Lietuvā aizvadītās nedēļas zīmīgākie notikumi ziņās bija piektās paaudzes mobilo sakaru attīstības plāna pieņemšana valdībā, bēres dienestā nonāvētam policistam un Padomju Savienības represēto lietuviešu detalizēta saraksta publicēšana.
Tiesa sāk Palecka spiegošanas prāvu
Pirmdien, 1.jūnijā, Šauļu Apgabaltiesa sāka izskatīt lietu pret lietuviešu politiķi Aļģirdu Palecku (Algirdas Paleckis), kuru tur aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. Prokurori pieņem, ka vīrietis darbojies kaimiņvalsts interesēs organizētā grupā ar uzņēmēju Deimantu Bertausku (Deimantas Bertauskas), Krievijas izlūkdienesta darbinieku un citiem Krievijas pilsoņiem. Starp tiem, iespējams, bijis arī viens Krievijas pilsonis, kurš Lietuvā notiesāts par līdzdalību uzbrukumā Viļņas barikāžu dalībniekiem 1991.gada 13.janvārī. Prokurori pieņem, ka Palecks vācis informāciju par Lietuvu, lai to apmaiņā pret atlīdzību nodotu Krievijas izlūkdienestam.
Policisti atvadās no krituša kolēģa
Lietuvas policisti pirmdien, 1.jūnijā, godinājuši savu kolēģi, kurš iepriekšējā nedēļā tika nogalināts brīdī, kad pildīja dienesta pienākumus Mažeiķu rajonā. Policisti vienojušies piemiņas akcijā un dienesta automašīnās uz vienu minūti ieslēguši gaismas un skaņas signālus. Izmeklētāja Šauļus Žimanta (Saulius Žymantas) bēres notika pirmdien Mažeiķu rajona Viekšņu pilsētā, un tajās piedalījās arī Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašjūniene (Rita Tamašiūnienė).
Publicē sarakstu ar Padomju laikā represētiem 190 233 lietuviešiem
Lietuvas Genocīda un pretošanās pētījumu centrs ir publicējis internetā sarakstu ar Lietuvas iedzīvotājiem, kurus Padomju Savienība deportējusi vai ieslodzījusi no 1940. līdz 1953.gadam.
«Lietuvas iedzīvotāju izvešana un ieslodzīšana Padomju Savienībā» – šāds nosaukums dots internetā brīvi pieejamai datu bāzei lietuviešu valodā (http://www.lietuviaisibire.lt/lt/represuotieji), kur Lietuvas Genocīda un pretošanās pētījumu centrs alfabētiskā secībā uzskaitījis 190 233 cilvēkus, kuri cietuši Padomju Savienības represijās.
Katram izsūtītajam ir nosaukts vārds, uzvārds, dzimšanas gads un dzīvesvietas rajons izsūtīšanas brīdī. Personām arī nosaukts piedzīvotais represiju veids, proti, ieslodzījums vai izsūtīšana, izsūtīšanas gads un izsūtījuma vieta vai ieslodzījuma vieta Padomju Savienībā. Ailē ar nosaukumu «liktenis» norādīts, kā attiecīgajam Lietuvas iedzīvotājam noslēdzies ieslodzījuma vai izsūtījuma periods.
Datu bāze izveidota pēc informācijas, kas iegūta no vairāk nekā 150 000 vēstures liecībām, tostarp no dokumentiem, aptaujām, vēstulēm un intervijām par Lietuvas iedzīvotāju izsūtīšanu vai izslodzīšanu Padomju okupācijas laikā.
Pāvests Lietuvā ieceļ jaunu bīskapu
Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks (Franciscus) iecēlis Telšu katoļu diocēzes bīskapa amatā Aļģirdu Jureviču (Algirdas Jurevičius), tā otrdien, 2.jūnijā, pavēstīja Lietuvas Bīskapu konference. 48 gadus vecais garīdznieks amatā nomainīs Ķēstuti Kevalu (Kęstutis Kevalas), kurš savukārt 2020.gada februārī apstiprināts Kauņas arhibīskapa amatā.
