«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv». Dažkārt tie skaļākie un izteiksmīgāk runājošie politiķi aiz sevis nenes gudrību un godīgu valsts attīstības plānu, kas saskanētu ar Latvijas interesēm. Ja pienāk brīdis, kad secinām, ka jaunievēlētā Saeima mums nepatīk un nestrādā labākajās interesēs – ko varam vainot? Reizi četros gados ir Saeimas velēšanas – ja cilvēks nav izmantojis savas tiesības, nav loģiski vēlāk pārmest valdošajai varai. Ir jāņem iniciatīva savās rokās,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.
«Godaprāta trūkums»
Runājot par Latvijas lielākajiem «robiem», Klotiņš atzīst, ka valsts politiskajiem spēkiem ir vēl ļoti daudz jāstrādā pie tiesiskuma stiprināšanas. Proti, tiesu varai ir jābūt visaugstākajā līmenī. «Jo Latvijā joprojām ir tiesneši, kuri nav godprātīgi,» norāda deputāts.
Savukārt uz BNN jautājumu, vai šo tiesnešu negodprātība rodas, jo aiz tās slēpjas kādas politiskās partijas interešu lobēšana, Klotiņš norāda, ka tas drīzāk saistīts ar kopējo korupcijas indeksu sabiedrībā. «Protams, nav izslēdzams, ka konkrētos gadījumos ir saistība ar kādu politisku vai ekonomisku interešu ietekmi. Latvijas valsts struktūrās ir jāvalda augstiem tiesiskuma un godaprāta standartiem. Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus. Mūsu spēks ilgtermiņā ir izcilībā, ko veido visaugstākā atbildība un godaprāts no katra politikā un valsts pārvaldē iesaistītā.»
Tāpat deputāts atzīmē, ka Saeimas lielākā koalīcijas partija šobrīd nevēlas risināt vairākus nozīmīgus politiskus procesus, piemēram, pareizā veidā ķerties klāt pie transporta nozares sakārtošanas Latvijā. «Apšaubāmajam dzelzceļa elektrifikācijas projektam nav nākotnes ekonomiskā pamatojuma. Tā vietā līdzekļi būtu jāiegulda pasažieru pārvadājumu modernizācijā. Izskatās, ka noteikti politiskie procesi šai partijai nav izdevīgi.»
Runājot par gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, deputāts cer, ka koalīciju veidos partijas un politiķi, kuri apzinās, kādas reformas ir nepieciešamas, kuri spēs «aizcirst durvis» dažādiem interešu grupējumiem un pieliks punktu «izdabāšanas politikai».
Kā Nacionālās apvienības deputāts Klotiņš cer, ka šī partija spēs izveidot labu komunikāciju ar vēlētājiem un neatkārtos Rīgas pašvaldības vēlēšanu kļūdas. «Nacionālās apvienības līderiem ir jāvelta pūles, lai izveidotu labu vēlēšanu sarakstu ar uzstādījumiem. Ir nepieciešams labāks ekonomiskais pamatojums, ir jāapzinās, kādas reģionālas reformas ir jāveic attiecībā uz Rīgas aglomerāciju. Jāturpina celt atalgojums kultūras nozares profesionāļiem un Rīgā jāuzbūvē akustiskā koncertzāle. Kā arī ir jābūt redzējumam gan vides pārvaldības sakārtošanā, gan demogrāfijas jautājuma risināšanā. Tāpat Nacionālajai apvienībai ir nopietni jādomā arī par to, kas būs viņas jaunais līderu sastāvs. Turpināšu paust savu pārliecību, ka rīcība politiskajā procesā jāpakārto augstiem morāli ētiskiem standartiem,» BNN uzsver deputāts.
Tāpat Klotiņš cer, ka politiskās partijas nobriedīs, pārkāpjot savas personīgās, vēsturiskās ambīcijas, un spēs vienoties par kopēju redzējums attiecībā uz likumdošanu dažādās valsts sfērās.
