Kā gaišs saulesstars ir Kristīne Laizāne. Laipna un, šķiet, tik gaiša personība. Viņu varētu dēvēt par skaistuma feju, jo Kristīnes ikdiena paiet, radot skaistumu. Turklāt viņa par savu profesiju runā ar tik lielu sajūsmu un gandarījumu, ka vien atliek priecāties, ka ir izdevies stāties pretī sabiedrības uzskatiem un pierādīt sevi ne vien Latvijas, bet arī pasaules mērogā.
Kristīne Laizāne ir friziere un stiliste, kura atvērusi arī savu studiju @hairstylesbychristine, kā arī atklāj, ka pavisam drīz paplašināsies. Īpaši būtu nepieciešams izcelt viņas dalību skaistumkonkursā Miss Universe 2019 jeb Mis Visums. Viņa bija pirmā, kurai bija tas gods pārstāvēt Baltiju šajā konkursā.
Noteikti, ka ikviens no mums ir redzējis filmu Mis slepenā aģente ar Sandru Buloku galvenajā lomā vai amerikāņu pārraidi Kā kļūt par topmodeli?. Bet dzīve nav filma, vai ne? Interesanti taču noskaidrot, kā ir strādāt ar pasaules topmodelēm, kā Kristīne atklāja savu talantu, kas ir viņas veiksmes atslēga. Un galu galā – kā iespējams gūt tik lielus panākumus, kā tikt pamanītai, ja šīs jomas pārstāvju pie mums ir tik daudz?
«Es neticēju, ka ar friziera darbu var nopelnīt»
Jāsāk ar to, ka Kristīne ir absolvējusi Rīgas Stradiņa universitāti kā žurnāliste, strādājusi arī par stjuarti. Kā Kristīnes dzīvē ienāca matu veidošana? Kristīne atklāj, ka jau bērnībā gan lellēm, gan māsai, gan omītei veidoja savas pirmās frizūras.
«Jāteic, ka es īsti neticēju, ka frizieris var būt kā darbs, ka ar to varētu nopelnīt tik daudz naudas, cik es vēlētos. Jā, varbūt skarbi, taču tā es domāju. Arī no manu vecāku puses bija uzstādījums par to, ka ir jāpabeidz augstskola. Esmu priecīga, ka nu jau veiksmīgi esmu absolvējusi. Manuprāt, jebkura izglītība ir ļoti vērtīga. Arī šī brīža darbā man lieti noder iegūtās prasmes, kas iegūtas, studējot žurnālistiku, piemēram, psiholoģija.»
Kad sapnis kļuvis par realitāti. Pašai sava studija
Skaistuma radītāja Kristīne laiku pa laikam sevi pieķērusi pie domas, ka matu veidošana, frizēšana kaut kā netīši nākusi līdzi vienmēr. Vēl studējot, viņa veidojusi frizūras savām kursabiedrenēm. «Absolvējot augstskolu, man tik bieži nācās dzirdēt: «Kristīn, tev padodas!» Es pati beidzot nonācu pie secinājuma, ka es gribu pamēģināt uzsākt savu mazo biznesu, kas nu sanāks, tas sanāks.»
Viņa saka, ka tas laikam bija «viņas», tāpēc likumsakarīgi viss esot nostājies tik veiksmīgi, ka hobijs nu ir arī darbs, ar ko Kristīne pelna naudu, un viņas darbi ir atpazīstami arī starptautiskā līmenī. Ikdienā jau nesanāk apsēsties tik bieži un novērtēt savu veikumu, tāpēc Kristīne saka: «Es tagad sēžu un domāju, un sarunā saprotu, ka ir ieguldīts grūts, smags darbs, bet viss ir nonācis nu jau līdz studijas izveidei.»
Kā tikt pamanītam tik daudz meistaru vidū?
Vienmēr ir šis jautājums. Kā kļūt pamanāmam, ar ko es esmu labāks par citiem? Ja runājam tieši par skaistumkopšanas meistariem, tad piekritīsiet – pie mums viņu ir daudz. Kā Kristīne izpelnījusies pāris gadu laikā tik lielu atzinību, plašu klientu loku un, galu galā, – savu studiju? «Es domāju, ka veiksmes atslēga slēpjas katrā cilvēkā. Manuprāt, lai arī kādā jomā cilvēks nestrādātu, svarīgi ir būt autentiskam jeb, ja runājam par stilistiem un frizieriem, izstrādāt savu stilu. Šķiet, ka man tas ir izdevies, redzot vien gala rezultātu, ir skaidrs, ka tas ir mans roku darbs. Tas ir fantastiski.»
«Esmu mācījusies pie pasaulē atpazīstamiem māksliniekiem un frizieriem, esmu no katra paņēmusi kaut ko, kaut mazu knifu, un šo kopumu esmu pielāgojusi sev, lai izveidotu savu stilu,» tā Kristīne.
