Pagājušajā nedēļā galvenie notikumi Lietuvas ziņās bija Seima aicinājums demokrātiskām valstīm izveidot lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas, Lietuvas Bankas vērtējums par ekonomisko situāciju valstī un grūtībās nonākušu uzņēmēju vēršanās pēc palīdzības.
Viļņas augsto tehnoloģiju parkā ieguldīs 30 milj. eiro
Lietuviešu transportlīdzekļu izsekošanas un kontroles sistēmu ražotājs Teltonika IoT Group investēs 30 miljonus eiro augsto tehnoloģiju parkā, Viļņā un pieņems darbā 200 cilvēkus, pirmdien, 14.martā, paziņojusi Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija. Ministrija parakstījusi investīciju līgumu ar uzņēmumu grupu. Saskaņā ar to galvaspilsētā četru mēnešu laikā plānots izveidot augsto tehnoloģiju parku, un izveidot vismaz 200 jaunas darba vietas. Aptuveni 95% no jaunās ražotnes produkcijas plānots eksportēt. Teltonika IoT Group iepriekš ziņojusi par plāniem nākamajā desmitgadē ieguldīt vairāk nekā 3,7 miljardus eiro pusvadītāju un augsto tehnoloģiju projektēšanā un ražošanā.
Lietuvas Banka grozīs ekonomikas prognozes
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Lietuvas centrālā banka pārskatīs esošās Lietuvas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam, apstiprinājis tās valdes priekšsēdētājs Ģedimins Šimkus (Gediminas Šimkus), piebilstot, ka jaunas Lietuvas ekonomikas prognozes tiks publiskotas 22.martā. Inflāciju šobrīd ietekmē izmaiņas starptautiskajā vidē, aizvadītajā nedēļā norādījis Šimkus. Gada inflācija Lietuvā februārī sasniegusi 14,2%, liecina Lietuvas Bankas dati. 2022.gada decembrī Lietuvas Banka lēsusi, ka 2022.gadā valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) augs par 3,6%. Eiropas Komisija janvārī samazināja Lietuvas IKP prognozi 2022.gadam līdz 3,4%, bet Swedbank un SEB banku Lietuvas ekonomisi samazināja savas IKP prognozes šim gadam attiecīgi līdz 3,2% un 3,5%.
Minerālmēslu ražotājs Lifosa lūdz palīdzību
Lietuvas fosfāta minerālmēslu ražotājs Lifosa lūdzis valsts palīdzību, skaidrojot, ka nespēj pildīt savas finanšu saistības, jo pret tā netiešo īpašnieku ir ieviestas ES sankcijas. Uzņēmums Kēdaiņos, Lietuvas vidienē nodarbina vairāk nekā 1 000 cilvēku. Ar iesaldētiem kontiem Lifosa nevarot veikt ar nodarbinātību saistītus maksājumus saviem darbiniekiem, veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas un maksāt nodokļus par darbiniekiem. Tāpat uzņēmums norādījis, ka nespēj apmaksāt tā darbībai nepieciešamo pakalpojumu saņemšanu. Uzņēmuma konti iesaldēti pēc tam, kad tā netiešais īpašnieks Krievijas oligarhs Andrejs Meļņičenko iekļauts ES sankciju sarakstā. Lietuvas uzņēmuma daļas 100% apmērā pieder Šveicē reģistrētai uzņēmumu grupai Eurochem Group, kur 90% pieder Kiprā reģistrētam Meļņičenko uzņēmumam AIM Capital.
Lasiet arī: CSDD piemēro sankcijas 48 transportlīdzekļiem septiņos uzņēmumos
Klaipēdas ostu iekļauj starptautiskā kuģu maršrutā
Kuģniecības milzis Mediterranean Shipping Company (MSC) iekļāvis Klaipēdas ostu savā kuģu maršrutā, kas savienos Lietuvu ar Latīņameriku. Kuģu ceļš tieši savienos Klaipēdas ostu ar Dominikānas Republikas, Kostarikas, Peru, Kolumbijas un citu valstu ostām, un pirmajam šī maršruta kuģim Lietuvas lielākajā ostā bija plānots piestāt aizvadītajā nedēļā, tā otrdien, 15.martā, paziņoja Klaipēdas ostas pārvalde. 2021.gadā MSC iekļāva Klaipēdas jūras ostu maršrutā, kas savieno Rietumeiropu ar Indiju un Pakistānu. MSC meitasuzņēmums Terminal Investment Limited kontrolē Klaipēdas lielāko stividorkompāniju Klaipėdos Smeltė. Konteineru pārkraušanas apjoms ostā janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri audzis par 30%, kas, pēc ostas pārvaldes paustā, ir lielākais pieaugums starp Baltijas jūras austrumu piekrastes ostām.
