Aizvadītajā nedēļā galvenās ziņas Lietuvā bija vakcinācijas procesa vērtējums un prognozes, valdības atbalsts personvārdu oriģinālrakstības ieviešanai personu identifikācijas dokumentos un Minskā sāktā izmeklēšana pret eksprezidentu Valdu Adamku (Valdas Adamkus).
Lidostās atsāksies desmitiem avioreisu
Šovasar Lietuvas lidostās tiks atsākti avioreisi turpat 80 maršrutos, tostarp aptuveni 50 no tiem jūnijā, tā pirmdien, 31.maijā, paziņoja uzņēmums Lietuvos Oro Uostai. Uzņēmums pārvalda trīs valstī esošās starptautiskās lidostas.
Premjere 70% vakcinēto mērķi pārceļ dziļāk vasarā
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) aizvadītajā pirmdienā nāca klajā ar līdzšinējā Covid-19 vakcinācijas procesa vērtējumu. Šimonīte atzinusi, ka mērķi ar 70% iedzīvotāju vakcināciju neizdosies sasniegt līdz vasaras vidum, bet, visdrīzāk, tas notiks vasaras beigās. Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) izvirzītais mērķis panākt 70% pieaugušo Lietuvas iedzīvotāju imunitāti pret Covid-19 vasaras vidū netiks sasniegs objektīvu iemeslu dēļ. No tiem galvenais ir vakcīnu devu piegāžu kavēšanās, tā Šimonīte.
Ekonomika pirmajā ceturksnī augusi par 1,2%
Lietuvas ekonomika pēc iekšzemes kopprodukta izmaiņām 2021.gada pirmajā ceturksnī gadu salīdzinājumā augusi par 1,2% sasniedzot 11,6 miljardus eiro esošajās cenās, tā liecina iekšzemes kopprodukta otrā aplēse, ar ko otrdien, 1.jūnijā, nāca klajā valsts statistikas pārvalde. Salīdzinot 2020. un 2021.gada pirmo ceturksni, izaugsmes temps bijis divu procentu līmenī. Izaugsmes rādītāji koriģēti mazliet uz augšu no sākotnējām aplēsēm – attiecīgi viena un 1,8% apmērā. Sākotnējās aplēses tika publicētas pirms mēneša.
Eiropas tautas kultūras festivāls ’22 notiks Klaipēdā
Lietuvas ostas pilsēta Klaipēda 2022.gadā kļūs par mājvietu Eiropeādei – lielākajam Eiropas tautas kultūras festivālam, liecina Starptautiskās Eiropeādes orgkomitejas paziņojums aizvadītajā otrdienā. Klaipēdai uzņemt vērienīgo pasākumu bija paredzēts jau 2020.gadā, taču tā klātienes norise tika atcelta gan 2020., gan 2021.gadā. Parasti piecas dienas ilgajā pasākumā piedalās vairāki tūkstoši cilvēku no visas Eiropas, tērpušies tautas tērpos.
Tiesa atzīst Ignalinas AES metāla izsoles rezultātu par spēkā neesošu
Apgabaltiesa Lietuvas ziemeļu pilsētā Paņevežā pagājušajā otrdienā atzina, ka radioaktīvu vara atgriezumu pārdošanas izsole, ko 2014.gadā rīkoja Ignalinas atomelektrostacija (AES) un kur uzvarēja Vācijas uzņēmums Sypra, ir spēkā neesoša. Spriedumu var pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesā 30 dienu laikā. Padomju laikā būvētās AES pirmo reaktoru slēdza 2004.gadā, bet otro – 2009.gadā. Šobrīd turpinās gadiem ilga spēkstacijas ekspluatācijas izbeigšana.
Baltkrievu amatpersonām pārmet nelikumīgas robežšķērsošanas atbalstu
Uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas jau kādu laiku ir audzis nelikumīgo robežšķērsošanas gadījumu skaits, un notiekošajā varētu būt iesaistītas Baltkrievijas amatpersonas, tā trešdien, 2.jūnijā, pavēstīja Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė). Pēc ministres teiktā, Lietuva, meklējot īstermiņa risinājumus, ir sagatavojusi plānus situācijai, ja robežpārkāpumu skaits vēl turpinās augt. Tiek meklētas arī iespējas uzlabot dzīves apstākļus bēgļiem un uzstādīt novērošanas sistēmas gar valsts robežu ar Baltkrieviju tuvāko divu gadu laikā. Šobrīd kameras tiek izmantotas tikai, lai novērotu 38% no robežas kopgaruma. Projekta īstenošanai būs nepieciešami 38 miljoni eiro.
