Saeima ceturtdien, 19.februārī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus vairākos likumos, tā dēvēto nolikto atslēgu principu pārnesot uz patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu, izslēdzot to no maksātnespējas regulējuma.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ievieš nosacījumu, ka bankām par nekustamā īpašuma iegādi būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi dažādi kredīta līgumi, no kuriem vienam jābūt ar «nolikto atslēgu» principu, tādējādi radot aizņēmējam izvēles tiesības.
Savukārt Maksātnespējas likuma grozījumos ne tikai izslēgts «nolikto atslēgu» princips, bet arī mainīti fiziskās personas parādu dzēšanas termiņi. Saistību dzēšanas termiņš būs viens gads, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 eiro; divi gadi, ja saistības ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro un trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saistības pārsniedz 150 000 eiro.
Deputāti pieņēma arī saistītos grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz, ka aizdevējam un arī aizņēmējam ar ienākuma nodokli neapliek izdevumus, kas saistīti ar kredīta saistību samazināšanu vai dzēšanu.
Izmaiņas likumos stāsies spēkā šī gada 1.martā, portālu BNN informē Saeimas Preses dienests.
Likumprojektu autori norādījuši, ka grozījumi paredz pilnībā ieviest «nolikto atslēgu» principu, to nesaistot ar maksātnespējas procesu, kā tas bija noteikts vēl spēkā neesošajā maksātnespējas regulējumā. Fiziskas personas maksātnespējas procesa piemērošanai noteikti stingri kritēriji, tas ir laikietilpīgs un prasa pārdot visu parādnieka mantu, tāpēc «nolikto atslēgu» principa ieviešana nesasniegtu savu mērķi. Līdz ar grozījumiem kredīti iedzīvotājiem būs pieejamāki, dodot iespēju jau sākotnēji vienoties ar banku par aizdevuma izsniegšanas nosacījumiem, teikts likumprojekta anotācijā.
Deputāti iepriekš bija lēmuši, ka Maksātnespējas likuma grozījumi, kas paredz tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu, stāsies spēkā 1.martā. Šis princips nozīmētu, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiktu dzēstas. Šāda kārtība attiektos tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiktu pārdots viņa vienīgais mājoklis, un nebūtu ar atpakaļejošu spēku.
Finanšu ministrs Jānis Reirs pauž gandarījumu par Saeimas deputātu pieņemto lēmumu atbalstīt nolikto atslēgu principu kā izvēles iespēju hipotekāro kredītu ņēmējiem. Šī principa noteikšana kā kredītņēmēja izvēles iespēja ir iedzīvotāju tiesību uz jaunu mājokli ievērošana un būtisks solis ceļā uz labklājības veicināšanu, norāda Finanšu ministrijā.
«Nolikto atslēgu principam ir jābūt izvēles iespējai, lai mūsu iedzīvotāji varētu ērtāk tikt pie sava mājokļa. Turklāt tas ir būtisks papildinājums valsts atbalsta programmai pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm. Šis ir pareizais virziens, lai rūpētos par mūsu iedzīvotāju labklājību,» norāda Reirs.
Pērn Lietuvā un Igaunijā atsākās kreditēšanas izaugsme, bet Latvijā joprojām saglabājas negatīva kreditēšanas līkne. Pie šī brīža ģeopolitiskās situācijas ietekmes uz ekonomiku ir svarīgi nodrošināt papildu instrumentus ekonomikas stimulēšanai.
Starptautiskais Valūtu Fonds paredzēja kreditēšanas atjaunošanos Latvijā jau 2013. gada beigās. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā no jauna rezidentiem izsniegto kredītu pieaugums 2014. gada jūlijā pret 2013. gada jūliju bijis negatīvs: Igaunijā – plus 2,5%; Lietuvā – plus 1,5%; pretstatā Latvijā – mīnus 2,5%.
2014.gada 3. ceturksnī no jauna rezidentiem kredītos ir izsniegti tikai mazliet vairāk nekā 350 miljoni eiro, kas ir par 39% mazāk, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni. No tiem 193 miljoni aizdevumos tika izsniegti rezidentu mājsaimniecībām mājokļa iegādei, rekonstrukcijai vai remontam. Tādējādi ir redzams, ka par spīti pakāpeniski pieaugošai aktivitātei Eiropas reģionā, tostarp Lietuvā un Igaunijā, Latvijā tirgus aktivitāte joprojām nav atguvusies. Eiropas mērogā Latvijas privātā sektora parādu slogs vairs nav pārmērīgi augsts, sasniedzot būtiski zemākus rādītājus nekā vidēji Eiropas Savienībā, uzsver ministrijā.
Ref: 102.000.102.9177