Lietuvā aizvadītās nedēļas zīmīgākie notikumi ziņā bija Veselības ministrijas paziņojums par ievērojamu daudzumu uzkrāto Covid-19 vakcīnu, kas aizpildījis noliktavas, kā arī robežpārkāpumu viļņa risināšana ar žoga būvi un valdības veiktais aizņēmums 750 miljonu eiro apmērā.
Pašvaldībām lūdz uzņemt migrantus
Pirmdien, 5. jūlijā, Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agne Bilotaitė) aicinājusi visas Lietuvas pašvaldības apsvērt to ārvalstu robežpārkāpēju izmitināšanu, kuri pēdējā laikā lielā skaitā ieplūst Lietuvā no Baltkrievijas. Ministre norādījusi, ka Lietuvas varas iestādes šajā saistībā apsver iespēju mobilizēt militārpersonas. Bilotaite pavēstījusi, ka ir uzdevusi sākt būvēt telšu novietni, kas spētu uzņemt vairāk nekā 1 000 cilvēku. Lietuvas robežsargi pagājušajā svētdienā, 4.jūlijā, pierobežā aizturējuši 160 ārvalstu robežpārkāpējus, kas pašreizējā migrantu krīzē ir vienas dienas rekords. Šogad līdz šim Lietuvā aizturēti 1 098 cilvēki, kuri valstī nelikumīgi iekļuvuši no Baltkrievijas. Tas ir par 12 vairāk nekā visā 2020.gadā.
Uzņēmēji norāda uz darbaspēka trūkumu
Lietuvas uzņēmēji sūdzas par darbaspēka trūkumu, jo potenciālie darba ņēmēji tā vietā, lai strādātu, mēdz saņemt valsts maksātos pabalstus, turpretī darba ņēmēji sūdzas par darba devēju spiedienu, lielu darba slodzi, atteikšanos dot atvaļinājumu un nepietiekamu atalgojumu, tā aizvadītajā pirmdienā pavēstījusi Lietuvas Mazo un vidējo uzņēmumu padomes priekšsēdētāja Daļa Matukiene (Dalia Matukienė). Pēc viņas teiktā, bezdarbnieki Lietuvā vairāk vēlas saņemt valdības apmaksātu atbalstu un strādā nelikumīgi. Matukiene norādījusi, ka Lietuvas Nodarbinātības dienestā ir reģistrēti vairāk nekā 200 000 bezdarbnieku, savukārt uzņēmumos trūkst aptuveni 40 000 darbinieku.
Ārlietu ministrija akreditē Tihanovsku un kolēģus kā Baltkrievijas Demokrātisko pārstāvniecību
Lietuvas Ārlietu ministrija pirmdien, 5. jūlijā, piešķīrusi akreditāciju Baltkrievijas Demokrātiskai pārstāvniecībai, tādējādi piešķirot oficiālu statusu Viļņā strādājošai Baltkrievijas trimdas opozīcijas līderes Setlanas Tihanovskas kolēģu grupai. Ministrija akreditāciju raksturojusi kā simbolisku soli, lai juridiski atzītu Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un centienus īstenot demokrātiskas pārmaiņas Baltkrievijā. Ministrija arī uzsvērusi, ka akreditētā grupa netiks uzskatīta par valsts diplomātisku pārstāvniecību ar tai raksturīgām ierastajām tiesībām un privilēģijām. Bijusī Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Tihanovska emigrēja uz Lietuvu pēc Baltkrievijas 2020.gada 9. augusta prezidenta vēlēšanām un ilggadējā vadītāja Aleksandra Lukašenko atzīšanas par vēlēšanu uzvarētāju.
Lūko saīsināt patvēruma izskatīšanas laiku līdz desmit dienām
Lietuva meklē iespējas saīsināt patvēruma pieteikumu izskatīšanas laiku līdz desmit dienām, laikā, kad strauji aug pierobežā aizturētu ārvalstu robežpārkāpēju skaits, aizvadītās nedēļas sākumā sacījusi Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite. Amatpersona skaidrojusi, ka šobrīd process prasa laiku, jo daudziem cilvēkiem, kuri tiek aizturēti uz robežas, nav dokumentu, viņi apzināti atsakās sevi identificēt un sniegt informāciju par savu izcelsmes valsti. Šobrīd sarunās ar Grieķiju tiek apspriesti iespējami juridiskā procesa uzlabojumi. Paralēli Lietuvas delegācijas šonedēļ devušās uz Irāku un Turciju, lai apspriestu ekonomisko migrantu atpakaļuzņemšanu no Lietuvas.
Viļņā aizvadīta Ukrainas Reformu konference
No trešdienas, 7.jūlija, Viļņā notikusi divas dienas ilga Ukrainas Reformu konference ar Ukrainas un Lietuvas augstāko amatpersonu līdzdalību. Delegātu vidū bijis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals, ES kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivers Varhelji (Oliver Varhelyi), ES delegācijas Ukrainā vadītājs Mati Māsiks (Matti Maasik), kā arī ASV valdības un NATO militārās alianses pārstāvji. Iepriekšējos gados Ukrainas Reformu konferences notikušas Londonā, Kopenhāgenā un Toronto.
