Vairākās Rīgas kapitālsabiedrībās vajadzētu veikt tādu pašu auditu kā Rīgas satiksmē. «Esmu pārliecināts, ka no Rīgas mežiem, Rīgas Centrāltirgus. Rīgas namu pārvaldnieka nāktu vēl lielāki «brīnumi ārā»,» intervijā BNN pauž Rīgas domes opozīcijas deputāts Vilnis Ķirsis.
«Domes politiskās vadības mērķis to visu padarīt neredzamāku»
Ķirsis uzskata, ka viena lielākajām riska zonām, kur Rīgas domē saskaras ar koruptīvām darbībām, ir kapitālsabiedrības. Tāpēc, viņaprāt, patvaldības modelis ir jāmaina. «Domes politiskās vadības primārais mērķis ir to visu padarīt neredzamu, lai īstenotu kaut kādas slēptās vēlmes. Tas pats ir Ventspilī – redzams, ka [Aivars] Lembergs to lieliski īsteno. Tas pats ir noticis Rīgā.»
«Līdz šim iecelšana amatos, piemēram, Rīgas satiksmē, ir notikusi tā – [Nils] Ušakovs sēdējis, un [Ineses] Strautiņas kundze viņam vadījusi kaut kādu atlases komisiju. Tad [it kā konkursa rezultātā Rīgas satiksmes valdē] ielikts [Emīls] Jakrins. Arī Rīgas siltumā ielikti «savējie». Tas viss noticis pēc kaut kāda varas vertikāles principa, pazīšanās, nevis izvērtējot profesionālās iemaņas.»
Lai cīnītos ar koruptīvām darbībām kapitālsabiedrībās, sākot ar iecelšanu amatos un vieglāku naudas plūsmu, Ķirsis uzskata, ka viens no risinājumiem būtu ieviest OECD vadlīnijas kapitālsabiedrībās. Proti, viņaprāt, ir svarīgi izveidot neatkarīgu komisiju un valdes locekļu atlasi veikt pēc profesionalitātes principiem.
«Tad kapitālsabiedrībās būtu tiešām profesionāli, neatkarīgi izraudzīti cilvēki, kam nebūtu jādod kaut kāda nodeva «saimniekam», caram, kurš viņus ir tur iecēlis.»
Tāpat, Rīgas domes deputāta ieskatā, ir ļoti svarīgi ieviest maksimālu caurspīdīgumu, lai būtu vieglāk izsekot visām darbībām – kur tiek ieguldīti līdzekļi un kam tiek maksāts no kapitālsabiedrībām. «Mēs redzam, ka [politiķi] ir slēpušies aiz mistiskiem komercnoslēpumiem daudzus gadus, nedodot informāciju par uzņēmumiem. Visa [krāpniecība] būtu krietni grūtāk [īstenojama], ja nekas netiktu slēpts.»
Ķirša ieskatā, pats par sevi uzņēmums kā forma nav kā ļaunums, jo Rīgas mežiem vai tam pašam Centrāltirgum vai vēl kādam uzņēmumam ir jābūt kādai formai. «Tie īsti nav pašvaldības departaments, bet palaist «brīvā vaļā» arī nevar. Ja šo labās pārvaldības principu tomēr ieviestu – gan OECD, gan caurspīdīgumu, piemēram, iepirkumi ar visu specifiku būtu publicēti mājaslapā, tiktu radīta lielāka konkurence –, tas palīdzētu attaisnot kapitālsabiedrību efektivitāti, nevis radītu iespēju, kā vieglāk «paņemt».»
«Ar nazi var nogriezt maizi, bet var arī kādam iedurt. Ar uzņēmumu ir tāpat – ja mērķis ir labs, tad tas strādās labi, ja mērķis ir kaut ko nozagt, tad tas kalpos tādam nolūkam,»
BNN par kapitālsabiedrībām izsakās Ķirsis.
«Aiz Ušakova tāda «numur divi cilvēka» nemaz nav»
Ķirsis uzskata, ka ir nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas, lai mainītu esošo sistēmu Rīgas domē.
«Rīgā desmit gadus ir valdījis režīms, kur valdīšanas filozofija ir bijusi darīt lietas, kas izskatās ārēji labi, bet fundamentālās, kuras tik labi uz āru neredz un prasa daudz darba, resursu, nedarīt.»
Par piemēru tiek minēti gan Rīgas tilti, kas brūk, gan ielas kā Barona iela, kur, Ķirša ieskatā, darbi tikuši darīti «darīšanas pēc un pavirši».
«Tanī brīdī, kad paviršība sāka līst uz āru, divi pilsētas vadoņi saprata, ka šo izstrebt viņi nevar, un aizlaidās prom no visām problēmām.»