Vai frizieriem ir cits skatījums uz cilvēkiem? Kā Kristīne uzlūko cilvēkus, kad viss top skaidrs? «Ja pie manis atnāk cilvēks, izstāstot, kāds pasākums ir gaidāms vai kāda kleita paredzēta, man acumirklī ir vīzija. Es pat nezinu kā. Iespējams, tā ir uztrenēta pieredze un profesionālisms. Man ļoti patīk, ka pie manis atnāk cilvēks un saka: «Uztaisi man kaut ko skaistu, izpaudies», tas ir tik fantastiski! Man vienmēr prieks, ka nekad cilvēks, izkāpjot no krēsla, nav bijis neapmierināts, iespējams, tāpēc klientu plūsma ir tieši tāda, kāda tā ir.»
Var tikai apbrīnot, ar kādu sajūsmu Kristīne izsakās par savu darbu: «Katrs cilvēks ir īpašs, katram šī ir tāda vai šāda īpašā diena. Ja es varu būt daļa no tās, tas atgādina par to, kāpēc es vispār to daru.»
Kristīne ir daļa no savu klienšu nozīmīgiem brīžiem; ko viņai nozīmē sapucēt, izveidot ko tādu, kas citam sagādā apbrīnas vērtu prieku? «To nemaz tā nevar aprakstīt. Ir bijis arī tā, ka esmu klienti aizgriezusi prom no spoguļa, lai redzētu reakciju, kad viņa paskatīties uz sevi spogulī. Man pašai ir šādos brīžos ir saviļņojoša sajūta, jāsaka, gandrīz katru reizi, kaut es to daru ik dienas. Esmu gan ar klientēm kopā raudājusi, gan ģībusi, gan kritusi. Šīs sajūtas nevar aprakstīt.»
«To nevar salīdzināt ar nekādu naudu. Katra klienta smaids un apmierinātība ir mana lielākā alga.»
«Katru dienu man joprojām vēstuļu mapītē nāk daudz ziņu ar pateicības vārdiem un komplimentu birumu, es tiešām reizēm kā maza meitene sēžu dīvānā ar salvetīšu paciņu un man birst asaras no prieka, ka es varu kādu padarīt vēl laimīgāku. Lai gan tā ir tikai viena diena, tomēr katrai klientei tai ir īpaša. Jānospļaujas trīs reizes pār plecu, bet manā karjeras laikā nav bijusi neviena kliente, kura nav bijusi apmierināta ar rezultātu.»
Kad ar roku veiklību šajā darbā vien nepietiek
«Atmiņā man palicis, ka kādai līgaviņai kāzu dienā nomira tēvs, tas ir briesmīgi, un līgavas īpašajā dienā esmu daļa no viņas īpašā notikuma, man ir jāatrod pareizie vārdi, jāmēģina uzmundrināt, ne visi kāzu rīti ir perfekti. Taču es vienmēr cenšos izdarīt visu, lai cilvēks, izejot no manām rokām, ir uz pozitīvas nots.»
Tāpat Kristīne stāsta, ka ar roku veiklību šajā darbā vien nepietiek: «Šajā darbā ir jābūt gan psihologam, gan kāzu salona darbiniekam, gan vizāžistam, gan māksliniekam, gan frizierim. Citreiz nākas arī likt lietā šuvējas prasmes. Kāzu rītos ir jādara viss. Grūtākais no visa ir psiholoģiskais aspekts. Tā var būt negatīva iepriekšējā pieredze, piemēram, tad man uzdevums ir no jauna likt uzticēties meistaram. Reizēm dienas beigās ir smagums, jo tiek uzklausīti arī sirdi plosoši stāsti.»
Ja runājam par frizūrām, prātā uzreiz ienāk garu matu īpašnieces, bet izrādās, ka matu garumam nav nekādas nozīmes. Tāpēc Kristīne saka, ka pie viņas nāk gan ļoti garu matu īpašnieces, gan ļoti īstu matu īpašnieces. Kristīnes stāsts no pieredzes: «Garākie mati, kurus esmu veidojusi, ir 1 metrs un 60 centimetri. Mati vilkās tiešām pa zemi. Savukārt īsākie mati, kurus esmu veidojusi, ir Amerikā Miss Universe Žozefīnei, kura uzvarēja šajā konkursā.» Paskatoties šķiet, ko gan tur var izveidot, bet «es 20 minūtes darbojos, līdz sataisīju tos mazos drediņus. Manuprāt, nav tādu matu, kurus nevar izveidot».
Pilnu raksta versiju un attēlus ar Kristīnes darbiem meklējiet portālā Chillpill.lv.
