Diskusija par to vai Latvija 2014. gadā varēs iestāties eirozonā ir pārtapusi par diskusiju, vai Latvijai to vajag, ņemot vērā šī brīža notikumus vienotās valūtas savienībā, norāda Nordea ekonomists Andris Strazds.
Latvijai pēc iespējas jāsamazina budžeta deficīts, lai arī turpmāk par pievilcīgākām procentu likmēm varētu aizņemties naudu tirgos. Ja Latvija šobrīd aizņemtos, likme būtu par vienu procentpunktu dārgāka nekā pērn. Budžeta deficīta turēšana pēc iespējas mazākā apjomā ir būtiska, lai tad, kad agrāk vai vēlāk būtu nepieciešams iet starptautiskajos tirgos, aizņemšanās notiktu par iespējami izdevīgām likmēm, teic ekonomists.
Latvija šobrīd neizpilda inflācijas kritēriju, bet lielāka varbūtība to izpildīt ir uz 2012. gada beigām – 2013. gada sākumu. Inflācijas līmenis varētu būt 2 – 2,5% robežās, prognozē eksperts.
Pēdējā pusgada laikā arvien nopietnāks kļūst jautājums, vai Latvija vispār drīkst stāties eirozonā un vai no iestāšanās nebūtu vairāk zaudējumu nekā ieguvumu. Rūpīgi jāvēro, kas notiks eirozonā nākamā gada laikā, tas nenozīmē, ka valstij nav jācenšas izpildīt Māstrihtas kritēriji, taču tālākais atkarīgs no situācijas attīstības eirozonā, norāda Strazds.
Ir divi attīstības virzieni – viens nosaka, ka eirozona veic pietiekami straujas reformas ar mērķi uzlabot šīs savienības valstu konkurētspēju. Latvija ir ieinteresēta šādā savienībā piedalīties. Ja reformas nenotiek un eirozona virzās uz parādu kolektivizāciju, Latvija būs spiesta skatīties uz rīcības alternatīvām, no kurām viena varētu būt iestāšanās termiņa novilcināšana, pieļauj ekonomists.
Ref: 102.000.102.489