Nobela prēmiju fizikā ieguvuši Andrē Geims (Andre Geim) un Konstantīns Novoselovs (Konstantin Novoselov) par revolucionāriem eksperimentiem attiecībā uz divdimensiju grafēnu, norāda Nobela asambleja.
Abi zinātnieki pierādījuši, ka ogleklim pavisam plānā kārtiņā piemīt ārkārtas īpašības, kuras ir jaunums aizraujošajā kvantu pasaulē.
Grafēns ir viena no oglekļa formām, kas kā materiāls ir pilnīgi jauns, turklāt ne tikai plānākais, bet arī stiprākais. Tas vada elektroenerģiju tikpat labi kā varš, un tam piemīt siltumvadītspēja.
Šis materiāls ir gandrīz caurspīdīgs, tomēr tik blīvs, ka pat hēlijs, mazākais gāzes atoms, tam nevar izkļūt cauri.
Geims un Novoselovs spējuši grafēnu iegūt no gabaliņa grafīta. Tāda, kas atrodas ikvienā parastā zīmulī. Izmantojot parastu līmlenti, zinātniekiem izdevies atšķelt oglekļa daļiņu, kas ir tikai viena atoma biezumā.
Tas notika laikā, kad daudzi uzskatīja, ka šādi plāni kristāliski materiāli nevar būt izturīgi, atzīmē Nobela asambleja.
Pirmā praktiskā ierīce, kurā izmantots grafēns, ir šķidro kristālu displejs.