Lasiet arī: BNN PĒTA | Lietuvas centieni reformēt vēlēšanu sistēmu apstājas, nespējot izdomāt, kā būtu labāk
Prezidents premjerei: Uz Eiropadomes sanāksmēm braukšu es
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) rakstiski atbildējis premjerministrei Ingrīdai Šimonītei (Ingrida Šimonytė), lai pateiktu, ka turpinās personīgi apmeklēt ES valstu un valdību vadītāju galotņu sanāksmes jeb Eiropadomes un uzskata to par savu pienākumu saskaņā ar Lietuvas Konstitūciju, tā trešdien, 2.jūnijā, vēstīja Lietuvas mediji. Iepriekš diskusiju par šo jautājumu aizsāka premjerministre, kura vēstulē prezidentam aicināja viņu ieviest kārtību, ka pirms katras galotņu sanāksmes Lietuvas prezidents un valdības vadītāja vienojas par to, kuram būtu labāk apmeklēt katru sanāksmi atkarībā no plānotās dienaskārtības.
Valdība atbalsta vārda oriģinālrakstības ieviešanu personu apliecinošos dokumentos
Lietuvas valdība aizvadītajā trešdienā apstiprināja priekšlikumu atļaut personu apliecinošu dokumentu titullapā personvārdus, kuru oriģinālrakstība nav lietuviešu valodā, rakstīt attiecīgajā svešvalodā, ja tiek lietots latīņu valodas alfabēts. Valdības vērtējumā par diviem tiesību aktu grozījumu projektiem, kuri tiek apspriesti Seimā, valdība ieteica atļaut lietot lietuviešu valodas alfabētam neraksturīgos burtus «q»,«x» un «w», lai rakstītu to cilvēku vārdus, kuri ir precējušies ar ārzemniekiem un arī etnisko minoritāšu pārstāvjus. Valdība apstiprināja Lietuvas Tieslietu ministrijas priekšlikumu atbalstīt pirmo tiesību akta priekšlikumu un noraidīt otro. Seima balsojums par šiem jautājumiem vēl ir gaidāms. Tieslietu ministre Evelīna Dobrovolska (Evelina Dobrovolska) norādījusi, ka iedzīvotāju reģistrā ir nepilni 400 Lietuvas pilsoņi, kuru vārdos ir burti, kuru nav lietuviešu valodas alfabētā.
Eksprezidents Adamkus noraida Baltkrievijas aizdomas kā «nonsensu»
Lietuvas bijušais prezidents Valds Adamkus trešdien, 2.jūnijā, noraidījis kā «nonsensu» Baltkrievijas tiesībsargājošo iestāžu paustas aizdomas, ka viņš bijis iesaistīts «genocīdā pret Baltkrievijas tautu». Aizvadītajā trešdienā Baltkrievijas Ģenerālprokuratūras pārstāvis Eduards Skurats pavēstījis, ka viņa rīcībā ir informācija, ka Otrā pasaules kara laikā Adamkus bijis palīgs Antanam Impļavičam (Antanas Impliavičius). Implavičs tolaik bija Nacistiskās Vācijas kolaborants un okupācijas varai pakļauta lietuviešu policijas bataljona galva. Bataljons kara laikā veica soda operācijas tagadējās Baltkrievijas teritorijā.
Klimata politikā aicina samazināt CO2 izmešus 100% apmērā no 1990.gada rādītājiem
Lietuvas valdība trešdien, 2.jūnijā, apstiprināja Nacionālo Klimata pārmaiņu pārvaldības darba kārtību. Dokumentā ir izvirzīti mērķi klimata pārmaiņu mazināšanā valstij un atsevišķām nozarēm. Cita starpā dokumentā aicināts līdz 2050.gadam samazināt Lietuvā radīto siltumnīcefekta gāzu izmešus par 100%, rēķinot no 1990.gada līmeņa. Citi mērķi ir atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana kopējā Lietuvas enerģijas patēriņā līdz 2030.gadam par 50%. Atjaunojamo energoresursu īpatsvaram elektrības patēriņā būtu jāsasniedz 50%, bet pašvaldību siltumenerģijas jomā – pat 90%. Dokumentā valdība aicina samazināt siltumnīcefekta gāzes rūpniecībā, transportā un lauksaimniecībā, kā arī virzīties uz atteikšanos fosilajām degvielām. Mērķis ir arī palielināt elektromobiļu un gaisu nepiesārņojošu transportlīdzekļu skaitu valstī.
Lietuva atņem politisko patvērumu ukraiņu emuāra autoram
Lietuva ir atņēmusi prokremliski noskaņotam ukraiņu žurnālistam un emuāra autoram Anatolijam Šarijam viņam iepriekš piešķirto politisko patvērumu, Lietuvas mediji vēstīja ceturtdien, 3.jūnijā. Maija vidū vīrietim atņemts politiskais patvērums un viņš pasludināts par valstī nevēlamu personu, tomēr Šarijs, kurš šobrīd dzīvo Spānijā, jau ir lēmumu pārsūdzējis. Vīrietim politiskais patvērums Lietuvā tika piešķirts 2012.gadā, kad viņš izceļoja no Ukrainas, ko tolaik vadīja prezidents Viktors Janukovičs. Pret Šariju ir izvirzītas vairākas kriminālapsūdzības, tostarp par huligānismu. Vīrietis ir sacījis, ka visas apsūdzības pret viņu ir safabricētas.