Pēc viņa domām, Latvijā pašreiz esošo daudzo partiju vietā varētu ar laiku izveidoties viena konservatīva, viena centriska un viena liberāla partija. «Ņemot vērā lielo sociālo nevienlīdzību valstī, katrā partijā neatkarīgi no pārstāvētā politiskā virziena ir jābūt spēcīgai sociāldemokrātiskai dimensijai, ko varētu saukt arī par sociālās atbildības komponenti. Taču, iespējams, ka politologu ņemtais piemērs no «veco demokrātiju» valstīm ar nedaudzām lielpartijām Latvijā neīstenosies, un mūsu politiķiem būs arvien vairāk jāmācās domāt, kā reizēm saku, pārpartejiski, lai neiestrēgtu ambīciju cīņās, bet vienotos vienā kopīgā «ambīcijā» arvien labāk un godprātīgāk kalpot tautas labumam.»
«Ušakovam patīk lielīties»
Ir jāatzīmē, ka Nacionālā Apvienība Rīgas domē ir opozīcijas frakcija, kas balsoja pret sagatavoto 2018.gada budžetu. Partijas biedri snieguši daudz priekšlikumu, tai skaitā Klotiņa 12 priekšlikumus gan par tādām mazām lietām kā laivu piestātni Ķengaraga promenādē, gan par lielām lietām, piemēram, Rīgas stāvparku izveidi, lai beidzot sāktu īstenot stāvparku sistēmas plānu.
Klotiņš atzīmē, ka budžeta pieņemšanas laikā spraigas diskusijas izvērtās par to, ka Rīgas satiksme nesniedz pamatojumu pašvaldības dotācijas izlietojumam. «Izvērtās diskusijas par dotāciju sabiedriskajam transportam, kas šajā gadā ir sasniegusi jau 100,2 miljons eiro. Tā ir summa, kas pārsniedz Rīgas domes izdevumus sociālajai nozarei, kas veido apmēram 91 miljonu eiro gadā.»
Deputāts atzīmē, ka vienlaikus valdošajiem spēkiem, proti, Nilam Ušakovam kā Rīgas mēram, patīk lielīties, ka Rīgas dome ir sociāli atbildīga. «Taču, kad piešķīra brīvpusdienas no 5. līdz 9.klasei, bija jācīnās, lai pusdienas piešķirtu ne tikai pašvaldības skolām, bet arī tām, kur skolojas nākotnes izcilie mūziķi, Rīgas koru diriģenti, mākslinieki, dizaineri. Proti, Nacionālajai mākslas vidusskolai, kas ir Kultūras ministrijas (KM) pakļautībā (J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola, Rīgas Doma kora skola u.c.). Rīgas jauniešu diskriminācija turpinās joprojām, jo šogad plānotās brīvpusdienas 10. līdz 12.klasei atkal nav paredzēts piešķirt KM skolu jauniešiem.»
Klotiņš atzīmē, ka Rīgas domes koalīcijas deputāti bieži saprot, ka opozīcijas priekšlikumi ir vērā ņemami un ka pie tiem ir strādāts. «Bet viņiem ir savas partijas disciplīnas – kā viņiem vadītājs pasaka, tā arī viņi balsos. Šķiet, ka politika top Nila Ušakova, Andra Amerika un ar viņiem saistīto interešu grupu starpā.»
Turpinot par Rīgas satiksmi, deputāts atzīmē, ka nav līdz galam saprotams, cik pamatotas ir šī uzņēmuma prasītās izmaksas. Tas mudinot domāt, ka tās nav likumīgas. Jāatzīmē, ka Ministru Kabineta noteikumi prasa pārvadātājam iesniegt tarifa un dotācijas aprēķinu, tomēr tas netiek darīts.
Deputāts norāda, ka domes sēdē bija uzdevis jautājumu Finanšu departamenta direktorei par Rīgas satiksmes tarifa aprēķiniem. «No viņas atbildes varēja noprast, ka Rīgas satiksme šo aprēķinu nav iesniegusi pat finanšu departamentam. Uzņēmums uzskata, ka šī informācija ir komercnoslēpums, un deputātiem nekādā gadījumā informāciju nevēlas sniegt. Līdz ar to rodas aizdomas, ka šai nozarei tiek veltīti nepamatoti lieli Rīgas budžeta tēriņi. Beigās izrādījās, ka ar 100,2 miljoniem vēl nepietiek, un Rīgas satiksme ieķīlāja pamatlīdzekļus, sākot no darbarīkiem un beidzot ar zemās grīdas tramvajiem,» uzsver deputāts.
