Uzņēmumam Rīgas satiksme (RS) 2018.gada decembrī noslēgtais līgums ar RS darbinieka, Gods kalpot Rīgai (GKR) biedra Aleksandra Brandava uzņēmumu Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) gadā radīs sešu līdz septiņu miljonu eiro lielus zaudējumus, liecina RS valdes priekšsēdētāja Anrija Matīsa (S) aplēses, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Viena pasažiera pārvadāšana mikroautobusā tagad izmaksā 1,34 eiro. Pasažieriem biļetes cena nemainās – par braucienu jāmaksā 1,15 eiro. Starpību – 20 centus jāpiemaksā Rīgas satiksmei. Gadā tie, pēc RS valdes priekšsēdētāja aplēsēm, varētu būt 6–7 miljoni eiro.
Busiņu pakalpojuma iepirkumu organizēja Leona Bemhena vadītā valde, iepirkumu komisiju vadīja Igors Volkinšteins. Jaunais RS vadītājs Anrijs Matīss līdz šim dāsni lobēto mikroautobusu satiksmes pakalpojumu grib ierobežot, vēsta raidījums.
No 2012.gada minibusu pakalpojumu pilsētā sniedz viena firma – RMS. Ik gadu tā pārvadā 12 miljonus pasažieru. Tai līgums ar RS beidzās 2018.gada sākumā. Taču arī nākamajā iepirkumā firma uzvarēja un varēs pilsētniekus pārvadāt vēl astoņus gadus.
RMS ir uzņēmumu B-Bus un Sabiedriskais autobuss pilnsabiedrība, kas izveidota 2012.gadā. Uzņēmumu īpašnieks ir Beļģijā reģistrēta kompānija B – international. Lai arī iepriekš bija ziņas, ka uzņēmumu kontrolē RS darbinieks un partijas GKR biedrs Aleksandrs Brandavs, tomēr viņš to noliedza un centās izvairīties no tiešām atbildēm, vēsta Nekā personīga.
No 2018.gada Latvijā palika stingrāki naudas atmazgāšanas novēršanas likumi. Visām firmām bija jādeklarē patiesie labuma guvēji, kas līdz šim varēja slēpties ārvalstīs reģistrētās firmās. Tagad komercreģistrā atrodams, ka Brandavs ir patiesais labuma guvējs gan SIA B-Buss, gan līdz ar to arī RMS. Tas nozīmē, ka viņš kontrolē uzņēmumu, kas sniedz pakalpojumu RS, un tajā pašā laikā no RS puses kā Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītājs un no Rīgas kartes kā valdes loceklis kontrolē savstarpējos norēķinus.
Pavasarī RMS ieguva tiesības pārvadāt skolēnus un pensionārus, par kuru braucieniem maksā pašvaldība. No decembra papildu parastajai biļetes cenai 1,15 eiro, firma no RS par katru pārvadāto pasažieri saņem vēl 20 centus. RS tas mēnesī rada 700 tūkstošu zaudējumus.
Lai izvēlētos minibusu pakalpojumu sniedzēju nākamajiem astoņiem gadiem, RS iepirkumu izsludināja jau 2016.gadā. Ar Brandava uzņēmumu centās konkurēt uzņēmumi, kur īpašniekos ir ekspremjera Andra Šķēles ģimene un Itera Latvija prezidents Juris Savickis. Liepājas autobusu parka un sabiedrības Nordeka apvienība centās apstrīdēt nolikuma punktus, kas prasīja aprakstīt jaunus maršrutus, prognozēt iespējamo pasažieru plūsmu un raksturot iecerētos biļešu veidus. Lai tos sagatavotu, bija jāsadarbojas ar SIA Rīgas karte. Šī uzņēmuma valdes loceklis ir Brandavs. Tādējādi ieceres būtu jāapspriež ar personu, kas ir otra pretendenta RMS patiesais labuma guvējs.
