KVV Group pieņēmis lēmumu iekonservēt uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs. «Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai – pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei,» norāda uzņēmumā.
Pēdējo mēnešu laikā uzņēmuma akcionāri, neraugoties uz grūtībām, centās atjaunot ražošanu, rast konstruktīvu dialogu ar valdību. Akcionāri izstrādāja KVV Liepājas metalurgs parādu restrukturizācijas plānu, un gaidīja, ka valdība sniegs saprotamas atbildes par to, kad tiks pieņemts lēmums piemērot uzņēmuma elektrības rēķiniem samazinātu obligāto iepirkumu komponenti (OIK), informē uzņēmums.
«Mēs vadījāmies no tā, ka akcionāru un valsts interesēm ir kopsaucējs – saglabāt vienu no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī, attīstīt metalurģijas un melno metālu pārstrādes nozari, saglabāt darba vietas simtiem cilvēku,» norāda KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.
«Diemžēl mēs sagaidījām vien uzsvērtu valsts amatpersonu distancēšanos no uzņēmuma problēmām. Tas jautājumu skaits, ko saturēja restrukturizācijas plānam sekojošā Valsts kases vēstule, kā arī klaji negatīvie plānam veltītie izteikumi vēl pirms beigusies tā izskatīšana, neļāva akcionāriem saprast to, kad un kā varētu tikt rasts atbilstošs formāts dialogam,» skaidro uzņēmuma pārstāvis.
Pēc viņa sacītā, KVV Group investīciju departaments vēl 2015.gada novembrī organizēja neatkarīgu uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs auditu, kas parādīja, ka 2015.gadā uzņēmuma vērtība ir ievērojami mazāka par tā iegādes vērtību.
«Informācija par neatkarīgā audita rezultātiem tika sniegta visām ieinteresētajām pusēm – Valsts kasei, Finanšu ministrijai, Latvijas Ministru kabinetam. Neraugoties uz to, virkne amatpersonu arī pēdējos mēnešos turpināja lietot nepatiesus datus par uzņēmuma stāvokli, kas raisīja neizpratni akcionāros. Ņemot vērā to, ka 2014.-2015.gadā akcionāri ir ieguldījuši uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs vairāk nekā 50 miljonus eiro, kā arī visus iepriekšminētos negatīvos faktorus, uzņēmuma darbību nolemts iekonservēt,» informē uzņēmums.
Kā ziņots, KVV Liepājas metalurgs 1.marta pēcpusdienā Valsts kasē iesniegusi uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība. Plānā tiek piedāvāts jauns KVV Liepājas metalurgs 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns.
Uzņēmumā veikts audits un tas paredz, ka neprofila aktīvu realizācija uzņēmumam ļaus saņemt četrus līdz piecus miljonus eiro.
Paredzēts, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā, bet atlikušo daļu paredzēts novirzīt KVV Liepājas metalurgs parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.
Kā iepriekš norādīja uzņēmuma pārstāvji, priekšlikumi ietver reāli izpildāmu maksājumu grafiku un plānu, kā apkalpot 70 miljonus eiro lielo parādu, ieskaitot arī maksājumu atlikšanu līdz 2020.gadam.
Vēl iepriekš, nesagaidot kopš pagājušā gada nogales kavēto maksājumu no KVV Liepājas metalurga, valsts sāka piedzīt naudu, realizējot ķīlas. KVV Liepājas metalurgs nespēja izpildīt izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā gada 2,7 miljonu eiro maksājuma parādu. Tāpēc šīs summas piedziņai Valsts kase ķērās pie līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā savu saistību nodrošinājumu – Krievijas Alfa bank garantiju, kas bija spēkā līdz janvāra beigām. Tādējādi atgūti vairāk nekā desmit miljoni eiro. Līdz ar to kopumā valsts tagad ir atguvusi piekto daļu no kredīta, ko uzņēmuma vietā savulaik samaksāja Itālijas bankai UniCredit.
Valsts piedzītā summa ir lielāka nekā prasītais maksājums un nosedz arī šā gada 7,5 miljonu eiro maksājumu, jo KVV Liepājas metalurgs esot valstij prasījis vērienīgākas izmaiņas parāda atmaksas grafikā.
KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs iepriekš norādīja, ka pēc tam, kad Valsts kase ir realizējusi tiesības uz nodrošinājumu, metalurģijas uzņēmumam būs problēmas nodrošināt apgrozāmos līdzekļus. Realizējot ķīlas, 2016.gada 26.janvārī Valsts kase ir saņēmusi vairāk nekā 10,7 miljonus eiro, par šādu summu samazinot KVV Liepājas metalurga saistības pret valsti. KVV Liepājas metalurgs uzskata, ka šī negaidīti agresīvā lielākā kreditora rīcība potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmuma attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tādējādi faktiski apgrūtinot uzņēmuma darbību.
Jau ziņots, ka janvāra beigās KVV Liepājas metalurgs uz laiku apturēja ražošanu. Kā skaidroja Talanovs, šāds lēmums pieņemts, sekojot līdzi tirgus attīstības loģikai.
AS Latvijas Gāze (LG) 19.februārī pārtrauca dabasgāzes padevi AS KVV Liepājas metalurgs. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz ilglaicīgu nespēju nokārtot parādsaistības par saņemto dabasgāzi.
KVV Liepājas metalurga apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro – par dabasgāzi.
Ref: 102.000.102.12201