Klotiņš atzīmē, ka nav skaidrs, kādu redzējumu valdošie spēki saskata pilsētas attīstībā. «Rīgai joprojām nav stāvparku, pasažieru vilciens nav integrēts kopējā sabiedriskā transporta sistēmā ar vienotu biļeti. Kā tas var būt, ka par miljoniem eiro bruģē ietves tur, kur bruģis vēl var kalpot, piemēram, Krišjāņa Valdemāra ielā, bet uz Latvijas simtgadi kanālmalas parku un Esplanādes celiņi ir izdrupuši ar bedrēm?»
Tāpat deputāts atgādina par Rail Baltica projektu. «Aizvadītā gada novembrī rosināju, lai Rīgas dome izveido darba grupu, kura sekotu līdzi tam, cik sekmīgi Rīga plāno un īsteno tās papildu iespējas, ko lielais projekts dos Rīgas centra publiskās ārtelpas un transporta lietu attīstībai. Valdošie sēdes kārtībā priekšlikumu neiekļāva. Aicināju opozīcijas kolēģus sasaukt ārkārtas sēdi, taču arī tajā priekšlikums atbalstu neguva. Ušakova kungs pat nebija sagatavojis labu argumentāciju un izlīdzējās ar triviāliem salīdzinājumiem.»
«Esošā koalīcija Rīgā ievērojami vecinājusi krievu valodas lietošanu»
Nacionālās apvienības politiķis uzsver, ka viņa pārstāvētā partija vienmēr centusies vērst Vienotības un Zaļo un Zemnieku savienības uzmanību tam, ka Latvijā jādara gals sašķeltajai izglītības sistēmai – «ir jāveido vienota izglītības sistēma Latvijā».
«Mums ir jāveido kopējā valsts politika tā, lai mēs stiprinātu vienotu Latvijas nāciju, kura ir vienota uz latviešu valodas pamata. Latvija ir vienīgā valsts ar šādu valodu un kultūru, tāpēc tām vajadzētu būt prioritārām. Nesen lasīju, cik jaunajā izglītības saturā daudz runā par kultūras daudzveidību. Tur tā izcelta kā tāds ideāls. Bet ir jārunā, vai tā var pastāvēt Latvijā tad, ja latviešu kultūra zaudē savas tiesības uz lietojumu publiskajā telpā, jo kultūras nesējs jau galvenokārt ir valoda.»
Uz BNN jautājumu, vai Nacionālā apvienība kā partija pirms vēlēšanām neizmanto nacionālo piederību naida kurināšanai, šādi mērķējot iegūt lielāku balsu skaitu, un vai partija nekļūst «nacionālistiski radikāli noskaņota», Klotiņš pārliecināts, ka partija nekurina nekādu naidu. «Nacionālā apvienība iestājas par Latvijas Satversme ierakstīto. Ja mēs izlasām Satversmes preambulu, mēs iestājamies par to, lai Latvija būtu nacionāla valsts, kurā visiem pilsoņiem būtu vienādas tiesības. Visiem pilsoņiem ir vienādas tiesības zināt un sazināties latviešu valodā un lietot svešvalodu, kad tas ir nepieciešams – darījumos ar ārvalstniekiem. Es šeit nerunāju par privāto sfēru, tur var sazināties, kā vēlas, bet publiskajās valsts iestādēs, uzņēmējdarbībā būtu tikai normāli, ja runātu latviešu valodā.»
Intervijas laikā BNN Rīgas domē ievēroja izstādi, kurā gleznu nosaukumi bija divās valodās – latviešu un krievu. Klotiņš komentēja: «Ja Nacionālā apvienība būtu domes vadībā, droši vien izstāde būtu tikai latviešu valodā. Saprotiet, tā ir esošās koalīcijas nostāja, viņu laikā Rīgā ir ievērojami vecinātā krievu valodas lietošana. Vai tas ir normāli, ka Rīgā cilvēkam ir grūti atrast darbu apkalpojošajā sfērā, ja viņš nezina krievu valodu? Vai Francijā Marseļā, kur dzīvo daudz arābu, arābu valodas zināšanas ir nosacījums, lai dabūtu darbu? Aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no dzimtās valodas runāt latviski ar tādu pašapziņu, kā valsts svētku laikā piespraužam sarkanbaltsarkano karoglenti pie apģērba. Mūsdienu globālajā pasaulē latviešu valodas zināšanas ir veids, kā cilvēkam būt unikālam un īpašam,» savu pārliecību pauž Klotiņš.