Raidījumā vēstīts, ka jaunais līgums darbību sāka decembrī. Ar to mainījās norēķinu kārtība. Līdz šim RMS saņēma 1,15 par katru braucēju. Jaunajā līgumā brauciena pašizmaksa ir 1,34 eiro. Tā kā biļetes cena nav mainīta, tad starpību jāpiemaksā busiņu pakalpojuma pasūtītājam – Rīgas satiksmei. Turklāt pašvaldība ir atļāvusi 14 mikroautobusu maršrutos braukt arī skolēniem un pensionāriem, par kuru braucieniem maksā pilsēta. Ieņēmumi no šiem pasažieriem iet secen RS kasei, tāpēc uzņēmuma zaudējumi no apakšuzņēmuma darbības ir vēl lielāki.
RS viena brauciena pašizmaksa ir apstiprināta 2015.gadā. Tā jau no 2017.gada nesedz uzņēmuma izmaksas. Pašizmaksa nav celta, jo tas ir politiski jutīgs jautājums. Būtisks pieaugums ļauj apšaubīt uzņēmuma vadības spēju strādāt saimnieciski, tāpēc uzņēmums katru gadu prasa domei samaksāt zaudējumus. Pagājušajā gadā starpība starp formālo un patieso cenu bija jau vairāk nekā 17 miljoni eiro. Līgums ar RMS to palielina par sešiem līdz septiņiem miljoniem eiro. Zaudējumus varētu mazināt, samazinot RMS uzticētos pārvadājumus, ziņo raidījums.
«Šeit ir jautājums par efektivitāti. Tātad pirmām kārtām ir jāskatās, tos maršrutus, kur RMS pārvadājumi ir lētāki un izdevīgāki, nekā pašas Rīgas satiksmes maršruti,» norāda Matīss. «Jāpārdomā ir vēl viena būtiska lieta, kas ir. Ieviestās atlaides RMS maršrutos. Jo pēc būtības mikroautobusu satiksme ir paaugstināta komforta pakalpojums un cilvēki kas viņu izmanto, viņiem tiek nodrošināts ātrums, ērtības un tā tālāk. Bet, ja mēs piemērojam atlaides, tad tie cilvēki, kas ir gatavi maksāt par šo pakalpojumu, vienkārši netiek šajos autobusiņos iekšā.»
Matīss arī uzskata, ka Brandavs nevar vienlaikus strādāt RS, uzņēmumā Rīgas karte un kontrolēt arī RMS.
Šobrīd RS valde jau esot atsaukusi atļauju Brandavam apvienot Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītāja amatu ar valdes locekļa amatu SIA Rīgas karte. Viņam mēneša laikā jāizlemj, palikt vienā vai otrā uzņēmumā.
Brandavs Nekā personīga aicinājumam izteikt savu viedokli par jauno situāciju neatsaucās. RMS atsūtīja atbildi, no kuras var noprast, ka uzņēmums negrasās atteikties no izdevīgajām pozīcijām.
«Uzņēmums pagājušajā nedēļā tikās ar RS, kurā tika skatīts jautājums par RS gatavošanos maršrutu tīkla optimizācijai. Izvērtēšanas process joprojām turpinās, un RMS kā pakalpojuma sniedzējam būs viedoklis, ko iesniegsim RS. Jebkurā gadījumā izmaiņas kustību sarakstos apstiprina Rīgas Domes Licencēšanas komisija,» skan RMS atbilde raidījumam.
Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas vadītājs un Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Faļkovs (S) aizstāv RMS – bez uzņēmuma nevarot iztikt, konkurence par pasažieriem abu uzņēmumu starpā nemaz tik liela neesot, maršruti sakrītot tikai daļēji.
«Šobrīd cilvēki strādā, salīdzinot datus, un tie maršruti, kas ir ne visai veiksmīgi, jā, varbūt tur kaut ko pārskatīs. Bet nu to var zināt pēc divām trim nedēļām, ne ātrāk. Visa tā salīdzināšana neies tik ātri. Cik man ir zināms, tad šobrīd arī RMS gatavojas samazināt savu kustības intensitāti par dažām līnijām, jo tur pieprasījuma nav. Attiecīgi, tas viss kaut kāda veidā, es ceru, normalizēsies, » teic Faļkovs.
Arī atļauja mikroautobusos bez maksas braukt pensionāriem, skolēniem un citiem atlaižu saņēmējiem esot bijis tikai eksperiments. Tagad izvērtēšot rezultātus un lemšot, vai tas bijis veiksmīgs un ir saglabājams, norāda raidījums.