Krievijai turpinot karu Ukrainā, ukraiņi no nesen okupētajām teritorijām bēg uz Lietuvu. Viņi apgalvo, ka nevēlas pakļauties Krievijas valdībai un būt spiesti cīnīties pret savu tautu, informē Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Vadims un Jeļena Vološini (Vadim Voloshyn, Yelena Voloshyn), kuri pameta nesen Krievijas okupēto Ukrainas Luhanskas apgabalu, trīs dienu laikā sasniedza Ukrainas reģistrācijas centru Alītas pilsētā, Lietuvā.
Viņi stāsta, ka ar automašīnu brauca caur Krieviju un Latviju. Tas esot bijis vienīgais veids, kā izvairīties no okupētās teritorijas, jo krievi nevienu neielaiž Ukrainā.
«Krievi mūs pārbaudīja sešas stundas. Viņi pārbaudīja dokumentus, skatījās telefonā, pārbaudīja ziņas, fotografēja mūs, ņēma pirkstu nospiedumus,» stāsta Vadims.
Pēc ukraiņu teiktā, okupētajā teritorijā ir komandantstunda un kontrolpunkti. Vadims stāsta, ka kara sākumā viņš reģistrējies Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēkos, taču nav iesaukts karot.
«Tagad Krievijas okupētajā teritorijā sākusies mobilizācija. Vīrieši tiek vākti ielās, pie veikaliem un sūtīti karot. Daži ir aizbraukuši, daži joprojām slēpjas, lai nebūtu spiesti cīnīties paši pret savu tautu,» stāsta Vadims sabiedriskajam medijam LRT.
«Mūsu pilsētā jau ir Luhanskas «tautas republikas», nevis Ukrainas pasts. Arī valdība ir krievu,» piebilst Jeļena.
Līdzīga situācija ir arī citās nesen Krievijas okupētajās teritorijās. Tatjana Sobčjanko (Tatyana Sobchianko) ieradās Lietuvā no Hersonas apgabala kopā ar meitu un radiniekiem.
Pirms tam Sobčjanko strādāja par skolotāju Skadovskā, pilsētā Hersonas apgabalā, kurā dzīvo aptuveni 17 000 cilvēku. Tagad no pilsētas ir aizbraukuši aptuveni 70 procenti iedzīvotāju, stāsta Sobčjanko Lietuvas sabiedriskajam medijam.
«Es nekad nestrādāšu pie okupantiem. Tas man vienkārši nav saprotams. Krievija visur ieceļ jaunas varas iestādes. Viņi ir iecēluši jaunus skolu direktorus, pilsētu mērus, administrāciju, milicijas priekšnieku. Viņi ņem brīvprātīgos. Viņi ir iesaukuši milicijā pensionārus,» saka Sobčjanko.
Ukraiņi šobrīd cer Lietuvā atrast darbu. Pagaidu patvērumu uz 72 stundām viņi var atrast Ukrainas reģistrācijas centrā Alītā, kur ir pieejamas 150 vietas.
Pēc LRT informācijas katru dienu centrā ierodas aptuveni pāris desmiti bēgļu. Tomēr atrast pastāvīgu dzīvesvietu ir ārkārtīgi grūti.
«Lietuvas pilsoņu piedāvāto mājokļu skaits jau tā ir ierobežots. Protams ir pieejamas arī pašvaldību piedāvātās naktsmītnes, un tiek izskatītas dažādas iespējas,» stāsta Alītas pilsētas bēgļu centra koordinators Mants Strucks (Mantas Struckas).
Piecu mēnešu laikā Lietuvā ir reģistrēti vairāk nekā 60 000 no kara aizbēgošo ukraiņu, no kuriem trešā daļa ir nepilngadīgi.
Pilnu rakstu angļu valodā lasiet: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1764409/i-will-not-work-for-the-occupier-ukrainians-from-luhansk-and-kharkiv-flee-to-lithuania