Lasiet arī: Lietuvā Spānijas kara lidmašīnas pārtrauc Nausēdas un Spānijas premjera preses konferenci
Lietuva izraida Baltkrievijas diplomātus, atbildot uz tikai viena diplomāta atstāšanu Minskā
Lietuvas Ārlietu ministrija lūgusi Baltkrievijas vēstniecības Viļņā diplomātisko personālu samazināt līdz vienam pārstāvim. Lēmums pieņemts, atbildot uz tādu pašu vēlmi no Baltkrievijas puses pret lietuviešu diplomātiem Minskā.
Minska pēc Svetlanas Tihanovskas Baltkrievijas Demokrātiskās pārstāvniecības simboliskās akreditācijas Lietuvā paziņojusi, ka tā lūdz Viļņai Lietuvas Vēstniecības Minskā diplomātisko personālu samazināt līdz vienam pārstāvim un izdarīt to līdz svētdienai, 11.jūlijam. Baltkrievijas puse norādījusi, ka iemesls ir «sistēmiski nedraudzīga rīcība, rupji pārkāpjot vienošanos par draudzīgām kaimiņattiecībām».
Reaģējot uz Minskas pausto, Lietuvas Ārlietu ministrija trešdien, 7.jūlijā, izplatījusi šādu paziņojumu: «Līdz 12.jūlija pusnaktij Baltkrievijas Vēstniecības Lietuvā diplomātiskais personāls ir jāsamazina līdz vienai personai (lai veiktu konsulārās funkcijas), un var palikt ne vairāk kā trīs vēstniecības darbinieki administratīvi-tehnisko funkciju veikšanai.»
Veselības ministrijas saldētavas pilnas ar Covid-19 vakcīnām
Lietuvas Veselības ministrijas Ārkārtas situāciju centra pārstāvji ceturtdien, 8. jūlijā, paziņojuši, ka ar Covid-19 vakcīnām jau ir piepildītas visas centra saldētavas. Rezultātā centrs rezervējis saldētavu telpas citās iestādēs, tostarp Santaros klīnikās Viļņā, Kauņas slimnīcā un citviet, kur vien ir iespējas medikamentus uzglabāt. Lietuvā šobrīd ir 749 300 neizmantotu koronavīrusa vakcīnu, liecina valsts statistikas dienesta Lietuvas statistikas dati.
Ārvalstīs aizņemas 750 miljonus eiro
Lietuvas valsts aizvadītajā ceturtdienā starptautiskos kapitāla tirgos aizņēmās 750 miljonus eiro, emitējot 30 gadu eiro obligāciju, paziņojusi Finanšu ministrija. Iepriekš Lietuva bija emitējusi tāda paša termiņa eiro obligācijas 2017., 2019. un 2020.gadā. Obligācijas ir izlaistas ar 0,889% ienesīgumu un emitēšanas cena ir 96,354% no obligāciju nominālvērtības. Norēķini par obligāciju izdošanu emisiju notiks 2021. gada 15. jūlijā. Eiroobligāciju termiņš beigsies 2051. gada 15.jūlijā. Darījumu organizējušas ārvalstu bankas Goldman Sachs un J. P. Morgan.
Lietuva sāk būvēt žogu gar Baltkrievijas robežu
Lietuva piektdien, 9. jūlijā, paziņojusi, ka gar valsts robežu ar Baltkrieviju sākusi būvēt stiepļu žogu, ar sākumu netālu no Lietuvas dienvidu pilsētas Druskininkiem. Mērķis ir apturēt nelikumīgus robežpārkāpumus. Kā skaidrojis Lietuvas Valsts drošības departamenta pārstāvis Ģedrs Mišuts (Giedrius Mišutis), žogs tiks būvēts gar Druskininku robežposteņa posmu, kas ir 30 km garš. Šogad šajā valsts daļā aizturēti lielākā daļa migrantu, proti, 512.
Lietuvas prezidents apmeklē Trīs jūru iniciatīvas samitu
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitans Nausėda) piektdien, 9. jūlijā, piedalījās sestajā Trīs jūru iniciatīvas galotņu sanāksmē Bulgārijas galvaspilsēta Sofijā. Samits ir veltīts integrācijas stiprināšanai ES un ciešākai transatlantiskajai sadarbībai ar Adrijas jūras, Baltijas jūras un Melnās jūras reģiona valstīm, tā informējusi Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) kanceleja. Sanāksmē prezidents un citi līderi, kā arī Vācijas, Grieķijas un Eiropas Komisijas amatpersonas pārrunājuši ģeopolitiskās drošības problēmas, 3SI reģiona atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas un dziļāku integrāciju ES, kā arī jautājumus, kas saistīti ar transatlantisko sadarbību.