiņu vietnes datu noplūdi
Lietuvas policija aizvadītajā trešdienā pavēstīja, ir uzsākusi pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu personas datu noplūdi no iepazīšanās sludinājumu vietnes Darnipora.lt. Ziņas par aptuveni 400 000 Darnipora lietotājiem 2020.gada augustā parādījās vietnē RaidForums, kas ir datubāžu publicēšanas platforma, tomēr tas tika pamanīts tikai nesen. Ziņots, ka dati, ieskaitot pakalpojuma lietotāju vārdus, e-pasta adreses, tālruņa numurus, paroles un citu personisku informāciju, ir no 2016.gada.
Darba devējiem būs jāziņo par nodarbinātiem ārvalstniekiem
Darba devējiem Lietuvā no 1.marta būs jāinformē valsts iestādes par visiem darbā pieņemtiem un darbinieku sarakstā iekļautiem ārvalstu darbiniekiem, tā trešdien, 24.februārī, paziņoja Lietuvas Nodarbinātības dienests. Šobrīd prasība ziņot par nodarbinātiem ārvalstniekiem attiecas tikai uz personām, kuras ir ārpus ES esošu valstu pavalstnieki. Dienesta pārstāvji skaidrojuši, ka jaunā prasība palīdzēs izstrādāt kvotas un kontrolēt ārvalstu viesstrādnieku apriti.
Enerģētikas ministrs aicina Ukrainu nepirkt Baltkrievijas elektrību
Aizliegt tirgū nokļūt nedrošai elektrībai no Baltkrievijas ir izšķiroši, lai apturētu Astravjecas Atomelektrostacijas otrās daļas celtniecību, tā ceturtdien Lietuvas un Ukrainas parlamentu Ārlietu komisiju tikšanās reizē sacīja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivs (Dainius Kreivys). Ukraina atsāka elektroenerģijas importu no Krievijas un Baltkrievijas pēc tam, kad 2021.gada 1.janvārī beidzās termiņš Ukrainas atbildīgā regulatora lēmumam par abu valstu elektrotīklu starpsavienojumu caurplūdes jaudu.
Vēlēšanu sistēmu atver diskusijai
Lietuvas valdošā Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti ir sākusi caurskatīt valsts vēlēšanu sistēmu, liekot uzsvaru uz Seima un pašvaldību vēlēšanām. Darba grupai ir uzdots līdz septembrim izstrādāt tiesību aktu grozījumu projektu, taču tam jānotiek pēc diskusijas ar sabiedrību, pētniekiem un politiskajām partijām. Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti arī aicinājuši sākt padziļinātu diskusiju par pāreju uz propocionālāku iedzīvotāju pārstāvniecību Seimā. Šīs konservatīvā spārna partijas skatījumā šobrīd ir īstais laiks, lai pārskatītu Lietuvas vēlēšanu sistēmu, jo līdz nākamajām – pašvaldību – vēlēšanām ir divi gadi.