Jūrmalas pilsētas tiesa ceturtdien, 29.maijā, noraidīja Ventspils mēra Aivara Lemberga prasību pret bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu par goda un cieņas aizskārumu.
Pilns spriedums lietā būs pieejams 11.jūnijā, un pēc tam 20 dienu laikā to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā.
Lembergs no Sprūdža prasīja nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālās kompensācijas piedziņu 14 229 eiro apmērā par televīzijas kanāla LNT raidījumā 900 sekundes 2012.gada 16.oktobrī ministra paustajiem izteikumiem.
Lembergs par godu un cieņu aizskarošiem uzskatīja tādus viņam adresētus Sprūdža izteikumus kā, piemēram, «jums ir jāsaņem taisnīgs sods – zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā», un to, ka Lembergs 20 gadus «spļauj sejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam», demonstrējot, ka «likumi nav visiem vienādi šajā valstī», un Lemberga kungs ir «lielākais augonis pašvaldību sistēmā Latvijā».
Cita starpā Sprūdžs raidījumā norādīja, ka Lembergam esot jāuzņemas atbildība par cilvēkiem, kuri izbraukuši no Latvijas, jo viņš esot «atņēmis šiem cilvēkiem cerību, ka šajā valstī kādreiz kaut kas būs kārtībā un ka kaut kas kādreiz atrisināsies».
Tāpat Sprūdžs norādījis, ka Lembergs saimnieko «pa pašvaldību kā savu un savas ģimenes kabatu», pārmetot Kurzemes baronam arī dzīvošanu nesodāmībā, kura tiekot pirkta par nodokļu maksātāju naudu, kādēļ, pēc toreizējā ministra teiktā, «Latvijā daudzas pašvaldības ir pārvērtušās par publisko resursu izsaimniekošanas akadēmijām tā vietā, lai būtu, lai strādātu savu iedzīvotāju interesēs, savas teritorijas attīstības interesēs».
Jāpiebilst, ka Sprūdžs vairākkārt ir veltījis skarbus vārdus Lembergam, tostarp viņš arī aktīvi iestājies par dažādu pilnvaru ierobežošanu smagos noziegumos apsūdzētajiem deputātiem.
«Var jau, protams, kārtējo reizi meklēt dažādas juridiskas nianses, attaisnojumus un argumentus, bīdīt komatus un punktus šurpu turpu. Taču politiķiem ir jāspēj saprast, kad ir jāsaņem drosme, jāpaskatās pāri savām bailēm, personīgajām interesēm un stipendijām un jāpieņem izšķirīgi lēmumi sabiedrības labā,» iepriekš norādīja Sprūdžs.
«Tas, ka vairākums Saeimas deputātu pauda atbalstu kriminālvajātiem deputātiem, ir nepatīkams un ļoti uztraucošs signāls,» šādi pērnā gada 9.maijā, parlamentā notikušo balsojumu, kurā par labu smagos noziegumos apsūdzētajiem tautas kalpiem nostājās Zaļo un zemnieku savienības, Saskaņas centra un atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, toreiz komentēja ministrs.
Ministrs pauda gandarījumu par Reformu partijas un Vienotības deputātiem, kuri nobalsoja par priekšlikumu, kas paredzētu ierobežot to pašvaldības deputātu pilnvaras, pret kuriem uzsākta kriminālvajāšana. Kā arī par tiem Nacionālās apvienības deputātiem, kuriem pietika drosmes un godaprāta nostāties tiesiskuma pusē.
Saeimas deputāti, kas neiestājas par kriminālvajātu deputātu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas līdz tiesas lēmuma pieņemšanai, atzīst par normālu, ka kādā no Latvijas pašvaldībām lēmumus par visu iedzīvotāju interesēm pieņem persona, kas atrodas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem apsūdzētas personas statusā, toreiz uzsvēris Sprūdžs.
Lembergs tiek apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.
Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, kurus prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.
Pamatojoties uz faktu, ka Lembergs ir pārkāpis drošības līdzekli ‒ aizliegumu pildīt Ventspils mēra un Ventspils brīvostas vadītāja pienākumus un kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs ir piedalījies un neatļauti balsojis vismaz par 350 lēmumiem, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs parakstījis rīkojumu par Lemberga atstādināšanu.
BNN jau vēstīja, ka Saeimas deputāti ceturtdien, šā gada 29.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, par prioritāriem nosakot tos kriminālprocesus, kuros apsūdzētas valsts amatpersonas.
Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa nodrošināšanā būs priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem.
Ref: 102.000.102.7428
Sprūdža klaunāde… :)))))))) Par laimi tas dīvainis ir prom no valsts pārvaldes.