Lietuva rosina izveidot tribunālu Krievijai un Baltkrievijai
Lietuvas Tieslietu ministrija ierosinājusi ES teritorijā izveidot īpašu tribunālu, lai panāktu Krievijas un Baltkrievijas līderu saukšanu kriminālatbildības par militāru agresiju Ukrainā, otrdien, 15.martā, pavēstījuši ministrijas pārstāvji. Lietuvas tieslietu ministre Evelīna Dobrovoļska (Evelina Dobrovolska) nosūtījusi oficiālu vēstuli ar šo aicinājumu ES tieslietu komisāram Didjē Reindēram (Didier Reynders) un ES dalībvalstu tieslietu ministriem. Ideju par tribunāla izveidi starptautiskai sabiedrībai ierosinājusi Ukrainas valdība, kā arī akadēmiskās un juristu aprindas.
Ukrainu apmeklē Lietuvas eirokomisārs
Otrdien, 15.martā, Ukrainu apmeklējis Lietuvas deleģētais ES komisārs Virgīnijs Sinkevičs (Virginijus Sinkevičius). Viņš ir pirmais Eiropas Komisijas loceklis, kurš apmeklējis Ukrainu kopš Krievijas iebrukuma sākuma. ES komisārs kara plosītajā valstī ticies ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, ekoloģijas un dabas resursu ministru Ruslanu Striletu, Ļvivas apgabala gubernatoru Maksimu Kozicki un Ļvivas pilsētas mēru Andreju Sadoviju. Vizītes laikā apspriesti jautājumi par humānās palīdzības situāciju valstī un ES atbalstu, Ukrainas pieteikumu dalībai ES, kā arī vides jautājumi, tostarp atomenerģijas drošība, kā arī Krievijas karaspēka kontrolē nonākušās Čornobiļas un Zaporižjes atomelektrostacijas.
Lietuvas parlaments aicina virs Ukrainas izveidot lidojumu aizlieguma zonu
Lietuvas Seims ceturtdien, 17.martā, vienbalsīgi pieņēmis rezolūciju, kur aicina starptautiskai sabiedrībai noteikt lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas. Rezolūcijā Apvienoto Nāciju organizācija mudināta nekavējoties rīkoties, lai ieviestu lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas ar mērķi apturēt civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanu. Lietuviešu likumdevēji dokumentā aicinājuši demokrātisko valstu parlamentus panākt humānās palīdzības koridoru izveidi Ukrainas teritorijā, kamēr tiek gatavoti tehniskie pasākumi lidojumu aizlieguma zonas ieviešanai. Kā teikts rezolūcijā, to varētu izdarīt ar Apvienoto Nāciju organizācijas palīdzību, vai veidojot tādu valstu koalīciju, kura vēlas un spēj nodrošināt civiliedzīvotāju drošu izkļūšanu no Krievijas nelikumīgi okupētajām un kontrolētajām karadarbības zonām un teritorijām Ukrainā. Dokumentā ES mudināta piešķirt Ukrainai kandidātvalsts statusu un sākt sarunu procesu.
Lietuva samazina PVN likmi apkurei
Lietuvas Seims ceturtdien, 17.martā, apstiprinājis pagaidu izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā, paredzot uz laiku noteikt PVN 0% likmi centralizētai siltumapgādei mājsaimniecībām. Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli pieņemti ar 112 balsu atbalstu no kopumā 141. Lietuvas Finanšu ministrija aplēsusi, ka atbalsta pasākuma iespaidā valsts budžets ieņēmumu sadaļā zaudēs 23,3 miljonus eiro.