Aizvadītajā nedēļā Lietuvā izteikts aicinājums pārbaudīt, vai tie, kuri valstī ieceļojuši pa sauszemi, nav inficējušies ar koronavīrusu. Atklājies, ka iespējas tikt pie sejas maskām ir apgrūtinātas ar iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Tāpat nolemts, ka valsts popularizēšanas stratēģijai tuvākajai desmitgadei tiks tērēti vairāk nekā 160 000 eiro.
Plāno ieviest koronavīrusa pārbaudes
Lietuva varētu ieviest veselības pārbaudes tiem, kuri valstī ieceļojuši pa sauszemi, paziņojis veselības ministra vietnieks Aļģirds Šešelģis (Algirdas Šešelgis). Pārbaudes būtu nepieciešamas, lai pārliecinātos, vai robežas šķērsotāji nenēsā koronavīrusu Convid-19.
Aug pieprasījums pēc sejas maskām
Bailes par koronavīrusu palielinājušas pieprasījumu pēc medicīniskajām sejas maskām. Līdz ar to šis produkts ir aizvien grūtāk pieejams ne vien iedzīvotājiem, bet arī uzņēmumiem, kuri nodrošina aizsargapģērbu citiem uzņēmumiem, ziņo Lietuvas biznesa laikraksts Verslo Žinios.
Kāds sejas masku piegādātājs pastāstījis, ka viņi produktu importē no Āzijas, kur koronavīruss ir visizplatītākais.
Lietuvas popularizēšanai – vairāk nekā 160 000 eiro
Lietuvas Valsts kanceleja ar uzņēmumu New Agency parakstījusi 163 000 eiro vērtu līgumu par stratēģijas izstrādi Lietuvas popularizēšanai ārzemēs. Plānots, ka uzņēmums sešu mēnešu laikā izstrādās stratēģiju, kā Lietuvu popularizēt ārvalstīs no 2020. līdz 2030.gadam.
Sodi par nekvalitatīvas gaļas tirgošanu
Lietuvas Maxima veikalu tīkls un gaļas pārstrādes uzņēmums Biovela Group varētu tikt sodīti par tūkstoš eiro lielu sodu par gaļas tirgošanu, kas inficētas ar salmonellu, pavēstījis Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta direktora vietnieks Mants Staskevičs (Mantas Staskevičius).
Maxima pauž, ka esot kavējusies informēt par inficēto gaļu, jo esot gaidījusi laboratorijas testa rezultātus.
Iesaldē turku uzņēmuma aktīvus
Kauņas reģiona tiesa pieprasījusi iesaldēt turku uzņēmuma Kayi Insaat aktīvus 41 500 eiro vērtībā. Uzņēmums bija viens no būvniekiem, kuri Kauņas sporta stadionu.
Aktīvu iesaldēšanu pieprasījusi vietējā celtņu kompānija Kauno Kranai, kura apgalvo, ka turku uzņēmums viņiem ir parādā 41 100 eiro.
Godāt Baltijas ceļa vārdā
Lietuvas valdība lēmusi, ka lielceļš, kas no Viļņas ved uz Latviju, tiks nosaukts par Baltijas ceļu. Šāds lēmums pieņemts, lai godinātu 1989.gadā notikušo protestu pret PSRS, kurā piedalījās vairāk nekā miljons Baltijas iedzīvotāju.
Prezidenta lēmumu saista ar strīdu
Premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) paudis pārliecību, ka Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) lēmis neapstiprināt Lukasu Savicku (Lukas Savickas) ekonomikas un inovāciju ministra amatā, jo prezidents ar vadošajiem spēkiem sastrīdējies par transporta ministru Jaroslavu Narkeviču (Jaroslav Narkevič).
Nausēda pavēstījis, ka lēmumu neapstiprināt 29 gadus veco Savicku ekonomikas ministra amatā pieņēmis, jo Savicks vēl nav pierādījis, ka spēj ieviest nozīmīgas pārmaiņas mēnešos līdz nākamajām parlamenta velēšanām.
Lietuvas prezidents arī pieprasījis Narkeviča demisiju pēc tam, kad transporta ministrs kritizēts par valsts uzņēmuma Lietuvos Paštas vadības atlaišanu, tomēr Skvernelis šo aicinājumu nav uzklausījis.
Lietuvos Paštas vadītājs tiek kritizēts par to, ka piešķīris naudu ceļu asfaltēšanai savā vēlēšanu apgabalā.