Aiztur banku un uzņēmumu organizāciju priekšsēdētājus
Otrdien, 2.jūnijā, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki aizturēja Lietuvas Uzņēmumu konfederācijas priekšsēdētāju Valdu Sutku (Valdas Sutkus) un Lietuvas Banku asociācijas priekšsēdētāju Mantu Zalatoriju (Mantas Zalatorius). Vīriešu aizturēšana ir saistīta ar izmeklēšanu aizdomās par kukuļošanu lielā apmērā, tirgošanos ar ietekmi, mantas izšķērdēšanu un dokumentu viltošanu, tā paziņojumā presei paziņoja Lietuvas Ģenerālprokuratūra.
Prezidenta ieteiktais kandidāts par ekonomikas ministru nekļūs
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis otrdien pavēstīja, ka nepiedāvās enerģētikas ministram Žigimantam Vaičjūnam (Žygimantas Vaičiūnas), kurš šobrīd pilda arī ekonomikas un inovāciju ministra pienākumus, kļūt par pastāvīgu ekonomikas un inovāciju ministru. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) aizvadītajā nedēļā sacījis, ka Vaičjūna kandidatūra tiek apsvērta šim ministra postenim, tomēr Skvernelis pēcāk komentējis, ka ministrs nevēlas mainīt ministrijas.
Seims atsakās no deputātes Rozovas atstādināšanas
Lietuvas Seima vairākums trešdien, 3.jūnijā, noraidīja opozīcijas iniciatīvu sākt atstādināšanas procesu pret deputāti Irinu Rozovu (Irina Rozova). Atstādināšanas ierosinājumā norādīts, ka ir pamats secināt, ka deputāte centusies apzināti slēpt savas saiknes ar Krievijas diplomātiskā korpusa pārstāvjiem un šo saikņu raksturu no Lietuvas Valsts Drošības departamenta brīdī, kad pētīta viņas uzticamība saistībā piekļuvi valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem.
Plāno atcelt karantīnu 17.jūnijā
Lietuvas valdība plāno 17.jūnijā atcelt visā valstī spēkā esošo karantīnu, taču tās vietā būtu jāievieš valsts līmeņa ārkārtas situācija, tā trešdien, 3.jūnijā, norādīja Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Valdība pieņem 5G attīstības plānu
Lietuvas valdība trešdien apstiprināja piektās paaudzes mobilo sakaru attīstības plānu laika posmam līdz 2025.gadam. Tā mērķis ir līdz 2022.gadam panākt 5G sakaru ieviešanu vismaz vienā no Lietuvas lielākajām pilsētām: Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Šauļos vai Paņevežā. Līdz 2025.gadam 5G tīklam būtu jāklāj valsts galvenie transporta koridori un blīvi apdzīvotas teritorijas.
Nepieņem lēmumu par Baltkrievijas elektrību Baltijā
Lietuvas valdība trešdien nepieņēma lēmumu par Baltijas mēroga nolīgumu attiecībā uz elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju un citām trešajām valstīm, norādīja premjerministrs Sauļus Skvernelis. Valdības ieskatā, starpvalstu sarunās būtu vairāk jāiesaistās ES Eiropas Komisijai. Premjers norādīja, ka Lietuvai nenāk par labu tas, ka nav trīspusēja nolīguma ar Latviju un Igauniju vai divpusēju abu valstu lēmumu par veidu, kā tiek organizēta elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm.
ECB: Seims nevar «apcirpt» centrālās bankas vadītāja algu
Eiropas Centrālā Banka (ECB) ceturtdien, 4.jūnijā, pavēstīja, ka Lietuvas parlaments nevar mainīt Lietuvas Bankas valdes locekļu atalgojumu to amata pilnvaru laikā. Atalgojuma izmaiņas arī vispirms būtu jāsaskaņo ar ECB. Ar ierosinājumu samazināt algu Lietuvas Bankas prezidentam Vitam Vasiļauskam (Vitas Vasiliauskas) klajā nāca deputāts Ķēstutis Glavecks (Kęstutis Glaveckas) no Liberālās kustības. Saskaņā ar Lietuvas Bankas informāciju Vasiļauska alga pēc nodokļu nomaksas ir 7 161 eiro.