Tas, kāpēc Rīgas domē notiek haoss un koalīcijas deputāti nespēj vienoties, Ķirša ieskatā, ir, jo Saskaņas galā vienmēr ir valdījusi varas vertikāle – viņiem ir Ušakovs un aiz Ušakova tāda «numur divi cilvēka» nemaz nav.»
«Nākamais aiz viņiem ir [Oļegs] Burovs vai [Vadims] Baraņņiks, vai kāds cits. Respektīvi, izteikta vienvaldība. Tāpēc arī šobrīd viņi paši ir haosā, jo viņiem nav cilvēku, kas vispār būtu spējīgi uzņemties līderību un cīnīties. Līdz ar to kaut kādā brīdī sākas šķelšanās, jo daļa uzskata – kāpēc es nevarētu būt tas «mantinieks».»
«Šī sasaukuma ietvaros lietas nevar izdarīt»
«Mēra ievēlēšana nav vienīgais lēmums. Jo mērs nav karalis, kuram iedod zizli, un tad viņš skalda un valda. Tas ir tikai viens no lēmumiem. Domes priekšsēdētājam ir tiesības organizēt domes sēdes u.tml., bet nav tā, ka viņam uzreiz būtu absolūta vara.» Ķirsis pauž, ka turpmāk, lai «izkļūtu no visas šīs jezgas, saimnieciskās korupcijas, krīzes utt., būtu jāveic vesela virkne pasākumu, kuru raksturotu kā vecās sistēmas nojaukšanu, demontāžu».
Viņaprāt, šī sasaukuma ietvaros sabiedrībai svarīgākās lietas nevar izdarīt. «Tie paši 32 deputāti, kas Rīgu mērķtiecīgi ir veduši uz turieni, [kur tā šobrīd ir], joprojām te sēž un nebūs gatavi nojaukt to sistēmu, ko paši radījuši. Tur tā sāls,» skaidro Ķirsis.
Ķirsis uzskata, ka pavisam noteikti, ja būtu ārkārtas vēlēšanas, tad Saskaņa un Gods kalpot Rīgai (GKR) paliktu krietnā mazākumā. Viņaprāt, to pierāda Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, ja ņem vērā tikai Rīgā iegūtos rezultātus.
«Viņiem sarakstā bija Ušakovs, [Andris] Ameriks – Saskaņas vēlētāju ikonas. Viņiem vēlēšanās bija masīva reklāmas kampaņa un iepriekšējās vēlēšanas tikai knapi uzvarēja. Turklāt toreiz nevienam vēl nebija zināmi visi milzīgie korupcijas skandāli, nebija tik acīmredzama visa infrastruktūras sabrukšana. Tagad tas viss ir atklājies un es neredzu iespēju, kā Saskaņa un GKR Rīgā varētu noturēt varu.»
«Šķiet, ka drīz Rīgas dome vispār nevarēs savākt kvorumu, jo visi būs vai nu «Septītajās debesīs», aizturēti vai nedrīkstēs tuvoties cits citam,» pieļauj Ķirsis.
«Papildu iemesls tam, kāpēc, manuprāt, ir nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas ir – man šķiet, šāda [koruptīva] sastāva te nav bijis nekad,» turpina opozīcija deputāts.
Vienlaikus uz BNN jautājumu, kā Ķirsis vērtē to, ka arī opozīcijas deputāte Baiba Broka tiek vainota korupcijas skandālā, viņš pauž, ka Brokai vajadzēja atkāpties. «Ja Brokas kundze noliktu mandātu Rīgas domē, viņa tikai paceltu ētikas latiņu un parādītu tiem pašiem GKR un Saskaņas biedriem, ka var rīkoties arī tā.»
«Rīgai kādu laiku nebūs naudas»
Viņa ieskatā, pēc ārkārtas vēlēšanām piecu gadu laikā varētu «daudz maz savest kārtībā iekavētās lietas un ķerties pie lielās vīzijas». «Rīgai kādu laiku nebūs naudas, lai veicinātu attīstību, taču būs visa nauda, lai savestu kārtībā Deglava tiltu, Zemitāna tiltu, ielas un komunikācijas, kas maksā milzīgu naudu un kurās faktiski desmit gadus nav ieguldīti līdzekļi,» komentē Ķirsis.
Ķirsis uzskata, ka nākamajam Rīgas mēram būtu jābūt kā krīzes menedžerim. «Ir ievārītas pamatīgas ziepes un tās visas ir jāizstrebj. Nākamajam mēram pat nav jābūt ar spēcīgu attīstības vīziju, bet gan tādam, kas spēj sakārtot gan finanses, gan pārvaldības lietas, kā arī saimnieciskās lietas.»
