Saeimas izskatīšanai iesniegto iniciatīvu par Uzvaras laukuma pārveidi atbilstoši 1939.gada konkursa rezultātiem Rīgas dome uzskata par nerealizējamu.
1939.gada konkursā apskatītā teritorija aptver zemes gabalus starp Dzelzceļa tiltu, Daugavas krastmalu, AB dambi (ietverot Āgenskalna līci), Vanšu tiltu, Balasta dambi, Aleksandra Grīna bulvāri, Aleksandra Grīna bulvāra turpinājumu cauri pašreizējai apbūvei līdz Friča Brīvzemnieka ielai un teritoriju gar dzelzceļu līdz Dzelzceļa tiltam.
Pēckara periodā šajā teritorijā ir uzbūvēti: Akmens tilts; Nacionālās bibliotēkas ēka kvartālā starp Mūkusalas, Akmeņu, Valguma ielu un Uzvaras bulvāri; Nacionālas bibliotēkas infrastruktūras objekts Mūkusalas ielā 5; izveidots Dzelzceļa muzejs Uzvaras bulvārī 2A; Boulinga centrs Uzvaras bulvārī 10; piemineklis Atbrīvotājiem pašreizējā Uzvaras parka teritorijā; veikta atsevišķu privātmāju rekonstrukcija Hermaņa ielā; daudzstāvu dzīvojamās mājas un viesnīca Aleksandra Grīna bulvāri; Preses nama ēka Balasta dambī 2; Swedbank administratīvā ēka pie Vanšu tilta; Vanšu tilts; dzīvojamā ēka un viesnīca Kuģu ielā, kā arī iekškvartāla apbūve starp Kuģu un Valguma ielu, starp Valguma ielu un Raņķa dambi.
Minētās būves ir būtiski izmainījušas konkursā apskatāmās teritorijas apbūves iespējas. Tā realizācijai vajadzētu nojaukt tikko uzbūvēto daudzu miljonu eiro vērto Latvijas Nacionālās bibliotēku. Tāpat nāktos nojaukt Swedbank galveno mītni Saules akmeni, divas viesnīcas – Maritim un Radisson SAS Daugava. Vajadzētu nojaukt arī Dzelzceļa muzeju, Zelta boulingu un bijušā Preses nama ēku, kā arī vairāk nekā desmit dzīvojamo ēku, informē Rīgas dome.
Pieminekļa Padomju Latvijas Atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, un teritorijas plānojumos pēc šī laika perioda tika respektēts tāds Uzvaras parka iekārtojums, kāds tas tika izveidots un pabeigts 1985.gadā.
Iniciatīvu, kas šobrīd nonākusi Saeimā izskatīšanai, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzskata par nerealizējamu un provokatīvu. Tā izrāda necieņu pret simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kam piemineklis Atbrīvotājiem ir dārgs, norāda Ušakovs.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vērtēs iedzīvotāju iniciatīvu, kura paredz atjaunot Latvijas pirmā neatkarības perioda projektu Uzvaras laukumam, kas atrodas Uzvaras parka teritorijā, pastāstīja komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs.
Saeimas Prezidijs maija beigās atbilstoši likuma nosacījumiem nolēma iniciatīvu par Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu nodot izskatīšanai Mandātu komisijā. Par iniciatīvu tika savākti vairāk nekā nepieciešamie 10 000 parakstu.
Iniciatīvas autori cita starpā vēlas atjaunot Latvijas valstiskumam būtisko simbolisko jēgu un vietu – Uzvaras laukums galvaspilsētā tika nodēvēts un neatkarīgās Latvijas laikā iekārtots par godu Latvijas armijas nozīmīgajai uzvarai pār Bermonta karaspēku. «Pašreizējais Uzvaras laukums bieži rada nevajadzīgu konfrontāciju un kultivē pretvalstiskas aktivitātes,» norāda priekšlikuma iniciatori.
Viņi aicina Saeimu veikt atbilstošas darbības Uzvaras laukuma patiesās būtības un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanai, kā arī savākt sabiedrības ziedojumus vai saņemt valsts dotāciju, vai Krievijas kompensāciju PSRS armijas memoriāla demontāžai.
Iniciatīvas autori ir Roberts Krastiņš, Emīls Gailis, Māris Ruks.
Ref: 102.000.102.12903
Rīgas domi kontrolē “Vienotas Krievijas” atzarojums — “Saskaņa”. Krievu šovinists Ušakovs rīkojas Krievijas interesēs, nevis Latvijas. Galvenais tautas uzdevums — tikt no šī nelieša vaļā.