Darbspējas zuduma vai nelaimes gadījumā gandrīz puse iedzīvotāju (47%) paļautos uz valsti, savukārt trešdaļa respondentu – uz valsti.
Savukārt 18% paļautos uz finanšu uzkrājumiem, 15% – uz dzīvības apdrošināšanu, 13% – uz ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un 1% – uz ieguldījumiem vērtspapīros, liecina Swedbank pētījuma dati.
Tai pašā laikā nozīmīga iedzīvotāju daļa sagaidītu finansiālu atbalstu no valsts – šādu atbildi minējuši 34% aptaujāto. Gandrīz piektā daļa iedzīvotāju (24%) norādījuši, ka nezina vai nav domājuši, uz ko paļautos nelaimes gadījumā.
Ņemot vērā mūsu iepriekšējos pētījumus, kas parāda, ka vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu, jautājums par finanšu drošību ir īpaši aktuāls. Paļaušanos uz valsts pabalstiem, kas reālajā dzīvē ir nelieli, var vērtēt arī kā atbildības pārnešanu. Pasaulē izplatīts un pārbaudīts veids, kā parūpēties par savas ģimenes finansiālo aizsardzību, ir dzīvības apdrošināšana. Lai gan tā kļūst arvien populārāka arī Latvijā, pagaidām tikai 15% iedzīvotāju paļautos uz to nelaimes gadījumā. Tai pašā laikā kā pozitīva tendence vērtējams, ka kopumā gandrīz puse iedzīvotāju paļautos paši uz saviem spēkiem, norāda Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons.
Katram pelnītājam ģimenē vajadzētu veidot uzkrājumus sešu mēnešalgu apmērā neparedzētiem gadījumiem un nebaltām dienām, liecina finanšu ekspertu aprēķini. Šis drošības spilvens palīdzētu ģimenei, ja pēkšņi jāsedz kādi lielāki, neparedzēti tēriņi, kāds no ģimenes locekļiem zaudējis darbu vai gadījušies kādi citi apstākļi. Savukārt, lai ģimene justos finansiāli aizsargāta pēkšņiem dzīves pavērsieniem, darba spējas zudumam, nelaimes gadījumiem vai pat nāvei, nepieciešama summa, kas līdzvērtīga ģimenes gada ienākumiem.
Biežāk nekā vidēji uz dzīvības apdrošināšanu paļautos iedzīvotāji vecumā no 30-49 gadiem (20%), Rīgas iedzīvotāji (17%) un cilvēki ar vidēji augstiem (27%) un augstiem (30%) ienākumiem. Uz dzīvības apdrošināšanu biežāk paļautos vīrieši (19%) nekā sievietes (12%). Vairāk sieviešu (27%) nekā vīriešu (21%) nezina, uz ko paļautos nelaimes gadījumā. Dzīvības apdrošināšanu kā drošības spilvenu šāda gadījumā uztvertu 51% aptaujāto, kuriem jau ir dzīvības apdrošināšana.
Optimistiskāki par valsts pabalstu saņemšanu ir vīrieši (36%), iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (38%), biežāk lauku iedzīvotāji (42%), nekā rīdzinieki (28%), kā arī iedzīvotāji ar zemiem (39%) un vidēji zemiem (39%) ienākumiem.